Nord Stream
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Igaunijas Dabas fonds Somijas tiesā apstrīd "Nord Stream" izsniegto atļauju mīnu spridzināšanai Baltijas jūrā

Igaunijas Dabas fonds (ELF) pirmdien tiesā Somijā apstrīdējis Krieviju un Vāciju savienojošā cauruļvada "Nord Stream" būvniekiem piešķirto atļauju uzspridzināt gāzes vada ceļā Baltijas jūras dibenā guļošās mīnas.

ELF apgalvo, ka Rietumsomijas lēnes Vides aizsardzības inspekcija šo atļauju devusi, nepārbaudot kompānijas "Nord Stream" apgalvojumus.

Fonda valdes priekšsēdētājs Jiri Ots Salms norādīja, ka Somijas varas iestāžu dotā atļauja ir jāatceļ, jo joprojām turpinās cauruļvada būvniecības ekoloģiskās ietekmes novērtēšanas process un oficiāla atļauja projekta īstenošanai vēl nav dota.

Pēc viņa vārdiem, zinātniskie pētījumi liecina, ka, dodot mīnu spridzināšanas atļauju, Somijas puse nav pilnībā izpratusi ūdens masu kustības īpatnības Somu jūras līcī un šādas rīcības ietekmi Igaunijas teritoriālajos ūdeņos.

Pagājušā mēneša sākumā mediji ziņoja, ka kompānija "Nord Stream" jau oktobrī sāks mīnu spridzināšanas darbus Baltijas jūrā. Saskaņā ar Somijas ziņu aģentūras STT datiem Somijas teritoriālajos ūdeņos jāiznīcina vismaz 30 mīnu.

Baltijas valstis un Poliju apejošā gāzes vada "Nord Stream" celtniecība uz sauszemes sākās 2005. gada decembrī. Gāzes vada būvniecību jūrā ir paredzēts sākt 2010. gadā un tā pirmo posmu pabeigt 2011. gadā, bet otro posmu - 2012. gadā. Gāzes vada jauda sākumā plānota 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā, bet līdz 2012. gadam jaudu iecerēts palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā. Gāzes vada ekspluatācijas termiņš būtu 50 gadu.

"Nord Stream" akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF.

Gāzes vada ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā piedalās Dānija, Krievija, Somija, Vācija, Zviedrija, kā arī valstis, kuras tiks ietekmētas pastarpināti, - Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija, tomēr nevienai no trim Baltijas valstīm nav piešķirtas veto tiesības "Nord Stream" projektā.

Lietuva šovasar kritizēja "Nord Stream" ietekmes uz vidi novērtējumu kā "nepietiekami niansētu", savukārt Igaunijas parlaments 27. oktobrī pieņēma paziņojumu, kurā pauda bažas par ekoloģisko kaitējumu, ko Baltijas jūrai varētu nodarīt šis gāzes .

TALLINA, NOV 02, BNS

03.11.2009.