34 mākslīgi būvētas ligzdas dos drošāku patvērumu zivjērgļiem nākotnē

Zivjērglis ir īpaši aizsargājama putnu suga. Tas nonācis cilvēku redzeslokā gan kā viens no graciozākajiem lielajiem plēsīgajiem putniem, gan kā regulārs zivju dīķu apmeklētājs. Lai sekmētu šīs sugas aizsardzību ne tikai no neapdomīgām cilvēka rīcībām, bet arī no stiprajiem vējiem, 2007. gada laikā projekta „Zivjērglis” komanda uzbūvējusi 34 mākslīgās ligzdvietas. Par zivjērgļa patērēto zivju daudzumu dīķu saimniekiem pieejamas kompensācijas, taču iesāktie sugas izpētes un aizsardzības darbi turpināsies arī šajā gadā.

Zivjērgļa sastopamība Latvijā

19. gadsimta beigās zivjērglis Latvijā tika uzskatīts par parastu ligzdotāju, bet jau pagājušā gadsimta sākumā tā skaits ievērojami samazinājās. Pirms 35 gadiem zivjērgļu skaits pie mums tika vērtēts: 10–15 pāri. Mērķtiecīga ligzdu meklēšana uzsākta astoņdesmito gadu sākumā, kad putnu pētnieki vāca informāciju Latvijas Sarkanās Grāmatas un Latvijas Ligzdojošo putnu atlanta sastādīšanai. Šajā laikā tika veikta sistemātiskas zināmo ligzdu kontrole, un jauno teritoriju meklēšana. No 1987–1990 gadam pēc Māra Kreiļa datiem Latvijā bija zināmas vismaz 63 zivjērgļa ligzdošanas teritorijas. Otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta izpētes periodā no 2000. – 2004.g. apzinātas aptuveni 90 zivjērgļa ligzdas.

Gada laikā paveiktais

2007.g. tika uzsākts projekts „Zivjērglis” ar sekojošiem mērķiem:

• sugas pašreizējās izplatības, skaita un tā izmaiņu noskaidrošana;
• zivjērgļa ligzdošanas bioloģijas un ekoloģijas izpēte;
• sugas aizsardzības nodrošināšana Latvijā.

Lai noskaidrotu zivjērgļa izplatību un skaitu Latvijā, projekta komanda apsekoja visas pēdējos 30 gados zināmās 143 ligzdu vietas. Papildus apsekotas vietas, kur zivjērglis novērots otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta datu vākšanas laikā. Veikta arī aptauja starp Valsts meža dienesta, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts vides dienesta darbiniekiem, kā arī Latvijas ornitoloģijas biedrības biedriem.

Tikai pusē no agrākajos gados zināmajām ligzdošanas teritorijām 2007.gadā bija ligzdas. Astoņas no tām nebija apdzīvotas, taču atrastas arī 13 līdz šim nezināmas ligzdas. Kopā šogad saņemti 155 zivjērgļa novērojumi ligzdošanas periodā. Šī suga konstatēta 128 5x5 km lielos kvadrātos. No tiem ligzdošana pierādīta 43 kvadrātos, ticama 17 kvadrātos un iespējama 69 kvadrātos. Zivjērglis 2007. gadā nav novērots sekojošos rajonos: Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Krāslavas, Ludzas un Preiļu. Šajos rajonos arī vēsturiski ir maz novērojumu. Taču Latgalē tas varētu būt skaidrojams ar nepietiekošo teritorijas apsekotību.

Izvērtējot visus pēdējā gada novērojumus un ņemot vērā samērā labu senāk zināmo vietu apsekotību, ligzdojošo zivjērgļu pāru skaits 2007.g. tiek vērtēts vismaz 110 – 135.

Visbiežāk ligzdo purvos un par ligzdas koku izvēlas priedi

Par katru 2007. gadā pārbaudīto ligzdu pētnieki aizpildīja speciālu pārbaudes kartiņu, norādot ligzdas atrašanās vietu, ligzdas raksturu, kontroles datus, shēmu un vēsturisko informāciju. Kopā 2007.g. apzinātas 70 ligzdošanas teritorijas ar 75 ligzdām (trijās teritorijās bija pa vienai rezerves ligzdai un vienā – divas) – 55 ar dabīgu pamatu un 20 ar mākslīgu. Visbiežāk ligzdošanai izvēlētais biotops ir purvs vai purva mala. Par ligzdas koku visbiežāk izvēlēta priede. 15 ligzdas bija uzbūvētas sausos kokos.

