Ar likumu pret "eko-noziegumu"
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Ar likumu pret "eko-noziegumu"

Eiropas Parlaments Briselē beidzot ir saņēmis atbalstu no ES dalībvalstīm izveidot likumdošanu, kas ļautu saukt pie kriminālatbildības „zaļos likumpārkāpējus” – personas, kas tīši vai nolaidības dēļ nodara pāri apkārtējai videi. Domājams, direktīva palīdzēs atrisināt problēmas un uzturēt pieņemtos dabas aizsardzības mērus teritorijās, kas izveidotas, balstoties uz ES Putnu un Biotopu direktīvām.

Direktīva ir izveidota, lai būtu iespējams pasargāt vidi daudz efektīvāk un tajā norādīts minimālais pārkāpumu, par kuriem draud kriminālatbildība, saraksts:

  • Kaitīgu vielu novadīšana, savākšana, izmantošana, kā arī bīstamu darbību veikšana, kas izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai nopietnus ievainojumus, vai radīt nopietnus draudus apkārtējai videi;
  • Atkritumu pārvadāšana;
  • Īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku skaita samazināšana dabā un tirgošana apjomos, kas ietekmē sugas aizsardzības statusu;
  • Ozona noārdošu vielu ražošana, importēšana, eksportēšana, tirdzniecība.

Tātad, sodīs tos, kas apdraud līdzcilvēkus un apkārtējo vidi. Arī pamudināšana uz iepriekš minētajām darbībām vai līdzdalība tajās tiek uzskatīta par kriminālpārkāpumu.

Direktīvas tapšanas laikā Eiropas Komisija bija sagatavojusi priekšlikumu par sodiem ar brīvības atņemšanu no viena līdz desmit gadiem un naudas sodiem vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, atkarībā no pārkāpuma smaguma. Lai panāktu kompromisu, tika nolemts, ka katra ES dalībvalsts izstrādās savu sodu sistēmu, taču tai ir jābūt efektīvai, samērīgai un likumdošanā nostiprinātai. Diemžēl minimālais pieļaujamais sodu apmērs netika noteikts.

Atsevišķas ES dalībvalstis neatbalsta iejaukšanos savos krimināllikumos (piemēram, Lielbritānija), taču Eiropas Komisija norāda, ka ir pēc iespējas nepieciešams novērst ES valstu sadrumstaloto un dažādo likumdošanu, kas likumpārkāpējiem var dot iespēju izvairīties no atbildības.

Lai arī Direktīva ir solis pretī efektīvākai vides aizsardzībai, zaļie Eiropas Parlamenta locekļi norāda, ka tā ne tuvu nav perfekta, jo: „Liela atbildība ir katras dalībvalsts rokās.”

Mēs ar interesi sekosim Latvijas likumdevējiem un ceram, ka tiks izstrādāti efektīvi, samērīgi un nepārprotami normatīvie akti, kas palīdzētu aizsargāt ne tikai līdzcilvēkus, bet arī apkārtējo vidi un, protams, dabu!

Sīkāku informāciju par direktīvu angļu valodā meklē šeit.

Daiga Brakmane,
LDF sabiedrisko attiecību koordinatore