Dvietes paliene kļūst bagātāka
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Hailander govis nogana Dvietes palieni Putnusalā

Dvietes paliene kļūst bagātāka 

Šī vasara dabas parkā “Dvietes paliene” ir dāsna – dzīvei savvaļā pielāgotajām govīm un zirgiem dzimst mazuļi, pastāstīja Bebrenes pagasta pārvaldes projektu vadītāja Benita Štrausa.

Hailander govis nogana Dvietes palieni Putnusalā
Dvietes paliene kļūst bagātāka 

Šī vasara dabas parkā “Dvietes paliene” ir dāsna – dzīvei savvaļā pielāgotajām govīm un zirgiem dzimst mazuļi, pastāstīja Bebrenes pagasta pārvaldes projektu vadītāja Benita Štrausa.

Vasaras sākumā piedzimis pirmais teliņš, kuram iedots upes – Dvietes vārds. Turpmākajos mēnešos teliņi atskrējuši arī citām garspalvainajām Hailander šķirnes govīm. Savukārt pagājušajā gadā dzimušajam Konik Polski kumeliņam Krišam pievienojies šīs vasaras kumeliņš Kaupo.

Savvaļas zirgi un Hailander govis Dvietes palienē ieguvušas vēl lielāku brīvību – aploks palielināts no 50 līdz 100 ha, un šobrīd palienes noganītājus var apskatīt arī Pilskalnes pagasta teritorijā.

Zirgi labprāt ēd kārklu mizu un smalkākos zarus

Kumeļi grauž kārklu krūma mizu
Lielie zālēdājdzīvnieki palienē veic ļoti nozīmīgu darbu - tie nogana Dvietes upes palieņu pļavas un neļauj tām aizaugt ar krūmiem. Gada laikā, kopš  tie uzturas Putnusalas aplokā, ganīšanas pozitīvā ietekme pamanāma uzreiz. Ziemas laikā lopus piebaroja, bet īpaši zirgi labprāt ēda arī kārklu krūmu mizu un zarus. Tāpēc apkārtnes ainava kļuvusi arvien klajāka un pārredzamāka. Tas patīk  pļavās ligzdojošajiem putniem - griezēm un ķikutiem, kuri ir pasaulē apdraudēto sugu sarakstā.

 

Pirms nedēļas augustā norisinājās arī talka topošā vides informācijas un izglītības centra teritorijas sakopšanai Dvietes palienes Putnusalā. Nākotnē tas ļaus piesaistīt vēl vairāk apmeklētājus un izglītot viņus par norisēm Latvijas lielākajā palieņu pļavu teritorijā.

Latvijas palieņu pļavu atjaunošana norisinās Latvijas Dabas fonda īstenotā LIFE-Daba projekta ietvaros, bet lopus palienei gādājis Nīderlandes dabas fonds ARK. Talku palīdzēja organizēt Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dvietes senlejas pagastu apvienība. Tuvākajā nākotnē paredzēts turpināt atjaunot Dvietes palieņu pļavas, atgriezt daļu no taisnotās Dvietes upes tās senajā līkumotajā gultnē, kā arī veicināt ekotūrisma un vides izglītības attīstību.

Skats uz Dvietes palieņu ezeru, kurš plaši applūst pavasara palos

Andris Klepers

Rakstam izmantota informācija no Egitas Terēzes Jonānes publikācijas laikrakstā "Latgales Laiks"