Pieredzes apmaiņas brauciens Norvēģijā un Zviedrijā
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Tūrisma pieredzes apmaiņas brauciens uz Zviedriju un Norvēģiju

Dienasgrāmata

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" un Latvijas Dabas fonda kopīgi īstenotā projekta "Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos" ietvaros no š.g. 28. jūnija līdz 5. jūlijam projekta cilvēki, īpaši aizsargājamo teritoriju administrāciju pārstāvji, lauku tūrisma uzņēmēji un citi interesenti kopīgi devās pieredzes apmaiņas braucienā un Zviedriju un Norvēģiju, lai iepazītos ar šo valstu pieredzi dabai draudzīga tūrisma produktu veidošanā un uzturēšanā.

1. diena - 28.06

Pieredzes apmaiņas brauciens sākās 28. jūnija vakarā ar prāmi „Festival” no Rīgas pasažieru ostas. Brauciena dalībnieki noskatījās, kā kuģis izbrauc no Daugavas Rīgas jūras līča ūdeņos, un tad pie informācijas centra sapulcējās, lai izrunātu nākamās dienas kārtību. Uz vietas tika organizēta darba grupa, lai kopīgi izspriestu, kur un kā varētu Latvijas dabas takās izvietot iekārtas tūristu slodzes uzskaitei. Idejas bija daudz un dažādas. Par labākajām tika atzītas iekārtas ievietošana norāžu zīmēs, neuzkrītošās koka skulptūrās. Daudzi bija vienisprātis, pirms izvietošanas vidē, apmeklētāju uzskaites iekārtas būtu vēlams apdrošināt. Pēc nelielās diskusijas brauciena dalībnieki kopīgi noskatījās, kā „Festival”s paslīd garām Kolkas ragam.

Rīgas pasažieru osta

Darba grupas sanāksme

Kolkas rags

Saulriets jūrā

2. diena - 29.06

Rīts sākās ar prāmja lēnu lavierēšanu starp Zviedrijas krasta mazajām akmens saliņām, līdz beidzot kuģis piestāja Stokholmas ostā. Brauciena dalībnieki nokāpa no prāmja, sakāpa autobusā un īstais brauciens varēja sākties. Brauciena gids un projekta eksperts Juris Smaļinskis aicināja katru iepazīstināt ar sevi pie autobusa mikrofona. Pēc pusdienas gara brauciena visi nonācām Kinnekulle dabas rezervātā un Kinnekulle kempingā. Tur mūs sirsnīgi sagaidīja vietējā tūrisma privātā uzņēmēja Eva Maria, kas pastāstīja par savu uzņēmumu „N&N resor”. Viņa strādā kā vietējā tūrisma koordinatore – interesentiem izstrādā individuālu programmu ar dažādiem apskates objektiem, naktsmītnēm u.tml. Par vietējām dabas vērtībām pastāstīja Kinekulle dabas parka pārstāve un Zviedrijas MAB koordinatore, kas piedalās valsts jauno biosfēras rezervātu pieteikumu sagatavošanā. Abas sievietes apstiprināja, ka biosfēras rezervāts ir zīmols, kas apstiprina, ka teritorija ir dabas tūristam pievilcīga un būs interesanta. Pēc abu prezentācijām visi kolektīvi devāmies uz netālo muižu. Apskatījuši ēku un dārzu, nonācām pie zaļas krūmu sienas ieskauta restorāna ar vairākiem ginku kokiem, kurā ieturējām maltīti. Pēc vakariņām interesentu grupa devās tuvējos kalnos, lai no tiem vērotu saules pazušanu lielajā Vēnerna ezerā.

Eva Maria un Latvijas tūrisma uzņēmēji

Vasaras restorāns muižas dārzā

Karjers - "Mazais Lielais kanjons"

Saulriets Vēnerna ezerā

3. diena - 30.06

Trešās dienas rīts sākās agri – jau 7:30 visi sēdēja pie brokastu galdiem. Pēc tām sekoja vairāk nekā 12 stundu garš pārbrauciens līdz Jostedlsbreen nacionālajam parkam Norvēģijā. Autobusa maršruts vijās cauri Norvēģijas skaistajiem, nedaudz vēl sniegotajiem kalniem pa valsts ainaviskāko ceļu. Diemžēl saulainie un jaukie laika apstākļi pazuda un kalnus ieskāva miglas mākonis. Pa logu teju visas dienas garumā varēja vērot fjordus, ledājus, pērno neizkusušo sniegu, mazus ciematus ar koka mājiņām un sūnām noaugušiem jumtiem, Skandināvijas kalnus. Pašā vakarā nonācām Jostedal kempingā. Vairāki aktīvie brauciena dalībnieki vēl devās vakara pastaigās pa apkārtnes kalniem pēc ilgās sēdēšanas autobusā. Visiem par pārsteigumu naktī tumsa tā arī neiestājās.

