Apstiprināts Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzības plāns 20. maijā ar Vides ministrijas rīkojumu Nr.172 apstiprināts dabas aizsardzības plāns īpaši aizsargājamai dabas teritorijai - "Rāznas nacionālais parks". "Rāzna" kā viena no lielākajām Latvijas aizsargājamām dabas terotorijām ir arī Natura 2000 un putniem nozīmīga vieta. Latvijas Dabas fonds ir sekmīgi izstrādājis zinātniski pamatotu un sadarbībā ar Rāznas nacionālā parka administrāciju, pašvaldībām, teritoriju pārraugošajām organizācijām un iedzīvotājiem tapušu dabas aizsardzības plānu. Latvijā tikai atsevišķām lielajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ar platību virs 10 000 ha ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Rāznas nacionālais parks Dabas parks "Rāzna" dibināts 2003. gadā, bet par nacionālo parku kļuva 2007. gadā 59 615 ha platībā. Teritorijas izveidošanu un aizsardzību uzsāka Daugavpils Universitātes un vietējo pašvaldību vadītāji, tagad tā iekļauta Natura 2000 un putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Nacionālais parks veidots, lai saglabātu Rāznas ezeru, ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības un veicinātu nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Centrālais parka objekts ir Rāznas ezers jeb Latgales jūra. Ežezera salas, pussalas un krasti vietām klāti ar dabiskiem ozolu mežiem, kas Latgalē ir reti. Ežezers un tā apkārtne ir aizsargāti kopš 1928. gada. Nacionālā Parka teritoriju veido mežu, ezeru un plašu ilggadīgu zālāju, purvu un mitrzemju kompleksi, kur lielas platības veido meži. Lielajā un neviendabīgajā teritorijā dabas vērtības attīstījušās ciešā dabas procesu un cilvēka saimnieciskās darbības mijiedarbībā. Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, Rāznas nacionālajā parkā konstatēti 16 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi un atrastas 35 augu un 83 dzīvnieku aizsargājamas sugas. 16,27% no teritorijas klāj saldūdeņi arī eitrofi ezeri. Rāznas nacionālajā parkā plānots saglabāt raksturīgo reljefu, mozaīkveida ainavu, biotopu kompleksu, tipiskās un retās augu un dzīvnieku sugas un ilgtspējīgi apsaimniekot biotopus. Nepieciešams ierīkot tūrisma un izglītošanas infrastruktūru. Nacionālo parku ieteikts dalīt četrās funkcionālās zonās (dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālajā) ar dažādu aizsardzības režīmu, lai nodrošinātu dabas aizsardzības prasības un teritorijas attīstību.       
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības, tūrisma un citas intereses, tā lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši teritorijas zonējumam. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Katra dabas aizsardzības plāna izstrādes sākumā tiek veikta teritorijas apsekošana, augu, dzīvnieku un biotopu inventarizācija un nereti kartēšana, kas nodrošina teritorijas vērtību apzināšanu un līdz ar to kvalitatīvāku aizsardzību un apsaimniekošanu. Plāna izstrādi uzrauga Dabas aizsardzības pārvaldes vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas pārstāvis, iesaistīto pašvaldību un citu iesaistīto pušu Pārstāvji. Teritorijas administrācija vistiešāk piedalās plāna izstrādē, jo nākotnē tas būs dokuments, kurā būs norādīts, kā pareizi saimniekot aizsargājamos biotopos. Kad plāns ir sagatavots pirmajā redakcijā, notiek tā sabiedriska apspriešana, kurā savus priekšlikumus tālākai teritorijas apsaimniekošanai var izteikt ikviens. Visi priekšlikumi tiek izskatīti un, ja nepieciešams, integrēti plānā un individuālo noteikumu projektā. Plāns nonāk pašvaldībās saskaņošanai un visbeidzot to ar savu rīkojumu apstiprina Vides ministrs. Ieva Rove
Latvijas Dabas fonds
rove@lanet.lv 01.06.2009. | 
