Dabas aizsardzības organizācijas kritizē Latvijas lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam projektu

Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Entomoloģijas biedrības dabas aizsardzības eksperti atkārtoti pauž neapmierinātību ar nākamā plānošanas perioda Lauku attīstības programmas projektu. Šis viedoklis pausts arī tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības lietu ģenerāldirektorāta pārstāvjiem.

Dabas aizsardzības organizācijas kritizē Latvijas lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam projektu

Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Entomoloģijas biedrības dabas aizsardzības eksperti atkārtoti pauž neapmierinātību ar nākamā plānošanas perioda Lauku attīstības programmas (LAP) projektu, kura pēdējā versija sagatavota 11.01.2007. Šis viedoklis 7.februārī tika pausts arī tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības lietu ģenerāldirektorāta pārstāvjiem Kristīni Bori un Mathildu Aberg.

Dabas aizsardzības organizācijas jau vairākkārt rakstiski izvirzījušas priekšlikumus Lauku attīstības programmas izstrādei. Diemžēl lielākā daļa šo ieteikumu līdz šim nav ņemti vērā. Jāatzīst, ka atsevišķas prasības ir ne tikai pretrunā ar dabas daudzveidības saglabāšanas prioritāti, bet skar arī noteiktas zemnieku grupas, kuriem paredzētais spēji mainīs nākotnes saimniekošanas stratēģijas.

Pēdējās darba grupas sanāksmes laikā, kura norisinājās Zemkopības ministrijā 13. februārī, tika atkārtoti norādīts uz šīm problēmām, un diskutēts par minēto nevalstisko organizāciju (NVO) priekšlikumiem. Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji solīja izvērtēt vairāku priekšlikumu ieviešanas iespējas. Diemžēl sanāksmē nepiedalījās pārstāvji no ZM meža politikas departamenta, tāpēc detalizētas diskusijas par meža vides maksājumiem nenotika.

Eksperti iebilst pret vēl nenosusinātu platību nosusināšanu un aicina ZM neuzsākt šo pasākumu, jo tā īstenošana ir pretrunā ar dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principiem Latvijā. Tāpat aicina neuzsākt pasākumu Erozijas ierobežošana, un iebilst pret vides aizsardzībai paredzēto līdzekļu tērēšanu lauksaimniecībā neizmantotās zemes pirmreizējai apmežošanai jo šo pasākumu ieguldījums dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir neliels, salīdzinājumā ar līdzekļiem kas būtu nepieciešami to īstenošanai. Līdz šim izdevies panākt, ka atbalsts apmežošanas un meliorācijas sistēmu būves darbībām netiks piešķirts Natura 2000 vietās.

Priekšlikumi programmas uzlabošanai

Eksperti izvirzījuši vairākus priekšlikumus, kas būtu nozīmīgi un noteikti iekļaujami LAP, priekšlikumi skar arī to zemnieku intereses, kuri saimnieko Natura 2000 vietās un bioloģiski vērtīgos zālājos.

Nedrīkst samazināt atbalsta maksājumu bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekotājiem. Aprēķinot maksājuma apjomu jāņem vērā, ka bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumam jābūt konkurētspējīgam ar citiem atbalsta maksājumiem, lai stimulētu saimniekus izvēlēties tieši šo - uz dabas daudzveidības saglabāšanu vērsto apsaimniekošanas metodi. Lai izvairītos no plaši presē apcerētās „dīvāna zemnieku” problēmas, veicināma būtu diferencētas bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumu sistēmas izstrādāšana, atbilstoši apsaimniekošanas apstākļu sarežģītības pakāpei. Maksājumu apjoms būtu atkarīgs gan no zālāja tipa, apsaimniekošanas apstākļiem, gan no pļaušanas laika, paredzot, ka pļaujot vasaras beigās var saņemt lielāku atbalsta summu, kā vasaras vidū. ZM solījusi izvērtēt šo iespēju. Taču, kamēr tas nav izdarīts, līdz šim piemēroto maksājumu 138 eiro par hektāru nedrīkst samazināt.

Gan daba, gan zemnieki iegūtu no atbalsta, kas tiktu novirzīts uz bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanu aizaugušajās platībās. Diemžēl šādi maksājumi plāna pašreizējā versijā nav paredzēti.

Svarīgs ir jautājums par pasākumu Mazāk labvēlīgie apvidi. Dabas aizsardzības eksperti aicina atbalstīt jau vairākkārt sanāksmēs izskanējušo viedokli par minimālā lopu blīvuma nosacījuma neattiecināšanu uz tiem zālājiem, kas atrodas Natura 2000 teritorijās un iekļauti bioloģiski vērtīgo zālāju platībās. Tikšanās laikā 13.februārī, ZM apstiprināja iespēju neattiecināt prasību par lopu esamību, piešķirot MLA maksājumus tām platībām, kas atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Lauku atbalsta dienestam uzdots izvērtēt cik lielā mērā šādas izmaiņas apgrūtina maksājuma administrēšanu.

NVO atkārtoti izteikuši priekšlikumus par pasākuma izstrādi, kas paredz ainavas elementu uzturēšanu un dabas objektu iekļaušanu lauku blokos. Šie elementi ir būtiskas bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļas un nav pieļaujama to izslēgšana no atbalsta maksājumu kopuma. Šāda priekšlikuma atbalstīšana atrisinātu arī daudzu zemnieku pausto problēmu par dažādo pļavu platību vērtēšanu, bieži vien izņemot ārā no apmaksājamās platības atsevišķus kokus vai to grupas, kadiķu pudurus un tamlīdzīgi. Jau pieminētās tikšanās laikā ZM pārstāvji solīja, ka Lauku atbalsta dienests novērtēs kā tas praktiski īstenojams un kā to iespējams administrēt un kontrolēt.

LAP projektā ir iekļauti pasākumi, kas attiecas uz meža vidi, NVO atbalsta šo pasākumu nepieciešamību. Tomēr uzskata, ka pasākumā Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem nav pieļaujama kompensācijas piešķiršana, neizdalot dažādas kategorijas un neņemot vērā apsaimniekošanas ierobežojumus, kas būtiski atšķiras teritorijās ar dažādiem aizsardzības statusiem. Tāpēc nepieciešams nodrošināt diferencētus kompensāciju apjomus.

NVO norādīja uz sabiedrības informēšanas nepietiekamību lauku attīstības programmas ieviešanas procesā. ZM informēja, ka šajā plānošanas periodā līdztekus LAP tiek izstrādāta arī komunikāciju stratēģija, kuras ietvaros būs arī uz dabas aizsardzības saglabāšanu paredzēto pasākumu popularizēšana.

***

Jāatgādina, ka Latvija ir atbildīga nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu valsts teritorijā esošajām īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām un to dzīvotnēm. Izstrādātais LAP pasākumu projekts šādā redakcijā nenodrošina līdzsvarotu lauku attīstību un dabas daudzveidības saglabāšanu lauku ainavā, kā arī nerada pietiekošu ekonomisko pamatu lauku ilgtspējīgai attīstībai nenoplicinošā veidā.

Pievienots pozīcijas dokuments, kurā pausts detalizēts dabas aizsardzības organizāciju ekspertu viedoklis par būtiskajiem jautājumiem.   Pozicijas_dokuments_feb2007.pdf (249.43 KB)

Andris Klepers, LDF