Augstākajās (un aukstākajās) vietās sniegs vēl nebija nokusis

Stiprākie sniegā atvēsināja kājas

Turpat ceļmalā - augi

Viens no daudzajiem Norvēģijas kalnu ūdenskritumiem

4. diena - 01.07

1. jūlijs sākās kā īsta darba diena. No rīta uzmodāmies, paēdām brokastis un devāmies uz Jostedalsbreen nacionālā parka tūrisma informācijas centru. Tur mūs sagaidīja parka reindžere Anne Rudsengen un informācijas centra vadītājs Peder Kjærvik. Pederam informācijas centra uzturēšana ir privāts bizness. Naudu daļēji dod Norvēģijas valsts, taču lielākoties tā nāk no tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, kuru pakalpojumus informācijas centrā „izplata” – piedāvā un tur var iegādāties arī, piemēram, biļetes ledāja apmeklējumam. No katra darījuma Peder Kjærvik patur 2%. Nacionālajā parkā par dabas aizsardzību rūpējas viens rendžeris. Anne Rudsenger piedalās parka infrastruktūras uzturēšanā/novērtēšanā, āmriju medīšanā u.c. darbu veikšanā. Tas ir saprotams, jo parka teritorijā nav privātas zemes, lielāko daļu klāj ledājs un cilvēki ir kārtīgi un pieklājīgi. Lielākās raizes sagādājot pārkāpēji, kas pa ledāju brauc ar sniega motocikliem. Pēc abu stāsta visi kopā devāmies uz Jostedales ledāju ar kuģīti, lai tajā uzkāptu. Tas atrodas Nigardsbreen rezervātā, kas ir populāra tūristu apskates vieta. Katram izsniedza īpašas sniega kurpes ar dzelkšņiem, sasēja kopā auklā vienu aiz otra, un kāpiens varēja sākties. Mūs sadalīja uz pusēm. Vienai daļai gids bija vīrs no Vācijas, bet otrai – Norvēģijas meitene. Abi gidi dienā novada tikai vienu ekskursiju, jo tā prasa daudz spēka. Ledājā uzkāpuši, ieturējām mazas pusdienas un dzērām tikko izkusuša ledāja ūdeni. Tad kāpām lejā, kas brīžiem bija vēl sarežģītāk nekā kāpiens augšā. Lejā mūs atkal sagaidīja kuģītis un aizveda līdz autobusam, kas mūs tālāk aizveda atpakaļ uz kempingu. Pēc vakariņām izturīgākie devās pārgājienā uz citu ledāju, kas bija turpat tuvumā – kopā pieveicot vairāk nekā 10 km.

Ledāja apmeklētāji tika sasieti kopā

Daļa no braciena dalībniekiem uz zilā ledus

Kuģītis brauca pa ainavisku ieleju

Vakarā devāmies ar kājām apskatīt citu ledāju

5. diena - 02.07

Piektajā dienā pēc brokastīm atkal devāmies uz Jostedalsbreen nacionālā parka informācijas centru, kur ar Norvēģijas dabas aizsardzības sistēmu mūs iepazīstināja Tom Dybwad – nacionālā parka direktors. Prezentācijā piedalījās arī vietējās Luster pašvaldības pārstāve Steinulf Skjerdal. Pēc prezentācijas visi kopīgi devāmies ar autobusu uz 30 minūšu attālo Viva, kur vairākas stundas pavadījām kāpjot kalnā. Mūsu mērķis bija sasniegt Sprongdalshytta (pieder Norwegian Hiking Organization (DNT)) – kalnu namiņu, kas paredzēts nakšņošanai veicot pārgājienus pa kalnu takām. Namiņā ir gan gultasvietas, gan iespēja pagatavot un pat iegādāties ēdienu. Pēc namiņa apskates ieturējām pusdienas brīvā dabā. Tom Dybwad pastāstīja par nacionālo parku, kas tiks dibināts blakus jau esošajam Jostedalsbreen nacionālajam parkam. Dibināšana varētu notikt jau šā gada nogalē, jo jau ir veiktas sabiedriskās apspriešanas un citas aktivitātes, kuras bijis nepieciešams nokārtot. Pēc stāsta katram bija iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus. Kad nokāpām lejā, uzsākām ceļu uz nākamo pieturas punktu – Lilihameru. Tāpat kā turpceļā, arī tagad braucām pa ainavisko Norvēģijas kalnu ceļu. Šoreiz laika apstākļi mūs palutināja, un kalnu pārejā varējām baudīt skaistas ainavas, pundurbērzu zaļo paklāju un plašumu visapkārt. No autobusa loga varējām apskatīt Norvēģijas augstāko kalnu. Vakarā nonācām Lilihamerā un devāmies apskatīt pilsētu. Viens no brauciena dalībniekiem bija Guntis Rēķis, kas piedalījās 1994. gada Olimpiskajās spēlēs Lilihamerā. Par savām gaitām sacensībās viņš pastāstīja katram interesentam un vakarā devās apskatīt pilsētas tramplīnlēkšanas trasi. Šī nakts pilsētā bija īpaša – visi veikali bija vaļā līdz pusnaktij un katrā bija izdevīgi piedāvājumi un atlaides. Tā bija lieliska iespēja iepazīties ar Norvēģijas pilsētas dzīvi naktī.

