Daudzas Eiropas neaizsargātākās sugas un biotopi ir apdraudēti

13. jūnijā Komisija publicēja ziņojumu par aizsardzības statusu vairāk nekā 1150 sugām un 200 biotopu veidiem, kas aizsargāti ar ES tiesību aktiem. Tikai mazai daļai no šiem neaizsargātajiem biotopiem un sugām ir panākts labs aizsardzības statuss, un dalībvalstīm būs jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu situāciju.

Ziņojums aptver laika posmu no 2001. līdz 2006. gadam un ir visplašākais līdz šim veiktais pētījums par bioloģisko daudzveidību, tāpēc tas ir nenovērtējams atsauces punkts turpmāko tendenču izvērtēšanai. Pļavu, mitrzemju un piekrastes biotopi ir visvairāk apdraudēti. Galvenie cēloņi ir tradicionālo lauksaimniecības metožu aizvien mazāka izmantošana, tūrisma attīstība un klimata pārmaiņas. Tomēr aina nav pilnīgi nomācoša, un dažas lielākās, simboliskās sugas – vilki, lūši, bebri un ūdri – atgūst savus tradicionālos izplatības areālus. Daudzas dalībvalstis ieguldīja lielus līdzekļus, lai veiktu detalizētu uzraudzību, un, neskatoties uz dažbrīd nepilnīgo informāciju, ziņošana noritēja ļoti veiksmīgi.

ES Komisārs vides jautājumos Stavross Dimass sacīja: "Mēs esam apņēmušies apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos Eiropā, un šodienas ziņojums liecina, ka pašapmierinātība būtu nevietā. Laba statusa atjaunošana apdraudētajiem biotopiem un sugām prasa laiku un ievērojamas pūles. ES tiesību akti dabas aizsardzības jautājumos un Natura 2000 tīkls ir galvenie elementi, ar kuriem mēs cenšamies sasniegt mūsu mērķus attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību ES. Šobrīd ir gandrīz pabeigta tīkla sauszemes daļas izveide, un tuvāko 10 līdz 20 gadu laikā mēs varam cerēt uz ievērojamiem uzlabojumiem."

"Bioloģiskā daudzveidība Eiropā vēl aizvien ir nopietni apdraudēta un pakļauta ievērojamiem riskiem. Kaut arī mūsu mērķis – apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos Eiropā – līdz 2010. gadam nebūs sasniegts, zināmi panākumi tomēr ir gūti. Kā komisārs nesen teica Atēnās, laika posmam pēc 2010. gada ir jānosprauž vērienīgs, precīzi novērtējams un skaidrs mērķis. Tam jāsaglabā uzsvars uz bioloģiskās daudzveidības nenoliedzamo vērtību, vienlaikus atzīstot veselīgu un piemēroties spējīgu ekosistēmu vērtību un to lietderību", teica profesore Žaklīna Makgleida, Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore.

Nozīmīgi, tomēr ne pārāk lieli panākumi

Ziņojumā ir apskatīti 216 biotopu veidi un ietverta informācija par aptuveni 1182 sugām. Kaut arī ziņojumā ir uzsvērts, ka daudzām sugām un biotopu veidiem nav panākts labs aizsardzības statuss, ir norādes, ka aizsardzības pasākumiem ir ietekme un vairāki biotopu veidi un sugas sāk atjaunoties. Dažas sugas, piemēram, brūno lāču, vilku un bebru populācijas, atjaunojas un no jauna sāk apdzīvot daudzas platības. Tas nozīmē, ka ir pieejami piemēroti biotopi un ka nelabvēlīgu faktoru, piemēram, medīšanas un piesārņojuma, ietekme ir samazinājusies.

Īpaši apdraudētas ir pļavas, mitrzemes un piekrastes

Pļavu, mitrzemju un piekrastes biotopu vispārējais stāvoklis ir īpaši slikts. Pļavu biotopi ES galvenokārt tiek saistīti ar tradicionālajām lauksaimniecības metodēm, kas visā ES izzūd, un visu biotopu aizsardzības statuss, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, ir ievērojami sliktāks nekā citiem biotopiem: tikai 7 % no biotopu novērtējumiem ir labvēlīgi salīdzinājumā ar 21 % biotopiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību. Cēloņi ir pāreja uz intensīvāku lauksaimniecības metožu izmantošanu, lauksaimniecības zemju pamešana un slikta apsaimniekošana. Mitrzemes ir pārveidotas citiem mērķiem, tās cieš arī no klimata pārmaiņu sekām tāpat kā biotopi, kalnu ledāju biotopi. Piekrastes biotopus arvien vairāk apdraud tūrisms.

Trūkstoša informācija

Kopumā aptuveni 13 % no reģionālajiem biotopu novērtējumiem un 27 % no reģionālajiem sugu novērtējumiem statuss bija klasificēts kā "nezināms". Atbilžu "nezināms" skaits bija īpaši augsts attiecībā uz sugām, kas sastopamas Dienvideiropā; Kipra, Grieķija, Spānija un Portugāle atbildi "nezināms" bija norādījušas par vairāk nekā 50 % sugu, kas sastopamas šo valstu teritorijā.

Īpašas problēmas pastāv saistībā ar jūras vidi, jo 57 % no jūras sugu novērtējumiem un aptuveni 40 % no jūras biotopu novērtējumiem statuss bija klasificēts kā "nezināms".

Priekšvēsture: 17. pantā minētais ziņojums

Atbilstīgi Biotopu direktīvas 17. pantam dalībvalstīm ik pēc sešiem gadiem ir jāsniedz informācija par direktīvas īstenošanu. Par 2001.–2006. gada ziņošanas periodu pirmo reizi tika sniegti detalizēti novērtējumi par aizsardzības statusu biotopu veidiem un sugām, kas minētas direktīvā un sastopamas dalībvalstu teritorijā. Eiropas Vides aģentūra izmantoja ziņojumus, lai sagatavotu integrētu novērtējumu par katru ģeogrāfisko reģionu, biotopa veidu un sugām. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Komisija sagatavoja direktīvā prasīto apkopojošo ziņojumu.

Biotopu direktīva

Divi svarīgākie tiesību akti par dabas aizsardzību Eiropā ir Putnu direktīva un Biotopu direktīva. Biotopu direktīvā dalībvalstīm ir noteikts pienākums uzturēt labvēlīgu statusu noteiktiem biotopu veidiem un sugām izraudzītās teritorijās, kas saskaņotas ar Komisiju. Kopā ar Putnu direktīvā noteiktajām teritorijām tās veido Natura 2000 – lielāko ekoloģisko tīklu pasaulē. Saskaņā ar Biotopu direktīvu ir izraudzīts gandrīz 22 000 teritoriju, kas atbilst 13,3 % no ES teritorijas. Natura 2000 kopā aptver vairāk nekā 25 000 teritorijas (Putnu un Biotopu direktīvā paredzētās) un aptver aptuveni 17 % no ES teritorijas.

Sīkāku informāciju skatīt:

http://ec.europa.eu/environment/nature/knowledge/rep_habitats/index_en.htm http://biodiversity.eionet.europa.eu/article17

14.07.2009.