ES Zaļā nedēļa aktualizē klimata pārmaiņu jautājumus Laika periodā no 23. līdz 26. jūnijam Briselē notika lielākā ikgadējā Eiropas vides politikai veltītā konference Zaļā nedēļa: Rīkoties un pielāgoties. Šajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Dabas fonds, ar AB.LV Sabiedriskā labuma fonda finansiālu atbalstu. Ievērojot vadmotīvu "rīkoties un pielāgoties", Zaļās nedēļas ietvaros tika risinātas daudzšķautņainās problēmas, ar kurām jāsaskaras, lai mazinātu ES un visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kuras jau notiek. Konference pulcināja apmēram 3500 dalībniekus (ES institūcijas, biznesa un ražotāju pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas, zinātniekus un sabiedrisko institūciju pārstāvjus), paralēli notika darbs 4 sesijās, savus stendus izstādīja vairāk kā 60 organizācijas. Astoņas no konferences sesijām bija veltītas tam, lai nāktu klajā ar reālistisku redzējumu par pasauli ar zemu oglekļa koncentrāciju 2050. gada perspektīvā. Konference aktualizēja globālās sasilšanas un siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanas problēmu visaugstākajā ES līmenī. Tika atkārtoti uzsvērta decembrī paredzētās Kopenhāgenas konferences nozīme globālo sasilšanas problēmu mazināšanā. Zaļā nedēļa risināja dažādus jautājumus, un katram no tās dalībniekiem nācās aizdomāties par šādiem būtiskiem jautājumiem: - Kā nodrošināt valstu ekonomikas pret klimata izmaiņām šodien un nākotnē?
- Kā būtiski mazināt mūsu oglekļa emisijas līdz 2050. gadam?
- Kā nodrošināt to, ka mūsu darbības klimata izmaiņu mazināšanai vienlaicīgi nodrošina ekosistēmu, kas saglabā dzīvi uz planētas, saglabāšanos?
Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas tika diskutēti 4 dienu garumā starp visaugstākā līmeņa Eiropas un pasaules ekspertiem. Sesiju lektoru vidū bija Eiropas Vides komisārs Stavross Dimass, Čehijas Republikas vides ministrs Ladislavs Miko, Zviedrijas vides ministrs Andreas Carlgren, ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētāja vietnieks prof. Jean-Pascal van Ypersele, bijušais Botsvānas prezidents un ANO īpašais sūtnis klimata pārmaiņu jautājumos Festus Mogae, Pasaules Dabas fonda (WWF) Eiropas politikas biroja direktors Tony Long, GE Ecomagination priekšsēdētāja vietnieks Steve Fludder, Starptautiskās dabas saglabāšanas savienības vadošais zinātnieks Jeff McNeely un rakstnieks un futurologs Ray Hammond. Savā uzstāšanās, Stavross Dimass uzsvēra, ka: "Kopenhāgenas konferencē decembrī mums ir nepieciešama ambicioza starptautiska vienošanās, kurai sekos mērķtiecīgas un efektīvas starptautiska darbības. Mūsu planētas nākotne ir likta uz spēles, un mums sāk pietrūkt laika". Viņš uzsvēra, ka "Klimata izmaiņas ir starpsektoru jautājums un tās ietekmē ne tikai vidi, no kuras mēs esam atkarīgi. Tās būtiski ietekmē arī mūsu ekonomiku un sociālo iekārtu". Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozo uzstājās ar runu noslēguma sesijā, kas notika 26. jūnijā un kuras laikā tika aplūkotas Kopenhāgenas nolīguma perspektīvas. Savā runā viņš uzsvēra panākumus, ko EK sasniegusi pēdējo gadu laikā, uzņemoties vadību klimata izmaiņu procesa mazināšanā. Tomēr viņš uzsvēra arī to, ka "klimata izmaiņu ietekmes mazināšanas izmaksas būs daudz lielākas situācijā, ja tieši šobrīd netiks uzsāktas darbības tās varētu sasniegt pat 20% no IKP katru gadu. Ja uzsākam darbības šodien, pastāv iespēja, ka izmaksas tiks limitētas līdz 0.5% no IKP". Saistībā ar ekonomisko krīzi, Barozo uzsvēra, ka, sasniedzot 20% atjaunojamo energoresursu mērķi, tiks radītas vairāk kā miljons darba vietu laika periodā līdz 2020. gadam. Tāpat viņš uzsvēra, ka "šī finanšu krīze mums ir devusi iespēju paātrināt mūsu transformāciju "zema oglekļa" sabiedrības virzienā un mums nepieciešama drosme izmantot šo iespēju". Papildus informācija par konferenci Latvijas Dabas fonda dalību konferencē nodrošināja AB.LV Sabiedriskā labuma fonds. 
Konferencē piedalījās un apkopojumu sagatavoja Inga Račinska 08.07.2009. |