Kāpjot augšā vispakārt bija kalni

Nacionālā parka direktors iepazīstina ar nākamo Norvēģijas nacionālo parku

Kalnu pārejā autobuss piestāja, lai visi varētu baudīt skaisto ainavu...

...un pundurbērzu adžu zaļo paklāju

6. diena - 03.07

Liela daļa nākamās dienas arī pagāja autobusā. Tikai pirms iebraukšanas Zviedrijā atļāvāmies suvenīrus iegādāties kādā lielveikalā. Pēcpusdienā nonācām Kolarbyn (netālu no Skinnskatteberg ciemata, ne pārāk tālu no Stokholmas). Tur mūs laipni sagaidīja brāļi Eldh un pastāstīja par savu ekotūrisma biznesu. Kempings atrodas meža vidū – tajā nav nedz elektrības, nedz centrālas ūdensapgādes. Visas mājiņas ir no koka, daļēji iebūvētas zemē, ar sūnām un augiem noklātu jumtu. Katrā namiņā ir divas guļvietas un kamīns, kas namiņus uztur siltus pat ziemā. Pieejama ir sausā tualete, ezers, kurā peldēties un strauts, kurā ņemt dzeramo ūdeni. Kempingā notiek atkritumu šķirošana un par ūdens krājumiem ir jārūpējas katram pašam. Ideja, ar kuru Marcus Eldh sācis šo uzņēmējdarbību bija aļņu safari. Tagad viņu piedāvājumā ir aļņu, bebru un vilku meklēšana, klausīšanās un apskate dabā. Nākotnē brāļi plāno izveidot arī lūšu un vāveru vērošanas piedāvājumus. Lai apgādātu viesus ar visu nepieciešamo, viņi cieši sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem – ekoloģiskās pārtikas ražotājiem, alus brūvētājiem, dzīvnieku pētītājiem (zinātniekiem) u.c. Zviedrijā, tāpat kā Latvijā, ir nepieciešamas vairākas atļaujas un jāpārcieš dažādu inspekciju pārbaudes, lai drīkstētu pagatavot viesiem pārtiku paši uzņēmēji. Tāpēc Kolarbyn kempingā katrs pats sagatavo savu maltīti no brāļu sagādātajiem produktiem, kas iegādāti tuvējā ciematā. Mums bija iespēja no iepriekš sagatavotas mīklas uz ugunskurā ieliktas pannas cept plācenīšus un uz pašu sagatavotiem iesmiem cept mežacūkas gaļas desiņas. Tāpat mūs cienāja ar vietējo ekoloģiski tīro alu, un tā sēžot pie ugunskura un runājot, nakts pienāca nemanot. Katram bija vieta koka namiņos, lai pārciestu nakti un negaidīti atnākušo negaisu. Daži namiņi nebija tik vētras izturīgi, un kādi brauciena dalībnieki no rīta pamodās peļķē.

Kolarbyn kempingu vada brāļi Eldh

Tādas izskatījās naktsmītnes

Kempinga tualetē - kā pilī - sienas krāsotas zeltā un purpurā

Paši gatavojām savas vakariņas - ugunskurā cepām desas un maizes plāceņus

7. diena - 04.07

Pēdējā diena Zviedrijā sākās nesteidzīgi. Pēc slinkām brokastīm, latviešu bebru dziedzeru kolektīvas degustācijas un vīru malkas skaldīšanas paraugdemonstrējumiem, visi sakāpām autobusā, lai dotos uz Stokholmu. Tā kā līdz prāmim bija vēl krietns laiciņš, divas stundas pastaigājāmies pa Zviedrijas galvaspilsētas tūristu pilnajām ieliņām un mazajiem suvenīru veikaliņiem. Tad nonācām uz prāmja. Kad „Romantika” izlavierēja starp mazajām piekrastes saliņām, tad visi kopā sapulcējāmies, lai dalītos savās izjūtās, pieredzē un idejās par braucienu. Kādam tā bija iedvesma jaunu gan tūrisma, gan citu produktu veidošanai, citam – labi pavadīts laiks un atpūta, iegūti jauni kontakti, bet kādam – pieredze, ko turpmāk izmantot.

Brokastis arī tika gatavotas ārā ugunskurā

Stokholmas mazās ieliņas

Viena no neskaitāmajām Zviedrijas piekrastes akmens saliņām

Pēdējā vakarā katrs dalījās pārdomās par pieredzes apmaiņas braucienu

8. diena - 05.07

Astotās dienas rītā prāmis lēni iepeldēja Daugavā un tad – Rīgas pasažieru ostā. Svētdienā visi šķīrāmies, lai dotos katrs savās gaitās.

Fotografiju autores: Zaiga Brača, Daiga Brakmane un Baiba Starzdiņa

 Pieredzes apmaiņas brauciena protokols. (271.71 KB)

Daiga Brakmane

Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumentu un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību.