Savvaļas zirgi raduši mājvietu Pilssalā

Kopš trešdienas Jelgavas centrā – Pilssalā – uz pastāvīgu dzīvi ieradušies 16 savvaļas zirgi no Nīderlandes. Turpmāk tie palīdzēs pasargāt no aizaugšanas ar krūmājiem Lielupes palienes pļavas.

Pirmie soļi Lielupes pļavās

Savvaļas zirgi raduši mājvietu Pilssalā

Kopš trešdienas Jelgavas centrā – Pilssalā – uz pastāvīgu dzīvi ieradušies 16 savvaļas zirgi no Nīderlandes. Turpmāk tie palīdzēs pasargāt no aizaugšanas ar krūmājiem Lielupes palienes pļavas. Jelgavas teritorijā esošās Lielupes palienes pļavas ir izcila Eiropas mēroga dabas teritorija. Tajā mājvietu radušas daudzas retas putnu un augu sugas, tomēr, pļavām aizaugot ar krūmājiem, to skaits samazinās. Viens no veidiem, kā pļavas no tā pasargāt, ir regulāra to pļaušana vai noganīšana.

Kāpēc savvaļas zirgi

Zirgu atvešanas mērķis ir atjaunoto Lielupes palienes pļavu uzturēšana, noganot garo zāli un

Zirgi ir radniecīgi tarpanam -

savvaļas zirgam, kas kādreiz

apdzīvoja arī Latvijas teritoriju

neļaujot teritorijai aizaugt ar krūmiem. Jau kopš 2004. gada rudens Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Jelgavas domi darbojās LIFE-Daba projektā „Latvijas palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugu un biotopu saglabāšanai”. Tieši pēdējos divos gados izcirsti vairāk kā 10 ha krūmāju – galvenokārt no Pilssalas un atsākts pļaut divas trešdaļas no lieguma kopējās platības, kas ir 352 ha. Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Reihmanis piebilst: „Savvaļas zirgu atvešana ir loģisks turpinājums iesāktajam. Jelgavas pilsētā ar 70 tūkstošiem iedzīvotāju ir grūti atrast kādu, kurš būtu gatavs šeit pilsētas centrā nodarboties ar lopkopību vai siena vākšanu. Savvaļas zirgi uzturēs atjaunotās pļavas par vēdera tiesu.”

Jelgavas saimnieki gatavi sadzīvot

Informatīvā stenda atklāšana

Zirgu sagaidīšanā uz Pilssalas piedalījās Jelgavas domes pārstāvji – mērs Andris Rāviņš un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks.  Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš uzsver, ka pilsētai šis ir jauns izaicinājums. Zirgiem un pilsētas iedzīvotājiem turpmāk būs jāsadzīvo un piebilst, ka Jelgava ir pirmā Latvijā, kur savvaļas zirgi mitinās pilsētas teritorijā. Pilsētas vadība ir vienisprātis ar Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem, ka turpmāk pilsētas iedzīvotājiem ļoti daudz būs jāskaidro, kādi ir noteikumi jāievēro dabas liegumā un vērojot zirgus.

Pilsētas iedzīvotāji un zirgi būs drošībā

Savvaļas zirgi ganībās mitināsies arī ziemas laikā – to piebarošana būs nepieciešama tikai bieza un ilgstoša sniega gadījumā. Ik dienas tie būs pieskatīti un iedzīvotāju ikdienu neapdraudēs, jo tos no pilsētas šķirs Driksa un Lielupe, bet pieeju no Jelgavas pils puses jau tagad nodala jaunuzceltais ganību žogs. Konik Polski šķirnes zirgi ir bara dzīvnieki un instinktīvi pierod pie noteiktas teritorijas. Tiem nav raksturīgi klaiņot pa plašu apkārtni, bet savvaļnieku harēms sargā savu teritoriju. Zirgiem  nav raksturīgi doties pāri upei pa ledu, jo pieejamā iztika un savas teritorijas sargāšana tos notur uz vietas. Katram gadījumam paredzēts veidot arī ziemas aploku, kur daļa no ganībām būs iežogota arī no upes puses.

Zirgu gaitām sekos līdzi ik dienas

Zirgu saimnieks

Savvaļas zirgiem ikdienā līdzi sekos LLU Meža fakultātes absolvents jelgavnieks Einārs Nordmanis. Dzīvojot uz salas, dabas liegums un zirgu ganības ir tieši acu priekšā. Jau agrākajos gados viņam vienmēr rūpējis, kas notiek ar palieņu pļavām Lielupes krastos un tā aizsākusies arī sadarbība ar dabas aizsardzības organizācijām. Viņš uzsver, ka tik pat svarīgi kā pieskatīt zirgus, būs uzmanīt , lai apmeklētāji nebarotu tos ar maizi. Tas degradē šo dzīvnieku paradumus un, izraisot vielmaiņas problēmas, saīsina to mūžu. Tos arī aizliegts kaitināt vai mēģināt papaijāt. Nīderlandes ARK fonda pārstāvis Jans van der Veins piebilst, ka noteikti nevienam nevajadzētu tuvoties zirgu baram tuvāk par 15 metriem.

