Kurzemē saimnieko videi draudzīgi

2010. gada 8. un 9. septembrī projekta DEMO FARM dalībnieki – zemnieki, saimnieki, dabas, lauksaimniecības un ekonomikas eksperti – devās iepazīt abas saimniecības, kas atrodas Kurzemē – lauku saimniecību „Kurzemnieki” (I.K. „Egita Sudakova”) un z/s „Valti”.

“Kurzemniekos” audzē ābolus

Lauku saimniecībā “Kurzemnieki”, kuru vada Egita un Sandis Sudakovi, galvenokārt nodarbojas ar ābolu audzēšanu.

Kopumā saimniecībā apsaimnieko 24 ha zemes. Egita stāsta, ka dārzu ar ābelēm sākuši kopt 1998. gadā. Saimniecība atrodas gleznainā vietā Talsu pauguraines dabas parkā, kas iekļauts arī Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. “Īpašums nav liels, taču tajā sastopama augsta bioloģiskā daudzveidība”, norāda dabas eksperte Ieva Rove. Te starp saimniecības ēkām, ābeļu dārzu, zālājiem, mežu, dīķi un nelielo purviņu nav sastopamas invazīvās jeb svešās un agresīvās augu sugas, un vide ir dabiska. Saimniekam Sandim patīk, ka pa viņa pagalmu un dārzu mēdz pastaigāties stirnas un dzērves. Mežu eksperts Viesturs Lārmanis skaidroja saimniecības mežmalu nozīmi un struktūru. Sudakovu saimniecība no citām atšķiras ar augstu saldo ķiršu koku skaitu mežā.

Pēc iepazīšanās ar ābeļu dārzu, augļkopības eksperts Edgars Rubauskis demonstrēja ābeļu kopšanas piemēru, apcērtot nevajadzīgos zarus vienai no ābelēm. Viņš norādīja, ka tas būtu jādara pavasarī, lai veicinātu koka augšanu.

E.Rubauskis demonstrēja ābeļu kopšanas piemēru, apcērtot nevajadzīgos zarus vienai no ābelēm.

Cīņai ar kaitēkļiem, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no ķīmisko līdzekļu lietošanas, augļkopis iesaka dārzā vai tā tuvumā izvietot putnu būrus mazajiem kukaiņēdājiem putniem. Tāpat Edgars aicināja ziemā putnu barotavas izvietot dārzā nevis tiešā mājas tuvumā: kamēr vienas zīlītes mielosies barotavā, tikmēr citas šiverēs pa zariem un nolasīs ziemojošos kaitēkļus. Viesturs Lārmanis atgādina, ka putnu būri ir jātīra, citādi putni tajos vairs nevēlēsies dzīvot.

Pēc iepazīšanās ar saimniecību, jaunās gides Dārtas Pāvuliņas vadībā bija iespējams uzzināt par Talsu pauguraines interesantākajiem tūrisma objektiem un tos apskatīt: skatu torni, Talsu pilsētu un Sapņu ezeru. Talsu apskate deva lielāku priekšstatu par saimniecības „Kurzemnieki” ainavisko vidi un nozīmi šajā vietā saimniekot videi draudzīgi.

Šķirnes liellopi „Valtos”

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā saimnieki devās arī uz z/s „Valti”, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novada Skrundas pagastā. Z/s „Valti” apsaimnieko 588,9 ha zemes, daļa no tām atrodas Natura 2000 teritorijā, dabas liegumā „Ventas un Šķerveļa ieleja”, un robežojas ar valsts nozīmes dabas objektiem – Gobziņu klintīm un Ātrajām klintīm Ventas pretējā krastā.

Z/s „Valti” saimnieki Rihards un Vanda Valtenbergi.

Saimnieki Rihards un Vanda Valtenbergi saimniecībā nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu vaislai un gaļas produktu ražošanai, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību. Saimniecībā jau vairākus gadus sešos dīķos audzē karpas, līņus un orfas. Ziemas periodā zivis var ķert speciālos zivju mājas baseinos, kas izveidoti, uzpludinot Bērzenes upes līkumu. Zivju māja, kurā izbūvēta arī speciāla semināru zāle, lai veiksmīgāk varētu notikt arī mācības par bioloģisko saimniekošanu un gaļas liellopu audzēšanu, rādot z/s „Valti” praksi, uzcelta pavisam nesen, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu. Lai arī saimniecībā saimnieko jau septītā paaudze, nopietni lauksaimniecībai R.Valtenbergs pievērsies 1992. gadā, kad z/s „Valti” reģistrēti un sākts nodarboties ar graudkopību. Tomēr visa saimniecības augsne nav bijusi piemērota šai nozarei, tāpēc palēnām saimnieki sākuši arī gaļas liellopu un zivju audzēšanu.

Z/s „Valti” nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu.

Kā saimniecību vizītē atzina mežu eksperts Viesturs Lārmanis, z/s „Valti” esošajiem nogāžu mežiem piemīt augsta bioloģiskā vērtība. Saimniecībā savulaik bijušas arī sugām bagātas parkveida ganības, par ko mūsdienās liecina jaunākiem kokiem ieskauti bioloģiski veci ozoli ar lieliem vainagiem. Gaļas liellopi jau tagad ir uzsākuši attīrīt šīs vecās pļavas no nelieliem kokiem un krūmiem. Kā lielāko vērtību eksperts min saimniecības zemēs augošo lielo daudzumu mežābeļu, kuru augļus iecienījuši lopi kā barību.

Mežu eksperts V.Lārmanis skaidro mežābeļu nozīmi dabā.

Ventas palienē saglabājušies atsevišķi augu sugām bagāti zālāji. Dabas eksperte Ieva Rove atzina, ka z/s „Valti” ir liels potenciāls, lai atjaunotu dabīgas uzturvielām bagātas pļavas. Dabīgo pļavu nozīmi saimniecībā minēja arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lopkopības speciāliste Ieva Krakopa – dabīgajās pļavās gaļas liellopi varētu iegūt vēl augstvērtīgāku barību. Saimniecības pašnodrošinājums ar lopbarību un pilnīga ganību izmantošana samazina ne tikai lopbarības izmaksas, bet arī nodrošina barības kvalitāti.

LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa atzīmēja saimnieku izvēli audzēt galegu, kas ir īpaši piemērota bioloģiskajai saimniekošanai. Tam piekrita arī bioloģiskās lauksaimniecības konsultante Inta Serģe, kas klātesošos iepazīstināja arī ar galegas pareizu apstrādi un sagatavošanu.

Abas saimniecības atšķīrās gan pēc lieluma, gan saimniekošanas virziena, tomēr tas pierāda to, ka videi draudzīgi saimniekot iespējams gan lielās, gan nelielās saimniecībās, ja saimniekiem ir tāda vēlme. Pārējie projektā DEMO FARM iesaistītie saimnieki ar interesi vēroja Kurzemes saimniecību saimniekošanu un aktīvi iesaistījās diskusijās – šāda pieredzes apmaiņa noderēs katrā saimniecībā.

Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.

Kontaktinformācija:

Daiga Brakmane
Latvijas Dabas fonds
tālr.: 67830998
e-pasts: daiga.brakmane@ldf.lv
www.ldf.lv

Elīna Ozola
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
tālr.: 63050576
e-pasts: elina.ozola@llkc.lv
www.llkc.lv

08.10.2010.