Dabas lieguma „Sakas grīņi” dabas aizsardzības plāna ieviešana

Dabas liegums „Sakas grīņi” ir labākā zināmā grīņa sārtenes augšanas vieta Latvijā. Tā ietver 85% no Latvijā esošā Eiropas Savienībā aizsargājamā biotopa Slapji virsāji ar grīņa sārteni. Lai saglabātu šo izcilo retumu, 2007. gadā LDF veica eksperimentālus pētījumus un īstenoja svarīgus apsaimniekošanas pašākumus.

2004. gadā, pēc A/S „Latvijas Valsts meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecības pasūtījuma, dabas liegumam izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns. Tajā kā prioritārie pasākumi minēti pakāpeniska nevēlamo koku un krūmu izciršana un virsāju atjaunošanas eksperiments.

2007. gadā LDF īstenoja dabas lieguma “Sakas grīņi” dabas aizsardzības plāna prioritāro pasākumu ieviešanu.

Galvenās veiktās darbības:

• eksperimentāla virsāju pļaušana un augsnes uzirdināšana 0,1 ha platībā;
• izvērtētas grīņa sārtenes pavairošanas iespējas, cerus sadalot un izsējot sēklas;
• sagatavots un uzsākts virsāju ar grīņa sārteni apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings, iegūta pieredze kā:
  • koku izciršana virsājos sekmē grīņa sārtenes vitalitāti;
  • virsāju pļaušana ietekmē grīņa sārtenes izplatīšanos;
• apkopota informācija par iespējām atjaunot šo biotopu un palielināt tā platību;
• noskaidrots grīņa sārtenes populācijas stāvoklis dabas liegumā;
• raksturots grīņa sārtenes biotopu hidroloģiskais stāvoklis un augsnes. 

Nozīmīgākie secinājumi

1. Dabas liegumā „Sakas grīņi” dominē priedes – zilganās molīnijas – grīņa sārtenes sabiedrība un tā aizņem 64 ha. Sabiedrība, kurā dominē priede, parastais virsis un –grīņa sārtene sastopama tikai 4 vietās un aizņem tikai aptuveni 1 ha.
2. Grīņa sārtenei labākie augšanas apstākļi ir priedes – parastā virša – grīņa sārtenes sabiedrībā, kur augu vidējais dzinumu garums un ziedošo zaru skaits ir lielāks kā citur. Arī sugas projektīvais segums tajā ir lielāks. 400 m2 parauglaukumā tas var sasniegt pat 4 %, turpretī priedes – zilganās molīnijas – grīņa sārtenes sabiedrībā, tas bija mazāks par 1 %.
3. Dabas liegumā grīņa sārtene vairojas tikai veģetatīvi, jo nav traucējumu, kas sekmētu sugas vairošanos ar sēklām.
4. Vietā, kur grīņa sārtenes auga vislabāk, grīņa sārtenes audžu vecums ir 9 – 10 gadi, citā parauglaukumā - 4 - 6 gadi. Taču ņemot vērā to, ka sārtenes vairojas ar sānu zaru piesaknēm, precīza grīņa sārtenes vecuma izvērtēšana visā dabas lieguma teritorijā ir apgrūtināta.
5. Nevēlamo koku un krūmu izciršana priedes – zilganās molīnijas – grīņa sārtenes sabiedrībā sekmē grīņa sārtenes vitalitāti, taču pēc viena gada sugas izplatīšanās nav vērojama, kas ir loģiski, jo sīkkrūmi uz vides apstākļu izmaiņām reaģē tikai 2 – 3 gadā.
6. Virsāju atjaunošana, tos nopļaujot, sekmē sugu daudzveidības palielināšanos un samazina viršu ietekmi, kā arī rada iespēju grīņa sārtenes izplatībai. Taču pirmajā gadā pēc virsāju pļaušanas grīņa sārtenes audžu platība vēl nepalielinājās. Tas sagaidāms pēc 2 – 3 gadiem.
7. Sekla zemsedzes uzirdināšana slapjos virsājos sekmē parasto viršu attīstību no sēklām, taču grīņa sārtenes dīgsti netika konstatēti. Iespējams, ka tie parādīsies nākamajā gadā.
8. Grīņa sārtenes pavairošana, cerus sadalot un pārstādot piemērotā augtenē, nav efektīva.
9. Lai varētu izdarīt objektīvus secinājumus par grīņa sārtenes pavairošanas ar sēklām dabiskos apstākļos sekmēm un par grīņa sārtenes izplatīšanos pēc nevēlamo koku un krūmu izciršanas un pēc virsāju pļaušanas, pētījumi jāturpina vēl 2 – 3 gadus. 2007. gada rudenī sārtenes izdīgušas tikai vienā no 9 vietām, kur tās tika izsētas.
10. Augšņu tipi labos un sliktos grīņa sārtenes augšanas apstākļos būtiski neatšķiras. Tās ir podzolētā gleja augsnes (Gleysol). Atšķiras šo augšņu mitruma režīms, applūduma ilgums, humusa sadalīšanās pakāpe un akumulācijas dinamika. Sārtenei labvēlīgajos augšanas apstākļos humusā dominējošā ir fulvoskābju frakcija.
11. Priedes – parastā virša – grīņa sārtenes sabiedrībā gruntsūdens līmenis ir augstāks vidēji par 17 cm nekā priedes – zilganās molīnijas – grīņa sārtenes sabiedrībā. Novērojumi no jūlija līdz decembrim liecina, ka sugai labvēlīgākie hidroloģiskie apstākļi dabas liegumā „Sakas grīņi” ir tādās vietās, kur aptuveni 10 cm virs augsnes visu gadu ir stāvoši virsūdeņi.
12. Grīņu sārtene ir izvēlīga attiecībā uz mitruma režīmu, taču tā noskaidrošanai nepieciešami vairāku gadu gruntsūdens līmeņa mērījumi tās labos un sliktos augšanas apstākļos.
13. Lai uzlabotu mitruma apstākļus platībās ar sliktiem sārtenes augšanas apstākļiem un, iespējams, sekmētu biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni platības palielināšanos, jāpanāk virszemes noteces aizkavēšana, tādējādi paildzinot virsūdeņu uzpludinājuma periodu. Šim nolūkam bloķējami dabas lieguma teritorijā esošie nosusināšanas grāvīši, kas nav tiešā transporta ceļu tuvumā. Tas darāms reizē ar pakāpenisku nevēlamo koku un krūmu izciršanu.

