Latvijas Dabas fonds ciemos pie Zviedrijas Botāniķu biedrības
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Latvijas Dabas fonds ciemos pie Zviedrijas Botāniķu biedrības

Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā finansētā projekta „Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona NVO sadarbība dabas aizsardzībā” ietvaros Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Auniņa piedalījās Zviedrijas Botāniķu biedrības ikgadējā konferencē, kas notika š.g. 6. un 7. martā Upsalā.

Zviedrijas Botāniķu biedrība, Igaunijas Dabas fonds un biedrība „Ilgstpējīgas attīstības iniciatīva” no Lietuvas  ir Latvijas Dabas fonda partneri šajā projektā. Projekta mērķis ir Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona dabas aizsardzības NVO sadarbības veicināšana un to potenciālās nozīmes sabiedriskajā dabas monitoringā analīze.

Zviedrijas Botāniķu biedrība ir viena no vecākajām biedrībām Zviedrijā un tajā ir aptuveni 2 000 biedru, no kuriem puse ir profesionāli biologi, bet puse – amatieri, kuriem botānika ir hobijs un sirdslieta. Zviedrijas botāniķu biedrībai ir ilggadīga pieredze sabiedriskajā monitoringā un šī monitoringa rezultāti tiek izmantoti Zviedrijas Sarkanās grāmatas sagatavošanā, kā arī dažādu valsts līmeņa atskaišu par reto augu sugu stāvokli Zviedrijā sagatavošanā.

Šogad tiks izdota jauna Zviedrijas Sarkanā grāmata, un kā konferencē stāstīja Zviedrijas Botāniķu biedrības priekšsēdētāja Margareta Edqvist, tajā ir iekļautas 519 augu sugas, tai skaitā parastā goba un parastais osis. Šo koku sugu izplatība un sastopamība samazinās dažādu patogēno sēņu izraisīto slimību dēļ, no kurām pazīstamākā ir gobu Holandes slimība, kas skārusi arī mūsu gobas.

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Ziemeļvalstu floras saraksta sagatavošanas rezultātiem, šoreiz par čemurziežu Apiaceae dzimtu, ar meža silpurenes populācijas stāvokli Gotlandes salā un citām botāniķiem saistošām tēmām. Līdzīgi kā Latvijas Botāniķu biedrība, arī Zviedrijas Botāniķu biedrība izvēl savu gada augu, un 2010. gada augs ir Pulsatilla vulgaris (attēlā), viena no silpureņu sugām, kas Latvijā nav sastopama. Zviedrijā, ja dabā ierauga šo sugu, cilvēki tiek aicināti ziņot portālā Artportalen.se, līdzīgi kā mēs aicinām cilvēkus ziņot portālā Dabasdati.lv  par gada augu un dzīvniekiem.

Vasarā Zviedrijas botāniķi viesosies Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai dabā aplūkotu tās augu sugas, kas raksturīgas Baltijas valstīm un Zviedrijā nav sastopamas.

Papildus informācija: 
Liene Auniņa 
Projekta „Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona NVO sadarbība dabas aizsardzībā” vadītāja 
Latvijas Dabas fonds 
E-pasts: lsalmina@latnet.lv 
Tālrunis: 67830999 

11.03.2010.