DEMO FARM Ziemeļvidzemē
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Videi draudzīga augkopība un aitkopība Ziemeļvidzemē

22. un 23. septembrī turpinājās pieredzes apmaiņas braucieni pa projekta DEMO FARM saimniecībām – šoreiz saimnieki un dabas, lauksaimniecības un ekonomikas eksperti devās uz Ziemeļvidzemi, lai iepazītu SIA „Lejasķerzēni” un p/s „Vīksnas”.

'Paradīzes āboli' „Lejasķerzēnos”

Naukšēnu novada SIA „Lejasķerzēni” atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un saimniekot sāka 1992. gadā. Saimnieks Ilmārs Baunis apsaimnieko 472,7 hektārus zemes un attīstījis vairākas nozares – bioloģiskā graudkopība – kailgraudu auzas un rudzi – un kokapstrāde. Pirms dažiem gadiem saimnieks sāka attīstīt arī augļkopības nozari, veidojot ‘Paradīzes ābolu’ kolekciju, kas uzskatāma par dabas vērtību, jo tiek saglabāts ģenētisks resurss.


„Lejasķerzēnu” saimnieks Ilmārs Baunis.

‘Paradīzes ābolus’ saimnieks atrod, ceļojot pa Latviju. Grāvmalās un vecos ābeļu dārzos augošie kociņi vispirms nonāk Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā, kur tiek potēti uz vidēji lieliem potcelmiem. Šķirnes saglabāšanai izmanto jaunākos zinātnes sasniegumus. Augļkopības eksperts Edgars Rubauskis demonstrēja ābeļu kopšanas piemēru, atgādinot, ka pavasarī ābeļu apgriešana veicina to augšanu. Viņš atzina, ka ābeļdārzs 5 ha platībā bioloģiskajam saimniekam ir liela uzdrošināšanās, bet atzina, ka saimnieka ideja par mazo ābolīšu kompotu un sidra gatavošana varētu būt veiksmīga. Produkta pievienotās vērtības radīšanu uzsvēra arī LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila: „Pozitīvi, ka saimniekam ir idejas, kas tiek īstenotas dzīvē, jo, realizējot tikai ābolus, ieguvums būtu neliels – ir jārada pievienotā vērtība, kas šajā gadījumā ir ābolu sidrs un kompots.”

Kā atzīst dabas eksperte Ieva Rove, tad šī saimniecība ir piemērs kā videi draudzīgi var saimniekot arī audzējot graudaugus lielos monotonos tīrumos – to malās tiek saglabāta dabas daudzveidība (koku un krūmu puduri, kaudzes, kur kukaiņiem un putniem dzīvot). Saimniecībā atrodamas arī divas augu sugām bagātas pļavas, kuras saimnieks nolēmis saglabāt un atjaunot. Vienā no tām pie purvainā meža pavasarī riesta laikā dejo rubeņi, savukārt vasarā atrodama gan parastā čūskmēlīte un naktsvijoles, gan Latvijā ļoti reti sastopamā lielā brūnkāte. Gan I. Rove, gan mežu eksperts Viesturs Lārmanis ieteica saimniekam pļavu padarīt klajāku – lai rubeņiem tā šķistu piemērotāka riestam, tur jābūt plašumam ar dažiem kokiem.


Augļkopības eksperts Edgars Rubauskis demonstrēja ābeļu kopšanas piemēru.

Toties LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa un bioloģiskās lauksaimniecības eksperte Inta Serģe pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus iepazīstināja ar SIA „Lejasķerzēni” graudaugu laukiem. I. Grantiņa uzsvēra saimniecības izvēli audzēt līnijšķirnes, kas īpaši piemērotas bioloģiskajiem audzētājiem, jo ir izturīgākas. No ziemāju rudzu šķirnēm saimniecībā audzē ‘Kaupo’, kurai ir noturīga raža un izturība pret veldri un melnajiem graudiem (vilku zobiem). Bioloģiskajiem saimniekiem viņas iesaka audzēt starpkultūras – SIA „Lejasķerzēni” par starpkultūru izmanto eļļas rutku, kas tiek izmantots kā zaļmēslojums, kas ierobežo arī slimību izplatību. Tāpat labi ir par pasēju izmantot āboliņu, kas uzlabo augsni.

