Apstiprināts Grīņu dabas rezervāta dabas aizsardzības plāns

3.martā ar Vides ministrijas rīkojumu Nr.55 apstiprināts dabas aizsardzības plāns īpaši aizsargājamai dabas teritorijai - "Grīņi". Teritorija pēc statusa ir dabas rezervāts un Natura 2000 vieta.

Pirmo reizi Grīņu dabas rezervāta pastāvēšanas vēsturē 1 454,9 ha teritorijai sagatavots dabas aizsardzības plāns. Plāna izstrādē iesaistīti 11 eksperti, sagatavotas 12 kartes un shēmas. Veikti jauni pētījumi Grīņu dabas rezervātā, kā arī apkopota esošā informācija par sugām, biotopiem un agrāko apsaimniekošanu.

Grīņu rezervāts 700 ha platībā izveidots 1936. gadā, lai aizsargātu īpatnēju slapju meža augšanas apstākļu tipu – grīni. Tajā sastopama reta atlantiskā laika augu suga – grīņa sārtene –, kas šeit sasniedz savu vistālāko ziemeļaustrumu izplatības robežu Eiropā. Grīņu dabas rezervāts izveidots ar mērķi saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas, pētīt tajās notiekošos procesus un nodrošināt izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību. Balstoties uz rezervāta izveidošanas mērķi, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sastopamību rezervātā, valstī un citur Eiropā un sabiedrības interesēm, noteiktas dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prioritātes un mērķi.  

Apsaimniekošanas prioritāte ir Latvijā retiem un lokāli izplatītiem biotopiem, kuru saglabāšanā dabas rezervātam ir vislielākā nozīme. Tie ir pārmitrie biotopi: slapji virsāji ar grīņa sārteni un grīņa tipa meži, parastās purvmirtes Myrica gale audzes un zāļu purvi, kas veido unikālu, tikai šim reģionam raksturīgu ekosistēmu, kas spēj pastāvēt un funkcionēt pateicoties savdabīgiem hidroloģiskiem un ģeoloģiskiem apstākļiem, kā arī daļēji – cilvēka darbībai. Sugu aizsardzības prioritāte ir reģionam tipiskās sugas un tikai Rietumlatvijā sastopamās īpaši aizsargājamās augu sugas, kurām dabas rezervātā ir konstatētas nozīmīgas populācijas valsts mērogā. Tās ir: grīņa sārtene, purvmirte, sīpoliņu donis, dūkstu vijolīte, parastā vairoglape, Buksbauma grīslis.

Sagatavojot dabas aizsardzības plānu, ņemts vērā fakts, ka rezervāts un tā apkārtne visu tā pastāvēšanas laiku regulāri tikusi pakļauta dažādām cilvēku darbībām. Daļa no agrāk veiktajām darbībām ir pozitīvi ietekmējušās dabas vērtību saglabāšanu, piemēram, pļavu, virsāju un zāļu purvu apsaimniekošana. Daļa arī negatīvi, tas attiecināms uz mežu un purvu intensīvo meliorāciju apvidū. Līdz ar to, dabas aizsardzības plāns ietver virkni pasākumus, kuru mērķis ir mazināt agrāk veikto negatīvo darbību ietekmi vai atsākt dabas vērtības pozitīvi ietekmējošās darbības, tai skaitā dabisko traucējumu imitāciju – kontrolētu dzedzināšanu un atklātu lauču veidošanu mežaudzēs. Dabas rezervātam cauri tek Lielā Kārpa un vairāki grāvji, kuros brīvas ūdens plūsmas nodrošināšana ir nozīmīga blakus esošos īpašumu apsaimniekošanā visā Kārpas upes baseinā, tāpēc plāns paredz izvērtēt pašreizējo grāvju caurlaidību un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus brīvas ūdens plūsmas nodrošināšanā. Pasākumiem nedrīkst būt būtiskas negatīvas ietekmes uz dabas rezervātā esošo pārmitro biotopu stāvokli. Līdz plāna izstrādes brīdim biotopu vai sugu apsaimniekošanas pasākumi dabas rezervātā nav veikti, notikusi tikai pļavu apsaimniekošana privātajās zemēs.

Dabas aizsardzības plānā ietvertas sabiedrībai nozīmīgo infrastruktūras objektu apsaimniekošanas iespējas (dzelzceļš Ventspils-Liepāja, Elles purva ceļš, ceļi uz kapsētām, Grīņu kapi, Fašisma terora upuru kapi), sabiedrības informēšana par dabas vērtībām un izglītības iespējas.

Grīņu dabas rezervāta apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai rezervātā ieteicams izdalīt trīs funkcionālās zonas: stingrā režīma zonu (1 018 ha), regulējamā režīma zonu (440 ha) un neitrālo zonu (48 ha). Grīņu dabas rezervāta individuālo aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumu projekts nodrošina dabas rezervāta aizsardzības un apsaimniekošanas juridisko bāzi.

Dabas aizsardzības plāns

Liene Salmiņa
Latvijas Dabas fonds
lsalmina@latnet.lv

09.03.2009.