BVZ rezultāti 2006
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Molīniju pļava pie Tosmares ezera

Apkopoti rezultāti par jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšanu

2006. gada sezonas sākumā LDF eksperti saņēma 1783 pieteikumus par jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju izvērtēšanau. Kopā izvērtēta platība 13601 ha apjomā. No tiem par bioloģiski vērtīgiem atzīti 5344 ha. Tātad no iesniegtajām platībām nedaudz vairāk kā trešā daļa atbildusi bioloģiski vērtīga zālāja statusam.

Molīniju pļava pie Tosmares ezera
Apkopoti rezultāti par jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšanu

2006. gada sezonas sākumā LDF eksperti saņēma 1783 pieteikumus par jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju izvērtēšanau. Kopā izvērtēta platība 13601 ha apjomā. No tiem par bioloģiski vērtīgiem atzīti 5344 ha. Tātad no iesniegtajām platībām 39% atbilda bioloģiski vērtīga zālāja statusam.

Izskatot iesniegtos pieteikumus, jau sākumā notika pirmā atlase, paredzot apskati veikt 1633 saimniecībās. Pieteikumu skaits pa rajoniem bija ļoti neviendabīgs, kam varētu būt vairāki iemesli:

  • atšķirīgs potenciāli bioloģiski vērtīgu zālāju (BVZ) daudzums dažādos rajonos;
  • dažāds esošo BVZ skaits rajonos;
  • vietējo pagastu lauku konsultantu atšķirīga aktivitāte, mudinot zemniekus pieteikt zālājus apsekošanai;
  • atšķirīga zemnieku informētības pakāpe un ieinteresētība apsaimniekot zālājus.

Atsevišķos rajonos – Madonas, Daugavpils, Alūksnes rajonos apsekotās platības ir ievērojami lielas, taču par bioloģiski vērtīgām atzītas tikai neliela daļa. Savukārt Kuldīgas un Ventspils rajonos bioloģiski vērtīgo zālāju platība izrādījusies lielāka par apsekošanai pieteikto zālāju platību, kas skaidrojams ar to, ka gar upēm konstatētas putnu daudzveidībai nozīmīgas lielas vienlaidus platības, un tādēļ atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, pārsniedzot atsevišķi apsekošanai pieteikto zālāju robežas. Rezultāti rāda, ka Preiļu rajonā pieteiktie zālāji tikpat kā visā platībā noteikti kā bioloģiski vērtīgi.

Zālāju apsekošanu veica 21 eksperts – botāniķi un viens ornitologs. Ekspertu saraksts pievienots 7.pielikumā. Apsekošana notika no jūnija vidus līdz septembra vidum. Bioloģiski vērtīgu zālāju izdalīšana notika saskaņā ar metodikā noteiktajiem kritērijiem. Pamatā visi zālāji tika novērtēti pēc to dabiskuma, sastopamo sugu daudzveidības, neielaboto pļavu indikatorsugu skaita un atbilstības Latvijas Biotopu klasifikatorā noteiktajiem biotopiem.

Metodikā tika iekļauti arī noteikti kritēriji putniem nozīmīgu zālāju izdalīšanā. Par putniem nozīmīgām tiek uzskatītas dabiskas un ekstensīvi apsaimniekotas upju un ezeru palieņu pļavas, neatkarīgi no to botāniskā sastāva, kā arī meliorētās palieņu pļavas, kurās saglabājies dabiskajām pļavām raksturīgs reljefs – vecupes vai to paliekas, mitras ieplakas u.tml. ainavas elementi. Daudzos gadījumos zālāja piemērotību putniem palieņu un meliorēto zālāju gadījumā iespējams noteikt pēc precīzām topogrāfiskajām un ortofoto kartēm. Vērtējot zālāju bioloģisko vērtību, tika ņemta vērā arī zālāju atrašanās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas tika atzīts par papildus kritēriju, lai izdalītu BVZ.

Eksperti, apsekojot zālājus un izvērtējot to atbilstību BVZ statusam, aizpildīja rezultātu lapas par katru saimniecību un katru apsekošanai pieteikto lauku bloku. Tajās tika dots īss zālāja vērtējums – bioloģiski vērtīgs zālājs vai cits – sētais zālājs, atmata, kurā sastopamo neielabotu pļavu indikatorsugu skaits ir neliels vai tādas konkrētajā zālājā nav sastopamas vispār. Ja apsekojamais zālājs atbilda BVZ kritērijiem, tika iezīmēta tā robeža uz LAD izdotās lauku bloku kartes.

Apsekojuma rezultātu informācijas izsūtīšana zālāju īpašniekiem 

Pēc rezultātu apkopošanas š.g. novembrī izsūtītas ap 1783 informatīvās vēstules zālāju īpašniekiem par apsekošanas rezultātiem vai iemesliem, kādēļ apsekošana tika atteikta. Tas tika veikts, sagatavojot izdrukas no datu bāzes, kurās sniegtas īsas standarta atbildes - vai pieteiktais zālājs atbilst BVZ kritērijiem vai nē. Informāciju saņēma pa pastu katrs zālāja īpašnieks, par katru apsekošanai pieteikto lauku bloku. Vēl papildus tika izsūtītas 49 vēstules ar informāciju par to, ka pieteikums saņemts pēc termiņa un apsekošana atteikta.

Rezultātu atspoguļojums grafiski:

 28685/BVZ_rezultati_2006.pdf (315.17 KB)

Daina Bojāre, projekta vadītāja