Pēc iepazīšanās ar saimniecību bija iespējams apmeklēt Naukšēnu Cilvēkmuzeju, kur varēja iepazīties ar „Naukšēnu disko” zemē dzimušajiem, kā arī iekļauties muzeja pamatkrājumā, lai pasmietos bez aizspriedumiem gan par sevi, gan citiem.

Kā ievads p/s „Vīksnas” apmeklējumam, kas nodarbojas ar aitu audzēšanu, bija „Ķoņu dzirnavu” apmeklējums, kur gide pastāstīja par to, kā dzirnavās tiek malti ne tikai graudi, bet arī dzijā pārstrādāta no saimniekiem iepirktā vilna.

Filcēšana un daiļdārzs “Vīksnās”

Nelielajā bioloģiskajā p/s “Vīksnās”, kas atrodas Vidzemē, Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, nodarbojas glavenokārt ar aitkopību un lauku tūrismu. Saimniece Sarmīte Braslava, kas ikdienā strādā arī skolā, rādīja un stāstīja, kā saimnieko “Vīksnās”.

Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. No aitām iegūto vilnu saimnieki pilnībā pārstrādā filcējot turpat saimniecībā. Tur izveidota īpaša aitādu un aitas vilnas izstrādājumu apskates telpa – radošā darbnīca, kura apmeklētāji izstrādājumus var arī iegādāties.

Saimniece ap māju ir izkopusi krāšņu daiļdārzu, kuru labprāt parāda interesentiem. Viņas ideja nākotnei ir izveidot dārzā stādījumus ar 19. gadsimtā populārām dārza augu šķirnēm. Tā kā daiļdārzu kopšanas mode mainās līdzi laikam, bieži vien vairākas šķirnes tiek aizmirstas, bet ir izturīgas un labi piemērotas audzēšanai Latvijā.


“Vīksnu” saimniece Sarmīte Braslava stāstīja par savu daiļdārzu. 

Aitas “Vīksnās” ganās dabiski ierobežotā aplokā: no vienas puses tas ir grāvis, no otras – mežs un dzelzceļa aizsargstādījumi. Lai pasargātu pagalmu no aitām, apkārt mājai ir izveidota sēta. LLKC eksperts Dainis Arbidāns atzinīgi novērtēja, ka visi saimniecībā esošie lopi ir reģistrēti – gan aitas, gan vistas.

Dabas eksperti V. Lārmanis un I. Rove izcēla nelielās un kompaktās saimniecības dabas vērtības. Aitas ganās gan dabiskās, gan kultivētās zālāju platībās. Pārdomāti ganot savulaik kultivētās platības, arī tajās pakāpeniski sāk ieviesties dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas. Dabiski zālāji ir sugām bagātas dzīvotnes. Saimniecībā esošā mainīga mitruma pļavā vienā kvadrātmetrā iespējams saskaitīt vairāk nekā 60 augu sugu. Aitu ganīšana veido parkveida pāreju no zālājiem uz mežu. V. Lārmanis aicina šo procesu paātrināt, izcērtot mežmalās mazās eglītes un krūmus. Kā savdabīgu vērtību dabas eksperti izcēla 20. gadsimtā vidū ierīkotos dzelzceļa aizsargstādījumus, kur vasaras naktīs skaļi pogo lakstīgalas.

Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.

    

 

Kontaktinformācija:

Daiga Brakmane
Latvijas Dabas fonds
tālr.: 67830998
e-pasts: daiga.brakmane@ldf.lv
www.ldf.lv

Elīna Ozola
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
tālr.: 63050576
e-pasts: elina.ozola@llkc.lv
www.llkc.lv

12.10.2010.