LDF darbība projektā ir dabas aizsardzības plāna izstrāde Rāznas nacionālajam parkam

2008. gadā LDF uzsāka dabas aizsardzības plāna izstrādi vienai no Latvijas jaunākajām un lielākajām (59 615 ha) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – 2003. gadā dibinātajam dabas parkam “Rāzna”, kas kopš 2007. gada ir Rāznas nacionālais parks. Teritorija iekļauta Natura 2000 tīklā un starptautiski putniem nozīmīgu vietu sarakstā. Teritorijas aizsardzību un izveidošanu iniciēja Daugavpils Universitātes pētnieki un vietējo pašvaldību vadītāji.

Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.

Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, tika veikta teritorijas papildus izpēte. Tik apjomīgi pētījumi Rāznas nacionālā parka teritorijā tika veikti pirmo reizi. Pamatojoties uz LDF ekspertu darba rezultātiem tapa gan teritorijas apraksts, dabas vērtību novērtējums, aizsardzības un saglabāšanas mērķi, apsaimniekošanas pasākumi, kā arī ieteicamais teritorijas dalījums zonās un grozījumi teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

Rāznas nacionālā parka teritoriju veido mežu, ezeru, lauksaimniecības zemju, purvu un mitrzemju kompleksi, kur lielas platības veido meži, tajā skaitā sekundārie meži uz izteikta reljefa. Teritorijas īpatnība ir plašie ilggadīgie zālāji ar nelieliem aramzemju ieslēgumiem. Atklātās lauksaimniecības zemes dažādo saglabātās priežu grupas atsevišķu pauguru virsotnēs, kur lielākoties ierīkoti kapi. Lielajā un neviendabīgajā teritorijā bioloģiskās vērtības ir koncentrējušās atsevišķās vietās. Jānorāda, teritorijas dabas vērtības ir vēsturiski attīstījušās un saglabātas, ciešā dabas procesu un cilvēka saimnieciskās darbības mijiedarbībā.

Rāznas nacionālā parka centrālais objekts ir Rāznas ezers ar tā sateces baseinu. Rāznas ezers jeb Latgales jūra ir īpaši aizsargājamās teritorijas vēsturiskais un emocionālais centrs. Rāznas ezers un tā apkārtne apskatāma pārvietojoties apkārt ezeram pa vietējas nozīmes ceļiem, kā arī no Mākoņkalna, kas ir viens no populārākajiem apskates objektiem Rāznas nacionālā parka.

Latgales augstienes centrālā daļa ir ar ezeriem bagātākā teritorija Latvijā, tāpēc to dēvē par „Zilo ezeru zemi” ar augstākajām virsotnēm: Lielo Liepu kalnu un Dzerkaļu kalnu. Šajā Rāznas nacionālā parka daļā vērojami Latgales augstienes ainavu etaloni.

Ežezers ar salām, pussalām un ezera tuvāko – platlapju mežiem klāto apkārtni. Ezera salas, pussalas un krasti vietām klāti ar dabiskiem ozolu mežiem, kas Latgalē ir ļoti reti. Ežezers un tā apkārtne ir aizsargāti jau kopš 1928. gada, tā ir visilgāk aizsargātā teritorija Rāznas nacionālā parka.

Līdz šim Rāznas nacionālajā parkā konstatēti 16 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi. 16,27 % no teritorijas klāj saldūdeņi, tajā skaitā eitrofi ezeri.

Rāznas nacionālā parka teritorijā līdz šim atrastas 118 īpaši aizsargājamas sugas, no tām trīs ķērpju sugas, trīs sūnu sugas, 29 vaskulāro augu sugas, 18 bezmugurkaulnieku sugas, divas abinieku sugas, divas rāpuļu sugas, divas zivju sugas, 44 putnu sugas un 15 zīdītāju sugas. Ievērojot, ka Rāznas nacionālā parka teritorijas kompleksa izpēte ir sākta 2008. gadā, tad teritorijā potenciāli ir iespējams atrast vēl vairākas īpaši aizsargājamus augus un dzīvniekus.

Plāna izstrādes gaitā, Rāznas nacionālā parka administrācija pārrauga dabas aizsardzības plāna izstrādi un tā atbilstību Ministru Kabineta noteikumu prasībām.

Dabas aizsardzības plāns Rāznas nacionālajam parkam izstrādāts 10 gadiem. Plānā ir apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām, analizētas dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai izstrādāti ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi.

Dabas aizsardzības plānā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi:

• saglabāts teritorijai raksturīgais reljefs, mozaīkveida un vienlaidus ainavu un biotopu komplekss un tā kvalitāte;
• saglabātas dzīvotspējīgas tipiskās un aizsargājamās Latgales paugurainei un tās dabas kompleksiem raksturīgās dabiskās augu sugu sabiedrības, dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, ilgtspējīgi apsaimniekoti biotopi nodrošina augstu bioloģisko daudzveidību;
• Rāznas nacionālais parks ir vismaz Latvijas mērogā populāra apmeklēšanas vieta – tiek dabas aizsardzības prasībām atbilstoši izmantoti teritorijas tūrisma un sabiedrības izglītošanas resursi, ir ierīkota un uzturēta atbilstoša teritorijas dabas, ainavu un kultūras vērtību apskates, izziņas, aktīvās atpūtas, sporta un izglītības infrastruktūra;
• veicināta teritorijas ilgtspējīga attīstība, saskaņojot dabas un kultūras vērtību aizsardzību un saglabāšanu ar teritorijas ekonomisko attīstību.

Lai realizētu ilgtermiņa mērķus vai vismaz tuvotos to sasniegšanai, ir izvirzīti vairāki īstermiņa mērķi plānā apskatītajam apsaimniekošanas periodam.

Rāznas nacionālo parku ir ieteikts dalīt četrās funkcionālās zonās ar dažādu aizsardzības režīmu, lai nodrošinātu dabas aizsardzības prasības un teritorijas attīstību:

1. dabas lieguma zona (2292,6 ha) bioloģiski vērtīgu mežu un īpaši bioloģiski vērtīgu ezeru aizsardzībai;
2. dabas parka zona (44 469,3 ha) teritorijas tradicionālās ainavas un bioloģisko vērtību aizsardzībai;
3. ainavu aizsardzības zona (11 449,9 ha) teritorijas tradicionālās ainavas aizsardzībai;
4. neitrālā zona (1397,9 ha), lai nodrošinātu ciemu un apdzīvotu vietu attīstību.

RĀZNAS NACIONĀLĀ PARKA DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS (3.42 MB)