Slapji virsāji ar grīņa sārteni: izplatība, ietekmes, apsaimniekošanas pieredze

Slapji virsāji ar grīņa sārteni Erica tetralix ir sastopami no Spānijas līdz Zviedrijas un Norvēģijas dienvidiem (Meusel et al. 1965, 1978, 1992) un to izveidošanās un pastāvēšana ir saistīta ar cilvēka darbību (Gimingham 1972, Ellenberg 1996, Webb 1998 b, Symes, Day 2003).

Latvija atrodas uz slapjo virsāju ar grīņa sārteni un arī sugas, Erica tetralix, izplatības areāla

Grīņa sārtenei optimāls biotops

Grīņa sārtenes augšanai

daļēji labvēlīgs biotops

austrumu robežas (Meusel et al. 1965, 1978, 1992), un šādi virsāji sastopami tikai Sakas un Pāvilostas apkārtnē. Aptuvenā biotopa platība Latvijā ir 200 ha. Latvija uzskatāma par grīņa sārtenes un tātad, arī virsāju ar grīņa sārteni, izolētu atradni. Pretstatā citām valstīm, kur šis biotops pārstāv galvenokārt atklātas vietas, Latvijā mūsdienās slapji virsāji ar grīņa sārteni ir skrajas, galvenokārt grīņa tipa, mežaudzes. Klaji slapji virsāji ar grīņa sārteni 1930-ajos gados bija sastopami Pāvilostas un Sakas apkārtnē un to izveidošanās un pastāvēšana ir saistīta ar meždegām un ekstensīvu ganīšanu skrajās mežaudzēs uz ūdens necaurlaidīgiem cilmiežiem (Gailis 1958, Laiviņa, Laiviņš 1981). Nozīmīgākās slapju virsāju platības atradās Grīņu rezervāta teritorijā, taču pēc rezervāta nodibināšanas 1936. gadā, kad tur tika aizliegta jebkāda veida saimnieciskā darbība un tika pastiprināti kontrolēta ugunsdrošība, virsāji pakāpeniski ir pārvērtušies par slēgtām mežaudzēm un pašreiz grīņa sārtene ir reti sastopama suga dabas rezervātā. Virsāju aizaugšanu un tiem raksturīgo augu sugu izzušanu gan Grīņu dabas rezervātā, gan ārpus tā, visticamāk, ir sekmējusi arī meliorācija. Meliorācijas rezultātā, pazeminās ūdens līmenis virsājos, tiek sekmēta krūmu un koku attīstība un slapjie virsāji pakāpeniski pārvēršas par mitrām mežaudzēm.

Visbiežāk slapjo virsāju atjaunošana notiek izcērtot kokus un krūmus, nopļaujot vai nodedzinot virsājus un pēc tam atsākot ganīšanu. Meliorācijas ietekmētos virsājos tiek veikta grāvju dambēšana (Symes, Day 2003). Koku un krūmu izciršana samazina ūdens iztvaikošanu augtenē, uzlabo gaismas apstākļus gaismas prasīgajām sugām, savukārt pļaušana sekmē viršu Calluna vulgaris veģetatīvo atjaunošanos no snaudošajiem pumpuriem (Mohamed, Gimingham 1970, Symes, Day 2003), kā arī sekmē sugu daudzveidības palielināšanos virsājos, radot brīvas vietas citu sugu ienākšanai līdz atkal virši sasniedz savu dominējošo vietu šajā ekosistēmā (Grime1973, Horn 1975, Connell 1978, Huston 1979, 1994, 1999, Glenn-Lewin & van der Maarel 1992, Palmer 1994).

1997. gada reto augu atradņu inventarizācijas laikā tika atrasta jauna bagāta grīņa sārtenes atradne Sakas apkārtnē (Laime 1997), un, atkārtoti to apsekojot 2003. un 2004. gadā, tur tika nodibināts dabas liegums „Sakas grīņi” 170 ha platībā. Dabas liegums „Sakas grīņi” ir labākā zināmā Eiropas Padomes Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni vieta Latvijā.

Grīņa sārtenes augšanas vietas aprīlī un jūnijā vienā no eksperimentālās
apsaimniekošanas parauglaukumiem.

Projekta ilgtspēja un nozīme dabas aizsardzībā

Pētījuma rezultātus var izmantoti dabas lieguma „Sakas grīņi” dabas aizsardzības plāna turpmākā ieviešanā un Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni aizsardzības plāna sagatavošanai Latvijā. Rezultāti pielietojami Grīņu dabas rezervāta dabas aizsardzības plāna izstrādē un Natura 2000 teritoriju monitoringa realizācijā.

Dr. biol. Liene Salmiņa, projekta vadītāja