Jelgavas Pilssalā ganīsies savvaļas zirgi

Šā gada 29. augustā no Nīderlandes uz atjaunotajām ganībām Jelgavā Lielupes krastos ieradīsies 16 savvaļas zirgi. Tie turpmāk ganīsies pilsētas centrā - Lielupes palienes pļavās, kas ir starptautiskā mērogā izcila dabas teritorija. Ar Jelgavas mēra Andra Rāviņa līdzdalību rīt notiks zirgu sagaidīšana un dabas lieguma informatīvā stenda atklāšana.

Savvaļas zirgu kumeļš ganībās

Jelgavas Pilssalā ganīsies savvaļas zirgi

Šā gada 29. augustā no Nīderlandes uz atjaunotajām ganībām Jelgavā Lielupes krastos ieradīsies 16 savvaļas zirgi. Tie turpmāk ganīsies pilsētas centrā - Lielupes palienes pļavās, kas ir starptautiskā mērogā izcila dabas teritorija. Ar Jelgavas mēra Andra Rāviņa līdzdalību rīt notiks zirgu sagaidīšana un dabas lieguma informatīvā stenda atklāšana.

Rīt, 29. augustā, laikā no 14:00-17:00 Jelgavā uz Pilssalas jaunās ganības ieraudzīs 16 savvaļas zirgi. Zirgu atvešanas mērķis: atjaunoto Lielupes palienes pļavu uzturēšana, noganot garo zāli un neļaujot teritorijai aizaugt ar krūmiem. Tieši regulāri applūstošās un atklātās palieņu pļavas ligzdošanai piesaista retu putnu sugas. Zirgi būs pieskatīti un pilsētas iedzīvotāju ikdienas ritmu neapdraudēs. Arī vēsturiski regulāro palu dēļ Pilssalas ziemeļdaļa vienmēr izmantota ganībām un siena vākšanai.

Savvaļas zirgus no pilsētas burzmas šķir upes – Driksa un Lielupe un pieeju pilsētai nodala

Zirgi ir sociāli dzīvnieki -

dzīvo barā un sargā savu teritoriju

jaunuzceltais ganību žogs. Konik Poliski šķirnes zirgi, kas pēc izcelsmes ir vistuvāk reiz izzudušajam savvaļas zirgam - tarpanam, ir bara dzīvnieki un instinktīvi piesaistīti noteiktai teritorijai. Tie neklaiņo pa plašu apkārtni, bet veido savus harēmus un paši arī sargā noteiktu bara teritoriju. Gaiši brūnie neliela auguma zirgi ar melnu svītru pār muguru pārtiek no zāles un pērnās kūlas, kā arī no krūmu mizas un zariem. Tāpēc tie ir spējīgi nodrošināt sevi ar iztiku visa gada garumā un piebarošana ar sienu nepieciešama tikai visbargākajā ziemā.

Jelgavnieks Einārs Nordmanis, kurš ik dienas turpmāk sekos līdzi zirgu gaitām aplokā, piebilst, ka tik pat būtiski būs uzmanīt, lai ziņkārīgie apmeklētāji nebarotu zirgus ar maizi. Šāda „labdarība” diemžēl degradē zirga paradumus un arī saīsina savvaļnieka mūžu. Būtiski ievērot arī citus norādījumus par kārtību, uzturoties dabas liegumā, piemēram, nekaitināt zirgus, nepiesārņot apkārti ar atkritumiem, vest suņus pavadā un neierīkot patvaļīgas ugunskuru vietas.

Paredzēts, ka turpmāk Jelgavas pilsētas un apkārtnes skolēni varēs pieteikties šeit uz izglītojošām ekskursijām. Einārs Nordmanis, dzīvodams Pilssalā, jau iepriekš vienmēr interesējies par notiekošo dabas liegumā un labprāt stāstīs par saviem vērojumiem savvaļas zirgu dzīvē un dabas ritmu kopsakarībām. Papildus apmeklētāju izglītošanai tiks uzstādīti divi informatīvie stendi un izdots buklets.

Šogad apstiprinātajā dabas lieguma dabas aizsardzības plānā paredzēts, ka Pilssalā iespējama arī skatu torņa būvniecība un skatu platformas veidošana Lielupes labajā krastā. Kopā ar savvaļas zirgiem tas noteikti kļūtu par vienu no iecienītākajiem Jelgavas apmeklētāju piesaistes objektiem. Taču šīm aktivitātēm vēl jārod uzņēmīgu cilvēku ieinteresētība.

Lielupes palienes pļavu atjaunošanu organizē Latvijas Dabas fonds ES LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros. Par savvaļas zirgiem un turpmāko vides izglītības programmu rūpējas Nīderlandes dabas fonds ARK.

Daļa no dabas lieguma - Pilssala

Lielupes palienes pļavas ir dabas liegums, kas izveidots 1999. gadā un tā platība ir 352 ha. Šīs pļavas ietilpst Natura 2000 teritorijā un ir atzīta kā starptautiski putniem nozīmīga vieta. Dabas liegums sastāv no četrām atsevišķi nodalītām Lielupes palienes pļavu teritorijām, kas atrodas gan uz Pilssalas, gan Lielupes labajā un kreisajā krastā Jelgavas pilsētā, kā arī Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā. Te ligzdo liels skaits griežu, ormanīšu, sastapts ķikuts un Lielupes palienes pļavas ir starp izcilākajām melnās puskuitalas ligzdošanas vietām valstī.

Papildinformācija:

Andris Klepers, Latvijas Dabas fonds: andris.klepers@ldf.lv; 29419818

Jan van der Veen, ARK fonds: jan.vanderveen@ark.eu; 28814405