Dvietes paliene kļūst bagātāka Šī vasara dabas parkā Dvietes paliene ir dāsna dzīvei savvaļā pielāgotajām govīm un zirgiem dzimst mazuļi, pastāstīja Bebrenes pagasta pārvaldes projektu vadītāja Benita Štrausa. Dvietes paliene kļūst bagātāka Šī vasara dabas parkā Dvietes paliene ir dāsna dzīvei savvaļā pielāgotajām govīm un zirgiem dzimst mazuļi, pastāstīja Bebrenes pagasta pārvaldes projektu vadītāja Benita Štrausa. Vasaras sākumā piedzimis pirmais teliņš, kuram iedots upes Dvietes vārds. Turpmākajos mēnešos teliņi atskrējuši arī citām garspalvainajām Hailander šķirnes govīm. Savukārt pagājušajā gadā dzimušajam Konik Polski kumeliņam Krišam pievienojies šīs vasaras kumeliņš Kaupo. Savvaļas zirgi un Hailander govis Dvietes palienē ieguvušas vēl lielāku brīvību aploks palielināts no 50 līdz 100 ha, un šobrīd palienes noganītājus var apskatīt arī Pilskalnes pagasta teritorijā. | 
| | Kumeļi grauž kārklu krūma mizu | Lielie zālēdājdzīvnieki palienē veic ļoti nozīmīgu darbu - tie nogana Dvietes upes palieņu pļavas un neļauj tām aizaugt ar krūmiem. Gada laikā, kopš tie uzturas Putnusalas aplokā, ganīšanas pozitīvā ietekme pamanāma uzreiz. Ziemas laikā lopus piebaroja, bet īpaši zirgi labprāt ēda arī kārklu krūmu mizu un zarus. Tāpēc apkārtnes ainava kļuvusi arvien klajāka un pārredzamāka. Tas patīk pļavās ligzdojošajiem putniem - griezēm un ķikutiem, kuri ir pasaulē apdraudēto sugu sarakstā. Pirms nedēļas augustā norisinājās arī talka topošā vides informācijas un izglītības centra teritorijas sakopšanai Dvietes palienes Putnusalā. Nākotnē tas ļaus piesaistīt vēl vairāk apmeklētājus un izglītot viņus par norisēm Latvijas lielākajā palieņu pļavu teritorijā. Latvijas palieņu pļavu atjaunošana norisinās Latvijas Dabas fonda īstenotā LIFE-Daba projekta ietvaros, bet lopus palienei gādājis Nīderlandes dabas fonds ARK. Talku palīdzēja organizēt Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dvietes senlejas pagastu apvienība. Tuvākajā nākotnē paredzēts turpināt atjaunot Dvietes palieņu pļavas, atgriezt daļu no taisnotās Dvietes upes tās senajā līkumotajā gultnē, kā arī veicināt ekotūrisma un vides izglītības attīstību. Andris Klepers Rakstam izmantota informācija no Egitas Terēzes Jonānes publikācijas laikrakstā "Latgales Laiks" | 
