Projekta „Metodikas un rokasgrāmatas izstrāde ES nozīmes biotopu noteikšanai dabā” ietvaros no š.g. 21. oktobra līdz 23. oktobrim notika ekspertu kalibrācijas seminārs. Seminārā kopumā piedalījās 37 dalībnieki - projekta vadītājs, zinātniskā asistente, rokasgrāmatas tekstu autori, biotopu eksperti, LU pasniedzēji, valsts iestāžu darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

1. diena - 21.10

Agri no rīta notika kalibrācijas semināra dalībnieku pulcēšanās un izbraukšana ar autobusu no LU Bioloģijas fakultātes. Pirmā apstāšanās notika Sabilē z/s „ Drubazas” īpašumā, kur tika apspriesti zālāju, kadiķu, kaļķaino zāļu purvu un nogāžu un gravu mežu biotopu interpretēšanas jautājumi, kā arī apspriesti šo biotopu kartēšanas principi. Tālāk sekoja kalibrācija par neapsaimniekotu zālāju interpretāciju un to kartēšanas principiem Sabiles Ēģiptē. Turpat Ivars Kabucis iepazīstināja ar jauno biotopa 3260 interpretāciju, izstāstot galvenos principus par šī biotopa atpazīšanu dabā. Sekoja pusdienas pārbrauciena laikā. Nākošais pieturas punkts bija Rendā pie Īvandes ūdenskrituma kur notika diskusija par upju, atsegumu, kā arī mežu biotopiem. Pēdējais apsekotais objekts bija Graudupes tīrelis kur apspriesti purvu biotopu, kā arī purvainu mežu idenficēšanas metodes, rokasgrāmatas autori izskaidroja dažādu procesu atspoguļojumus priežu pieaugumos un sūnu stāvā. Pēc tam dalībnieki sakāpa autobusā un devās uz nakšņošanas vietu Ziemupes „Laikās”. Dienas noslēgumā sekoja vakariņas un auglīgas diskusijas neformālā gaisotnē.

	Drubazās	Ivars stāsta par dabīgo upju posmiem	Graudupes tīrelī

2. diena - 22.10

Pirmā dienas puse tika aizvadīta Ziemupes apkārtnē. Vispirms apspriesti pārmitro platlapju biotopi ar melnalkšņiem, tam sekoja mežaino jūrmalas kāpu un vecu boreālu mežu pārklāšanās gadījumu pārrunāšana. Ieva Rove iepazīstināja ar mežainu jūrmalas kāpu kartēšanas principiem. Sekoja darbs grupās, dalībniekiem tika dots uzdevums – uzzīmēt krasta profilu un atzīmēt tajā esošos ES nozīmes biotopus. Pēc šī uzdevuma Ieva Rove un Brigita Laime iepazīstināja ar piekrastes procesiem. Ilze Rēriha izskaidroja jauno biotopa 1230 jūras stāvkrasti interpretāciju. Pēc stāvkrastu apsekošanas dalībnieki devās atpakaļ uz „ Laikām”, kur tos sagaidīja siltas pusdienas. Dienas otrajā pusē bija pārbrauciens uz Tebras ozolu mežiem. Viesturs Lārmanis vadīja diskusiju par ozolu mežu interpretāciju Latvijas situācijā, tika noformulēti mežu biotopu dabiskuma principi. Pēc šīs teritorijas apmeklējuma semināra dalībnieki atgriezās uz vakariņām „Laikās” . Oficiālās programmas noslēgumā Liene Salmiņa un Ieva Rove pastāstīja par virsāju biotopu interpretāciju.

	Ziemupes piekrastē	Ilze stāsta par jauno stāvkrastu interpretāciju	Tebras mežos

3. diena - 23.10

Rīts iesākās ar Sakas apkārtnē esošo grīņu biotopu apsekošanu. Liene Salmiņa pastāstīja par šī retā biotopa apsaimniekošanas vēsturi un tās nozīmi biotopa uzturēšanā. Pēc objekta apmeklēšanas uzsākās atpakaļceļš uz Rīgu. Pēc Sabilē ieturētajām pusdienām autobuss devās uz pēdējām kalibrācijas semināra pieturas vietām Ķemeru nacionālā parka apkārtnē. Eksperti tika sadalīti grupās, kuru uzdevums bija nokartēt apkārtnes biotopus. Pēc šī uzdevuma veikšanas, Viesturs Lārmanis vadīja diskusiju par kartēšanas rezultātiem. Nākošais pieturas punkts bija Valguma ezers, pie kura Lelde Eņģele pastāstīja par ezeru biotopu interpretēšanu. Pēdējais diskusiju objekts bija mežs pie Ķemeru pilsētas, kur izdiskutēti purvainu mežu un melnalkšņu staignāju biotopi. Visbeidzot dienas noslēgumā semināra dalībnieki atgriezās Rīgā.

	Liene iepazīstina ar vienu no retākajiem biotopiem - slapjiem virsājiem ar grīņu sārterni	Viesturs vada diskusiju pēc biotopu kartēšanas	Pie Valguma ezera

Fotogrāfiju autors: Ainārs Auniņš

 Rūta Sniedze

Projekts tiek finansēts ar Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību no Norvēģijas