Atklāta vēstule Valsts prezidentei un Ministru prezidentam

Vai valsti sodīs par direktīvu prasību neievērošanu?

Vēršamies pie Jums, pārstāvot četru vides un dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju – Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Botāniķu biedrības un Latvijas Entomoloģijas biedrības – viedokli par Zemkopības ministrijas sagatavoto Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam projektu.

Vai valsti sodīs par direktīvu prasību neievērošanu?

Adresēta Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Kopijas: LR vides ministram Raimondam Vējonim un LR zemkopības ministram Mārtiņam Rozem kā arī plašsaziņas līdzekļiem.

Ļ. cien. V. Vīķes-Freibergas kundze!

A. god. A. Kalvīša kungs!

Vēršamies pie Jums, pārstāvot četru vides un dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju – Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Botāniķu biedrības un Latvijas Entomoloģijas biedrības – viedokli par Zemkopības ministrijas sagatavoto Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam projektu (turpmāk LAP).

Latvijas Republika līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir uzņēmusies saistības saglabāt retas un apdraudētas sugas un biotopus (to paredz Eiropas Savienības Sugu un biotopu, kā arī Putnu direktīvas 79/409/EEK un 92/43/EEK) ne tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet visā valsts teritorijā kopumā.

Eiropas Savienībā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam kā galveno finanšu mehānismu minēto direktīvu prasību izpildei, t.sk. arī Natura 2000 vietu apsaimniekošanai, ir paredzēts izmantot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļus, ko paredz arī ES Kopējā lauksaimniecības politika.

Latvijas lauku attīstības programmas (LAP) pašreizējais projekts nespēs nodrošināt Latvijas saistību izpildi dabas daudzveidības saglabāšanas jomā. Tas radīs situāciju, ka pret valsti var tikt piemērotas soda sankcijas par direktīvu prasību neievērošanu. Par to esam vairakkārt informējuši Zemkopības ministrijas pārstāvjus LAP izstrādes laikā, kā arī esam snieguši priekšlikumus šādu draudu novēršanai. Diemžēl lielākā daļa LAP agrovides sadaļā iekļauto pasākumu ir neefektīvi vai nav prioritāri nepieciešami bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī netiek veicināta dabas daudzveidībai un ainavai nozīmīgu lauksaimniecības zemju atjaunošana. Plānā arī paredzēti pasākumi, kas izraisīs būtisku bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Uzskatām, ka, koordinēti plānojot LAP pasākumus, iespējams novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanās draudus lauku ainavā.

Pretēji ES Kopējās lauksaimniecības politikas nostādnēm jaunajā LAP ir atbalstīta galvenokārt intensīva lauksaimniecības produkcijas ražošana, bet maza uzmanība pievērsta saimnieciskās darbības dažādošanai, gandrīz pilnīgi ignorējot bioloģiski vērtīgo platību uzturēšanu. Dabas vērtību saglabāšana ir svarīga ne tikai no vides ekoloģiskās kvalitātes saglabāšanas viedokļa. Dabas teritorijas kalpo par pamatu sabiedrības izglītošanai un atpūtai kā nozīmīgs ekotūrisma un vides izglītības resurss.

Pasākums „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (BDUZ) ir vienīgais Lauku attīstības programmas pasākums, kura tiešais mērķis ir saglabāt dabas daudzveidību un atklāto lauku ainavu arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Diemžēl 2007. gadā ir atlikta jaunu BDUZ apsaimniekošanas saistību uzsākšana. Šāda nekonsekvence, kā arī plānotā atbalsta maksājumu samazināšana zemju apsaimniekotājiem tikai veicinās tālāku lauksaimniecības zemju pamešanu un tradicionālās lauku ainavas degradāciju, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī uzturēs pret dabas saglabāšanu vērstu attieksmi sabiedrībā.

Šobrīd, kad visā valstī notiek cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem, informējam, ka Zemkopības ministrijas īstenotā lauku atbalsta maksājumu politika, ar dažādiem papildus nosacījumiem ierobežojot atbalsta saņēmēju loku, neveicina šīs problēmas cēloņu novēršanu. Lielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības paliks neapsaimniekotas, tādējādi vēl vairāk veicinot ugunsbīstamību, ugunsgrēkos nodarītos zaudējumus un papildu līdzekļu nepieciešamību ugunsgrēku dzēšanai.

Ņemot vērā minētos LAP projekta būtiskos trūkumus, kā arī virspusēji veikto stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu,[1] Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Botāniķu biedrība un Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina pārskatīt LAP iekļautos pasākumus un izvērtēt to ietekmi uz dabas daudzveidību Latvijā.  

Cienījamā Valsts prezidentes kundze, godātais Ministru prezidenta kungs, lūdzam Jūs vērsties pie attiecīgo nozaru ministriem un pieprasīt viņu atbildību, kā arī skaidrojumu sabiedrībai par minētās situācijas risināšanas turpmāko rīcības plānu.

Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas Entomoloģijas biedrība

[1] Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra veikta LAP projektam tā izstrādes laikā, kad vairākās sadaļās trūkst būtiskas informācijas.