Kas mainīsies Pilssalā turpmāk

Dabas liegums salā uz ziemeļiem no Jelgavas pils pastāv jau kopš 1999.gada un 2004. gadā tas atzīts par Natura 2000 vietu – Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Tieši tādēļ uz šo vietu attiecas tie paši noteikumi, kas uz citiem dabas liegumiem Latvijā – līdz brīdim, kamēr Ministru kabinets apstiprinās dabas lieguma „Lielupes palienes pļavas” individuālos izmantošanas un aizsardzības noteikumus, kas precīzāk paredzēs konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu.

Pilssalā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

• piesārņot apkārtni ar atkritumiem;
• vest suņus bez pavadas;
• patvaļīgi ierīkot ugunskuru un apmetnes vietas;
• izrakņāt augsni, meklējot ēsmu makšķerēšanai;
• barot zirgus ar maizi vai mēģināt tiem piekļūt tuvāk par 15 metriem.

Pie lieguma robežas jau ilgāku laiku ir uzstādīta ceļazīme „caurbraukt aizliegts”, kas tālāk par šo vietu ļauj braukt vienīgi teritorijas apsaimniekotājiem. Pa esošo ceļu ar kājām drīkst pārvietoties – nebūtu vēlams iet zirgu ganībās aiz žoga, jo tas padarīs zirgus tramīgus. Makšķerēt joprojām drīkst, taču jāievēro putnu ligzdošanas sezonas liegums, kad no pavasara līdz jūnija beigām nedrīkstēs apmeklēt Pilssalas ziemeļu daļu. Tie, kas Pilssalu iecienījuši kā rīta skrējienu vietu – līdz žoga sākumam no Laivu bāzes ir vismaz kilometrs un drīkst skriet arī aiz žoga, ja vien tas netraucē zirgiem. Ligzdošanas sezonas laikā gan būtu jāplāno skriešana tikai līdz žogam, vairāk izmantojot Pilssalas dienviddaļu.

Dabas aizsardzības plānā, kuru izstrādāja Latvijas Dabas fonda pārstāvji 2006. gadā, paredzēts, ka Pilssalā varētu atrasties skatu tornis. Tā ir iespēja, kuru varētu izmantot uzņēmīgi jelgavnieki un tad tas kļūtu arī par vienu no pilsētas apmeklētākajiem tūrisma objektiem.

Būs vairāk informācijas

Top pirmais no diviem

informatīvajiem stendiem

Apmeklētāju izglītošanai Pilssalā uzstādīts informatīvais stends un drīzumā otrs stends būs aplūkojams Lielupes labajā krastā iepretim Pilssalas ziemeļgalam. Jau izdots buklets latviešu un angļu valodā par dabas vērtībām Lielupes palienes pļavās. Kad zirgi kārtīgāk iejutīsies, būs iespējams pieteikt skolēnu ekskursijas, kuras vadīs E.Nordmanis. Bukleti bez maksas ir pieejami Jelgavas pilsētas un rajona tūrisma informācijas birojā. 

    Zirgi un putni

Jau kopš dabas lieguma nodibināšanas Lielupes palienes pļavas ir bijusi izcila retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Šeit reģistrēts viens no lielākajiem griežu ligzdošanas blīvumiem Latvijā, lielākā skaitā sastopami ormanīši un bridējputni. Tās ir sugas,

Grieze

kurām nepieciešami atklātu pļavu plašumi. Bridējputniem - melnajām puskuitalām, ķikutiem, gugatņiem un pļavas tilbītēm - nepieciešama īsāka zāle, ko nodrošinās zirgi. Tie nogana teritoriju nevienmērīgi – vienmēr atstājot arī atsevišķus „negaršīgākus” garāku augu pudurus, kas ideāli pielāgoti putnu ligzdošanai. Zirgi aizsargā šo teritoriju no saviem ienaidniekiem, tādejādi padarot arī putnu ligzdošanu drošāku. Tie ļoti labi kontrolē savas kustības un pārvietojas pamatā pa jau iemītām takām, tāpēc ligzdu samīšana nedraud. Līdzīgi arī ar aizsargājamiem augiem, kuri zied ļoti atšķirīgā laikā – no maija līdz pat augustam. Zirgi izlases veidā apēd sev garšīgāko – stiebrzāles, zaļās lapas, krūmu atvases. Bieži vien ar zirgu palīdzību atsevišķu augu sēklas izplatās arī plašākā teritorijā.

Atbalstītāji

Lielupes palienes pļavu atjaunošanu organizē Latvijas Dabas fonds Eiropas Savienības LIFE - Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros.

Savukārt par savvaļas zirgiem un turpmāko vides izglītības programmu rūpējas Nīderlandes dabas fonds „ARK”, kura pārstāvis Jans van der Veins ar savvaļas zirgu ieviešanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nodarbojas jau 14 gadus.

Andris Klepers, LDF