Visu apdzīvoto ligzdu atrašanās vieta novērtēta pēc trim parametriem – ligzdas attālums līdz tuvākai ūdenstilpei, ceļam un apdzīvotai vietai. Vidēji ligzdas atrodas 1,6 km no barošanās vietas. Maksimālais attālums ir 7 km, taču domājams, ka putns baroties lido vēl tālāk. Zivjērglis ir samērā iecietīgs pret pastāvīgu traucējumu – apdzīvotas ligzdas vidējais attālums līdz ceļam ir 1,1 km un līdz apdzīvotai vietai – 1,5 km. Divas ligzdas atradās pat mazāk nekā 100 m no ceļa – attiecīgi 5 un 40 m.

Mazuļi un gredzenošana

Ligzdošanas sekmes 2007.g. ir samērā augstas – vidēji 2,28 mazuļi uz sekmīgu ligzdu. Salīdzinoši laika posmā 1988 – 1992 ligzdošanas sekmes vidēji bija 2,21 mazulis uz sekmīgu ligzdu (M. Kreiļa nepublicēti materiāli). Zināmas, ka vismaz 3 ligzdas šogad ir postītas, kad tajās bija jau mazuļi. Pie tam divās ligzdās mazuļi bija vairāk kā četru nedēļu veci. Visticamāk, ka plēsējs šajos gadījumos, ir ūpis.

Lai uzzinātu vairāk par Latvijas zivjērgļu migrācijas ceļiem, ziemošanas vietām un rastu atbildes uz citiem jautājumiem, 2007.g. uzsākts mazuļu gredzenošana ar krāsainiem gredzeniem. Šogad apgredzenoti pavisam 70 mazuļi un iegūti jau pirmie atradumi: 10.jūlijā Valkas rajona Pukšu purvā apgredzenotais mazulis, 30.augustā atrasts beigts zvejnieku tīklos Polijā (711 km attālumā no dzimšanas vietas).     

Aizsardzība

Zivjērglis ir iekļauts īpaši aizsargājamo putnu sarakstā. Pēc 2007.g. datiem 60 apdzīvotās teritorijas atradās esošās vai topošās aizsargājamās teritorijās ar dažādu saimnieciskās darbības ierobežojumu. Kaut arī aizsargāto zivjērgļa teritoriju skaits ir liels, pašlaik zināmas ir tikai ~50% teritoriju no kopējā ligzdojošo pāru skaita. Līdz ar to turpmākajos gados jāveic arī neapdzīvoto ligzdu pārbaude un aizsardzības nodrošināšana, kā arī jāmeklē jaunas vietas.

Bieži nepietiek tikai ar aizsardzības statusa nodrošināšanu ligzdošanas teritorijai, lai tā pastāvētu ilglaicīgi. Zivjērglis ligzdu parasti taisa apkārtnes augstākā koka galotnē un ligzdu reizēm nogāž spēcīgs vējš. Lai nodrošinātu ilglaicīgu teritorijas pastāvēšanu, nepieciešams nostiprināt ligzdu, veidojot mākslīgu platformu kokā. 2007.g. joprojām bija apdzīvotas 16 pirms vairāk nekā 10 gadiem būvētas mākslīgās ligzdas. Šogad pavisam uzbūvētas 34 jaunas mākslīgās ligzdas.   

Liela nozīme sugas aizsardzībā ir sabiedrības izglītošanai. Zivjērglis bieži lido baroties uz zivju dīķiem. Rodas konfliktsituācijas, jo putns rada tiešus zaudējumus īpašniekam. Sapratnes veicināšanai izdots informatīvs plakāts, kurā uzsvērts par zivjērgļa statusu un raksturots viņa dzīves stāsts. Īpaši norādīts, ka īpašniekiem ir iespējas saņemt kompensāciju par zivjērgļa nodarītajiem būtiskajiem zaudējumiem.

Pētījumi turpināsies

Aizsāktie pētījumi turpināsies arī šogad. Šā projekta gaitā 2008.gadā plānots:

• apsekot visas zināmās teritorijas un reģistrēt ligzdošanas sekmes;
• meklēt jaunas ligzdošanas teritorijas;
• nodrošināt aizsardzības statusu jaunajām teritorijām;
• turpināt veidot mākslīgās ligzdas;
• turpināt mazuļu gredzenošanu ar krāsainajiem gredzeniem. 

Aicinām ziņot arī turpmāk par novērotiem zivjērgļiem un to ligzdām. Novērojumus, lūdzu, sūtiet uz sekojošu adresi: Projektam „Zivjērglis”, Latvijas Dabas fonds, Mazcenu aleja 3 Jaunmārupe, LV – 2166 vai uz e-pasta adresi: zivjerglis@ldf.lv.

Projekta īstenotāji izsaka pateicību Latvijas vides aizsardzības fondam un Dabas aizsardzības pārvaldei par finansiālu atbalstu. Vislielāko pateicību izsakām visiem, kas piedalījās ligzdu pārbaudē un mākslīgo ligzdu būvēšanā.

Vairāk par projektu zivjērglis un pētījumu rezultātiem lasīt šeit

 Aigars Kalvāns, Jānis Granāts