Starptautiskais purvu kurss Latvijā un Somijā Laikā no š.g. 15.-25. jūlijam Latvijā un Somijā notika Starptautisku purvu kurss, kurā piedalījās 25 dalībnieki. Tie bija gan eksperti purvu aizsardzībā un apsaimniekošanā, gan arī studenti no Somijas, Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Holandes un Polijas. Purva kursā studentus mācīja 9 pasniedzēji. Tā bija daudznacionāla pasniedzēju komanda no 7 instutūcijām - Dr. Māra Pakalne (Latvijas Dabas fonds, projekta vadītāja), Prof. Alberts Grootjans (Groningenas Univesitāte), Prof. Leslaw Wolejko (Rietumpomerānijas Tehnoloģiskās Universitāte), Dr. Raimo Heikkilä (Somijas Vides institūts), Dr. Tapio Lindholm (Somijas Vides institūts,), Dr. Tapani Sallantaus (Somijas Vides institūts), Prof. Harri Vasander (Helsinku Universitāte), Ilze Rēriha (Slīteres nacionālais parks) un Gert-Jan van Duinen (Radbod Universitāte). Pasniedzēji | 
| 
| 
| 
| 
| | Dr. Māra Pakalne
(Latvija) | Prof. Ab
Grootjans
(Holande) | Prof. Leslaws
Wolejko
(Polija) | Dr. Raimo
Heikkilä
(Somija) | Dr. Tapio
Lindholm
(Somija) | | 
| 
| 
| 
| | Prof. Harri
Vasander
(Somija) | Dr. Tapani
Sallantaus
(Somija) | Ilze Rēriha
(Latvija) | Gert-Jan
van Duinen
(Holande) | Purvu kursa laikā Latvijas un Somijas purvu eksperti dalījās savā pieredzē purvu izpētē, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu realizācijā Latvijā un Somijā, projektā dalību ņēma arī Holandes un Polijas eksperti. Purvu kursa programma ietvēra gan lekcijas, gan arī lauka darbus. Projektā piedalās Eiropā pazīstami eksperti purvu eko-hidroloģiskajā izpētē, veicot kursa laikā purvu izpēti sadarbojoties pasniedzējiem un studentiem. Strādājot izpētes vietās, tika noteiktas attiecības starp purvu hidroloģisko funkcionēšanu un reto augu un dzīvnieku sugu sastopamību. Purvu kursa laikā tika veikti pētījumi Slīteres nacionālā parka kangaru un vigu kompleksā un avotainajos purvos, Kaļķupes dabas liegumā, un Gaujas nacionālajā parkā, kā arī kursa dalībniekiem bija ekskursijas uz Cenas tīreli un Engures dabas parku. Starptautiskā Purvu kursa programma ietvēra: - Slīteres un Gaujas nacionālā parka avotaino purvu un kangaru un vigu kompleksa eko-hidroloģisko analīzi, lai novērtētu svarīgās hidroloģiskās attiecības ainavu līmenī (gruntsūdeņu virzienus, to zudumu iemeslus);
- klimata ietekmes izpēti (temperatūra un nokrišņi) uz augsto un avotaino purvu hidroloģiskajiem un ģeoķīmiskajiem procesiem;
- purvu atjaunošanas tehnisko aspektu izvērtējumu;
- susināto purvu aizsardzības iespējas, tos apūdeņojot un ceļot ūdens līmeni.
Starptautiskais purvu kurss iesākās 15. Jūlijā ar ievadlekcijām, kurā Māra Pakalne iepazīstināja ar purvu kursa programmu un purviem Latvijā, Prof. Alberts Grootjans no Holandes stāstīja par hidroloģiskajiem un ģeoķīmiskajiem procesiem purvos, Prof. Leslaws Wolejko no Polijas lasīja lekciju par zāļu purvu veģetācijas atšķirībām sākot no Slovākijas zemienēm līdz par Polijas ziemeļiem. Pēc lekcijām purva kursa dalībnieki devās uz Cenas tīreli, kur iepazinās ar purva apsaimniekošanas rezultātiem. Dalībnieki uzzināja ar purva hidroloģiskā monitoringa rezultātiem, kuri liecina par purva ūdens līmeņa celšanos pēc aizsprostu būves.
Māra Pakalne | 
