Zīdītāju monitorings Natura 2000 vietās 2009. gadā

Atbilstoši izstrādātajam Natura 2000 vietu monitoringa plānam 2009. gadā veiktas divu zīdītāju sugu – dīķu naktssikspārņa Myotis dasycneme un ūdra Lutra lutra uzskaites attiecīgi sešās un piecās teritorijās.

Dīķu naktssikspārņa monitorings

2009. gada sezonā apsekotas sešas teritorijas: Īdeņas un Kvāpānu dīķi, Ķemeru nacionālais parks, Gaujas nacionālais parks, Pildas ezers, Vecpiebalgas Dabas parks un Ventas un Šķerveļa ieleja. Četrās no sešām teritorijām veiktas dīķa naktssikspārņa Myotis dasycneme uzskaites pie mātīšu koloniju mītnēm, divās teritorijās sugas klātbūtnes konstatēšanai apsekoti piemēroti barošanās biotopi, izmantojot ultraskaņas detektorus un vizuālu lidojošu sikspārņu novērošanu.

Piecās no sešām teritorijām M. dasycneme tika konstatēti. Sugas klātbūtni neizdevās pierādīt Vecpiebalgas Dabas parkā.

Uzskaites pie sikspārņu koloniju mītnēm tika veiktas pie iepriekš apzinātām ēkām ar šādiem rezultātiem: Īdeņas un Kvāpānu dīķu teritorijā  un tās apkārtnē pie Gaigalavas baznīcas uzskaitīti 89 īpatņi un Nagļu baznīcas - 4, Ķemeru NP pie dzīvojamās mājas - 41, Gaujas NP pie dzīvojamās mājas Skaļupēs - 65, Pildas ezera apkārtnē pie Ņukšu baznīcas - 6. Kopējais uzskaitīto M. dasycneme skaits apsekotajās koloniju mītnēs bija 205 īpatņi. Gaujas NP kolonijā bez tam noķerta arī viena laktējoša mātīte, tādējādi pierādot, ka šo mītni apdzīvo vairojošos mātīšu, nav tēviņu kolonija (tēviņi šai sugai vasarā neveido jauktas kolonijas ar mātītēm). Nagļu un Ņukšu baznīcās uzskaites laikā kolonijas lielākā daļa acīmredzot izmantoja citu mītni. Mazticama ir šo koloniju bojāeja, jo netika konstatēta būtiska cilvēka darbības ietekme, piemēram, remonta vai pārbūves darbi. Divās mītnēs – Ņukšu baznīcā un Gaigalavas baznīcā tika uzskaitīti arī izlidojoši Pipistrellus ģints sikspārņi, attiecīgi vismaz 80 un 53 dzīvnieki.

Vecpiebalgas Dabas parkā sugas konstatēšanai tika apsekoti Ineša, Alauksta un Nedža ezeri, kā arī sugai piemērotas vietas Inešos un Vecpiebalgā. Ineša un Alauksta ezerā uzskaites veiktas no laivas, Nedža ezerā no krasta vairākos punktos. Laika apstākļi uzskaišu laikā bija labi un ir pamats uzskatīt, ka pārbaudes laikā M. dasycneme teritorijā neuzturējās vai arī bija sastopami mazā skaitā. Šajā teritorijā nepieciešama atkārtota uzskaite, kas arī ir ieplānota vēlākos gados. Ventas un Šķerveļa ieleja tika apsekota arī 2008. gadā. 2009. gadā papildus sikspārņu novērošanai virs Ventas no laivas, tika izmantotas arī punktveida uzskaites no krasta 6 punktos un tika veikta sikspārņu ķeršana ar tīklu uz Ventas pietekām Lētižas un Šķerveļa. Tomēr kopējais novēroto M. dasycneme skaits bija ievērojami mazāks nekā 2008. gadā un neizdevās gūt liecības par skaita ziņā nozīmīgas koloniju mītnes atrašanos šajā teritorijā.

  
Dīķu naktssikspārņu ķeršana pie kolonijas mītnes Līgatnē, Skaļupēs.
Tīkla izvilkšana, noķerto sikspārņu apskate un dīķu naktssikspārnis ar sugai neraksturīgu plankumu uz muguras.

Ūdra monitorings

2009. gadā apsekotas piecas teritorijas: Gaujas Blažģa ezers, Eiduku purvs, Krustkalni, Ziemeļgauja un Papes ezers. Pārbaude tika veikta ar dzīvnieka darbības pēdu uzskaites metodi. Katrā kontrolpunktā  tika pārbaudīts maršruts 600 m garumā, kuru varēja pārtraukt pēc pirmās dzīvnieka pēdas atrāšanas. Ja vietā tika konstatēta ūdra klātbūtne, vieta tika atzīmēta kā pozitīva, ja nē – kā negatīva.

Ūdrs tika konstatēts visās teritorijas, izņemot Blažģa ezeru. Tas varēja notikt tāpēc, ka tur bija tikai viens kontrolpunkts.

Eiduku purvā tika pārbaudīts tikai viens kontrolpunkts, kur bija atrastas ūdru pēdas. Krustkalnos no diviem punktiem pozitīvs rezultāts tika konstatēts vienā punktā. Savukārt Papes ezerā no pieciem pārbaudītajiem punktiem, ūdri tika atrasti divos punktos. Vislielākais pozitīvo vietu skaits bija Ziemeļgaujā, kur no 12 pārbaudītajiem punktiem, 4 bija pozitīvi.

Populācijas lielums dažādās Natura 2000 vietās bija atšķirīgs. Ziemeļgaujā  un Papes ezerā tas bija 5-7 īpatņi uz 10 krasta km. Krustkalnos un Eiduku purvā ūdru blīvumu nevarēja noteikt, jo parauglaukumu skaits bija pārāk mazs.

Pārbaužu rezultātus ietekmēja dažādi faktori. Piemēram, lietus pirms pārbaudes varēja noskalot pēdas. Tas varēja būt par iemeslu negatīvam rezultātam vairākās vietās. Vēl viens iemesls ir vasaras sausums. Vasara dažreiz var būt ne pārāk laba sezona ūdru konstatēšanai, jo sīkās upes un strauti izžūst un ūdri dodas ceļojumos meklēt piemērotus barības avotus.

Pārbaude uzradīja, ka ūdri vislabāk izvēlas vietas, kur ir pietiekami daudz slēpšanās iespēju, piemēram, latvāņu audzes vai ar krūmiem aizauguši krasti. Tiem patīk uzturēties arī zem tiltiem, kuru konstrukcijas nodrošina slēptuves, noķertā laupījuma apēšanai. Ūdri var atrasties arī cilvēku mītņu tiešā tuvumā, ja to apkārtnē ir neskartas teritorijas. 

Monitorings veikts projekta "Zīdītāju monitorings Natura 2000 vietās laika posmā 2008.-2012. g.", kas notiek ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Dr. biol. Gunārs Pētersons

13.12.2009.