Pali Ziemeļgaujā

Šopavasar Gaujā vērojami sen nebijuši pavasara pali. Gaujas vidustecē kulmināciju tie sasniedza ap Lieldienām. Ieskatīsimies, kā palu laikā izskatās Ziemeļgaujā! 

Pēc Valkas pagasta "Krastiņu" saimnieka Tāļa Lārmaņa stāstītā, iepriekšējo reizi šādi pali bijuši tikai pirms septiņiem gadiem – 2002. gada pavasarī. Iepriekšējos sešos gados palu līmenis bija neparasti zems. Ziemeļgaujas LIFE projekta laikā pļavu noganīšanai izveidotajās ganībās "Krastiņos" liellopu ganāmpulks ar paliem sadzīvoja labi – govis un nesen dzimušie teļi sekmīgi pārbrida un pārpeldēja applūdušās vietas.

Pavasara pali, atšķirībā no plūdiem, ir nepieciešama sezonāla parādība. Palienēm applūstot, to augsne bagātinās ar palu ūdeņu atnestajām barības vielām. Vairāki aizsargājami palieņu pļavu un mežu biotopi ir veidojušies un pastāv pateicoties paliem. Tajos sastopamie augi un dzīvnieki pielāgojušies īslaicīgajam applūdušajam periodam. Īpaši nepieciešami pali ir Ziemeļgaujā sastopamai aizsargājamai putnu sugai – ķikutam, kas var baroties tikai palieņu pļavu ilgstoši mitrajā, irdenajā augsnē ar tajā dzīvojošiem bezmugurkaulniekiem.

Palienes ir nepieciešamas arī cilvēkam. Pateicoties dabiskām, nenosusinātām palienēm, kas sevī uzkrāj palu ūdeņus, samazinot noteces ātrumu, varam izvairīties no postošiem plūdiem upju lejtecēs.

Ziemeļgaujas palu fotogalerija

Ilze Vilka

21.04.2009.