Zaļu un apaļu Lielo dienu!

Lieldienas ir pavasara svētki – mēs priecājamies par saules atnākšanu, garākām dienām un ar dažādām tautas tradīcijām palīdzam zemei atmosties, sasilt un zaļot. Lieldienu neatņemama sastāvdaļa ir ola – tā simbolizē apaļo sauli un jaunas dzīvības sākumu.

Apaļie gardumi

Lieldienas simbolizē sauli un saules atmodu, šajos svētkos galdā cēla apaļas lietas: olas, apaļus raušus un plāceņus. Lieldienu maltīte parasti bijusi pieticīgāka par Ziemassvētku mielastu, jo pavasarī ir beigusies daļa ziemas iekrājumu – pārsvarā galdā celti graudaugu un piena produkti.

Svētku galdu ieteicams veidot no vietējo zemnieku ekoloģiski audzētiem produktiem. Dodieties uz zemnieku tirdziņiem vai ielūkojieties mājas lapā www.zemnieks.lv, kur jūsu mājām vistuvāk var iegādāt svaigus produktus tieši no lauku sētas. Kad produkti sagādāti, kopā ar ģimeni vai draugiem izbaudiet mājās gatavošanas priekus – cepiet apaļus plāceņus, izmēģiniet dažādus olu ēdienus un noteikti – neaizmirstiet par svaigām bērzu sulām! Galdu var dekorēt ar pašu plūktiem pūpolu zariem, plaucētiem bērzu zariem un pirmajiem pavasara ziediem, taču tos plūciet ar mēru, lai krūmi un augi kuplo arī pēc jūsu ciemošanās.

Krāso olu dabiski

Dabiskās krāsvielas
Sarkans	Sarkanās bietes
	Sarkanas ogas un to sulas – avenes, dzērvenes, sarkanās vīnogas
Brūns	Sīpolu mizas
	Melnā tēja, kafija
Zaļš	No zemes jau izspraukušies zaļie asni
	Pelašķi, piparmētras u.c. zaļas zāļu tējas
Dzeltens	Kurkuma
	Citrusaugļu mizas
Zils	Sarkanie kāposti
	Violeto sīpolu mizas

Olu krāsošana, līdzīgi kā šūpošanās, ir sena Lieldienu tradīcija. Mūsu senči olas krāsoja ar dažādām zālītēm, lapām, mizām un ziediem. Sīpolu mizās varēja iegūt brūnas olas, tās nereti iezieda ar speķi, sviestu vai sveci, lai spīd. Rudzu zelmenī krāsojot ieguva zaļas olas, kumelītēs – dzeltenas, bērzu pumpuros – dzeltenzaļas. Raibas olas dabūja tinot olas lupatiņās ar putraimiem, zemeņu lapiņām, diegiem un citiem rotājumiem. Ar krāsotajām olām tika veiktas visādas izdarības – olu ripināšana, sišanās ar olām, olas dāvātas šūpoļu kārējiem un naskākajiem šūpotājiem. Pie brokastu galda saimniece pirmo olu sagriezusi tik daļās, cik sēdētāju pie galda un katrs ēdis gabaliņu no kopīgās olas.

Krāsojiet olas tikai dabīgās krāsvielās – sīpolu mizās, alkšņu mizās, kumelīšu tējā, biešu sulā u.c. Veikalā nopērkamās krāsas nereti ir kaitīgas gan pašam olas krāsotājam, gan to ražošana nodara kaitējumu videi. Varat eksperimentēt ar daudziem krāsainiem pārtikas produktiem – burkāniem, sarkanajiem kāpostiem, dažādām tējām, melleņu ievārījumu – un olu grozā būs pārstāvētas teju visas varavīksnes krāsas. Lasot pūpolus, pa ceļam varat savākt pērnās meža zemenīšu un citu augu lapas – tās labi noderēs oriģinālu olu rotājumu veidošanai.

Putnu jautājums

Par putniem Lieldienu sakarā izskan dažādi viedokļi. Kurzemes lībieši Lieldienās esot gājuši uz jūru putnus saukt, šādi atzīmējot pavasara atnākšanu. Taču citi avoti vēsta, ka senie latvieši Lieldienās esot putnus dzenājuši un triekuši prom no sētas, skaļi klaigājot, klabinot klabekļus un citādi biedējot. Putni simbolizējuši nelaimes un sērgas, tādēļ tās vajagot patriekt no mājām un laukiem. Bet ko darīt mūsdienu cilvēkam?

Garās lieldienu brīvdienas ir laba iespēja doties vērot putnus, jo šobrīd gājputnu aktīvi atgriežas Latvijā. Putnus var vērot vairākos torņos Ķemeru nacionālajā parkā, pie Engures ezera, purva laipu putnu torņos Cenas tīrelī un Vasenieku purvā, gar visu jūras piekrasti un daudzviet citur. Par labākajām putnu vērošanas vietām vaicājiet www.putni.lv, un neaizmirstiet savus Lieldienu putnu novērojumus reģistrēt mājas lapā www.dabasdati.lv.

Vienīgie Eiropas šūpotāji

Šūpošanās Lieldienās, līdzīgi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos, vai dancošana, riņķošana un skraidīšana, ir auglību veicinošas darbības. Pie tam, latvieši ir vienīgā tauta Eiropā, kas saglabājusi šūpošanās tradīciju, lai gan senā pagātnē tā bijusi aktuāla arī citām Eiropas tautām. Šūpošanās laikā šūpolēs kāpēji tikuši apdziedāti, nereti uz šūpošanos sanācis teju visi kaimiņi, tādējādi jaunie cilvēki varēja sapazīties, iedraudzēties. Izrādās šūpošanās noritējusi vēl nedēļu pēc Lieldienām, bet tad gan šūpoles sadedzinājuši, lai raganas nešūpotos.

Jo īpaši bērniem aizraujošs un radošs piedzīvojums būs pašiem savu šūpoļu izgatavošana. Teju jebkurā būvmateriālu veikalā var iegādāt šūpoļu sastāvdaļas (virves, dēļus) un ļaut vaļu radošai domāšanai. Lieldienās var doties dabā, pašu veidotās šūpoles piekārt kādā izturīgā zarā (pārliecinoties par drošību) un šūpoties uz nebēdu, izbaudīt Lieldienas un pavasari!

Sagatavoja: 
Maija Medne 
Latvijas Dabas fonds 
maija.medne@ldf.lv

08.04.2009.