Atklāta bioloģiski vērtīgo zālāju pļaujas sezona

Vakar, 10. jūlijā oficiāli iesākās bioloģiski vērtīgo zālāju pļaušana. Tā noteikts līgumos ar Lauku atbalsta dienestu visiem tiem zemes īpašniekiem, kuri apsaimnieko tā sauktās „zaļās pļavas”.

Atklāta bioloģiski vērtīgo zālāju pļaujas sezona

Vakar, 10. jūlijā oficiāli iesākās bioloģiski vērtīgo zālāju pļaušana. Tā noteikts līgumos ar Lauku atbalsta dienestu visiem tiem zemes īpašniekiem, kuri apsaimnieko tā sauktās „zaļās pļavas”.

Bioloģiski vērtīgo zālāju pļaušanu var turpināt līdz pat 10. septembrim. Ļoti svarīgi, lai zālāji tiktu nopļauti pakāpeniski, nevis visas platības uzreiz vienā piegājienā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bioloģiski vērtīgie zālāji jāpļauj tik vēlu, ir pļavās ligzdojošie putni – īpaši griezes. Tām ir divi perējumi un otrā perējuma cāļi jūlija pirmajā pusē tikko ir izšķīlušies un spējīgi paši aizbēgt. Pļaujot agrāk ir ļoti liela varbūtība ligzdas izpostīt. Jāatgādina, ka Latvijā ligzdo ceturtā daļa no Eiropas Savienības griežu populācijas un to saglabāšana ir ļoti svarīga. Atšķirīga pļaušanas laiku izvēle ir nepieciešama arī no botāniskā viedokļa, jo daudzas retu augu sugas, kas sastopamas „zaļajās pļavās” zied un nogatavina sēklas atšķirīgos laikos. Zaļās pļavas noganot ļoti svarīgi ievērot lopu blīvumu, lai tas nepārsniedz pieļaujamo daudzumu un bioloģiski vērtīgie zālāji netiek degradēti pārganot.

Nedrīkst pļaut no		No pļaujmašīnas paglābtais		Jūlija sākumā sveķenēm jau
lauka malām uz centru!		griezes mazulis		nogatavojušās sēklas, bet aizsargājamā
				mānīgā knīdija vēl tikai sāks ziedēt.

Zemnieki gan sūdzas, ka šogad ir ļoti slikti laika apstākļi siena iegūšanai un traucē ieilgušais jūlija lietus. Citādi gan esot palieņu pļavās, kur zāle vēl ilgi saglabā sulīgumu un augstvērtīga lopbarība iegūstama arī pļaujot vēlāk. Mērķis šiem zālājiem noteikti ir to augstās bioloģiskās vērtības saglabāšana un tāpēc iegūstamā siena kvalitāte objektīvi varētu būt nedaudz sliktāka. Taču tas tiek kompensēts ar Eiropas Savienības agrovides subsīdijām, kas paredzētas bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanai. Šogad Zemkopības ministrija izlēma subsīdijas šim mērķim jaunajām platībām nepiešķirt, aizbildinoties ar Briselē vēl pagaidām neapstiprināto Lauku Attīstības programmu 2007.-2013. gadam. Iepriekšējos gados uzsāktās saistības turpinās un zemniekiem iespējams saņemt 138 EUR par atbilstoši nosacījumiem uzturētu „zaļo pļavu”, kā arī iegūt pārējos atbalsta maksājumus atbilstoši nosacījumiem. Īpaši jāuzsver Natura 2000 teritorijas, kurās par zaļo pļavu uzturēšanu iespējams saņemt vēl papildu atbalstu.

Šogad Latvijas Dabas fonds nav izsludinājis pieteikšanos iespējamo bioloģiski vērtīgo pļavu apsekošanai, jo Zemkopības Ministrija pagaidām nav izrādījusi interesi par šāda projekta turpināšanu. Īpašnieki uz fondu zvana regulāri un vēl aizvien interesējas, taču skaidrs, ka šogad tāda iespēja nebūs. Saglabājas cerības, ka jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana varētu turpināties nākamajā sezonā, taču tas ir atkarīgs no Zemkopības ministrijas. Tādā gadījumā informācija laicīgi būs publicēta LDF mājas lapā, lielākajos dienas laikrakstos un to zinās arī pagastu lauku konsultanti.

Daudzi zemes īpašnieki arī zvanījuši uz Latvijas Dabas fondu un sūdzējušies, ka pagājušajā gadā par bioloģiski vērtīgo atzītais zālājs šogad saņemtajās Lauku Atbalsta dienesta kartēs nav parādījies iekrāsots zaļā krāsā! Lauku Atbalsta dienests, drukājot kartes, pieļāvuši kļūdu un lielākajai daļai Latvijas rajonu sākotnēji izdrukātas vecās lauku bloku kartes - bez jaunatzītajiem zaļajiem lauku blokiem. Lauku Atbalsta dienests līdz šim brīdim būs jau novērsis šo kļūdu.  

Latvijas Dabas fonds aicina visus zemes īpašniekus un apsaimniekotājus turpināt rūpēties par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu. Lai uzartās zaļās pļavas vietā atjaunotos bioloģiski vērtīgs zālājs - jāpaiet vismaz divdesmit gadiem. Tāpēc arī tie zemes īpašnieki, kuri šogad nevarēja pieteikties uz paredzētā atbalsta saņemšanu aicināti neapart savas platības un neiznīcināt bioloģiski vērtīgos zālājus, bet pieteikt tos atbalsta saņemšanai nākamajā gadā un pļaut vai noganīt zaļās pļavas arī turpmāk.

Latvijas Dabas fonda mājas lapas fotogalerijā pieejama dabisko pļavu indikatorsugu bildes. Atbilstoši kritērijiem, zemes īpašnieki var paši jau iepriekš nojaust vai viņu pļavas ir bioloģiski vērtīgas no botāniskā viedokļa.

Andris Klepers