Akceptē dabas aizsardzības plānu Lielupes palienes pļavām

Pēdējā šāgada Jelgavas Domes sēdē, deputāti balsoja par dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu dabas liegumam "Lielupes palienes pļavas". Kas paredzams turpmāk?

Lielākā dabas lieguma daļa

atrodas Jelgavas pilsētā

Akceptē dabas aizsardzības plānu Lielupes palienes pļavām

2006. gadā Latvijas Dabas fonds LIFE-Daba projekta „Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” ietvaros atjaunojis dabas aizsardzības plānu dabas liegumam „Lielupes palienes pļavas”. Plāna atjaunošanas nepieciešamību nosaka teritorijas robežu izmaiņas 2004. gadā, kā arī normatīvo aktu prasību izmaiņas, kas skar DA plānu izstrādes jomu.

Dabas aizsardzības plāns jau akceptēts pašvaldībās un atlicis to apstiprināt vēl Vides ministrijā. Plāns izstrādāts desmit gadiem un būs aktuāls līdz 2017. gadam. Tajā ir paredzēti pasākumi gan dabas vērtību saglabāšanai, gan teritorijas labiekārtošanai un iedzīvotāju informēšanai par teritorijas vērtībām, ierobežojumiem, iespēju atpūsties un iepazīt dabu.

Plānā ietverti vairāki apsaimniekošanas pasākumi, kur katrs ir paredzēts noteiktu mērķu sasniegšanai. Administratīvie pasākumi ietver lieguma teritoriju robežu iezīmēšanu dabā un robežzīmju uzturēšanu, kā arī grozījumu veikšanu pašvaldību teritoriālplānojumos. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi ietver darbības, kas nepieciešamas pļavu dabisko vērtību uzturēšanai – pļavu sākotnējo atjaunošanu cērtot krūmus un to uzturēšanu, pļaujot vai noganot. Finansiāls atbalsts zemes īpašniekiem pļavu atjaunošanai tiek sniegts LIFE-Daba projekta ietvaros, pēc pļavu atjaunošanas par to turpmāko uzturēšanu zemes īpašnieki var pretendēt uz atbalsta maksājumiem no Lauku atbalsta dienesta. Atpūtas infrastruktūras labiekārtošanas pasākumi ir nepieciešami, lai samazinātu cilvēku radīto slodzi uz palieņu pļavām, un tie ietver barjeru uzstādīšanu Pils salā, lai novērstu nekontrolētu automašīnu iebraukšanu, atpūtas vietas, skatu torņa, skatu platformas un informācijas stendu ierīkošanu Pils salā un tai pretim esošajā

Pilssalas lielākā daļa pavasara

palos regulāri pārplūst

Lielupes labajā krastā. Sabiedrības izglītošanas pasākumu ietvaros paredzēts informēt potenciālos lieguma apmeklētājus par lieguma vērtībām un pastāvošajiem ierobežojumiem. Tuvākajā nākotnē paredzēts izdot bukletu teritorijas apmeklētājiem un dabas aizsardzības plāna kopsavilkumu lieguma zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Monitoringa pasākumi ietver reto un īpaši aizsargājamo biotopu un sugu stāvokļa novērtējumu un atpūtas infrastruktūras stāvokļa monitoringu.

Dabas lieguma teritorijas lielāko daļu aizņem palieņu pļavas un tikai aptuveni 3 ha tā platības veido apbūve, pagalmi un citas bioloģiski mazvērtīgas teritorijas. Tāpēc dabas liegumā paredzēts izdalīt divas funkcionālās zonas. Dabas lieguma zonā ir ietvertas bioloģiski vērtīgās palieņu pļavas un ir aizliegta zemes transformācija, kā arī ierobežota saimnieciskā darbība, izņemot pļavu apsaimniekošanas pasākumus. Otra zona ir neitrālā zona, kurā iekļauta esošā apbūve un pagalmi. Tur paredzēts atļaut samērā brīvu saimniecisko darbību. Dabas lieguma zonā Pils salā paredzēts izveidot sezonālā lieguma zonu, kur papildus lieguma zonas ierobežojumiem aizliegts uzturēties no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Dabas liegumā līdz šim konstatētas 27 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, kā arī divi

Meža tulpe

ES Biotopu direktīvā minētie biotopi – eitrofas augsto lakstaugu audzes ar dižzirdzeni un mēreni mitras pļavas. No retām, īpaši aizsargājamām augu sugām pļavās atrodamas krāšņās Baltijas un plankumainās dzegužpirkstītes un ķiploku sīpols, kā arī meža tulpe un rūtainā fritilārija. Lieguma teritorija ir nozīmīga uzturēšanās vai ligzdošanas vieta 23 īpaši aizsargājamām putnu sugām, tādām kā grieze, ķikuts un ormanītis. Teritorija ir arī nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas vieta (īpaši melnajai puskuitalai) un migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta (sevišķi mazajam un ziemeļu gulbim). Lieguma atrašanās pilsētā paaugstina Jelgavas ainavisko vērtību un pilsētas vides kvalitāti, nodrošina tās iedzīvotājus ar atpūtai un dabas izzināšanai piemērotām platībām.

Lai šīs dabas vērtības saglabātos arī nākotnē, pļavas ir nepieciešams apsaimniekot, veicot ganīšanu vai vēlo pļaušanu, vietām, kur tās ilgstoši nav līdz šim pļautas, arī to sākotnējo atjaunošanu, izcērtot krūmus.

Dabas liegums „Lielupes palieņu pļavas” atrodas Latvijas vidusdaļā, Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā. Lieguma pirmsākumi meklējami 1991. gadā, kad tika izveidots vietējas nozīmes ornitoloģiskais liegums. Valsts nozīmes dabas liegums dibināts 1999. gadā, 2004. gadā liegums paplašināts, pievienojot tam vēl divas palieņu pļavu teritorijas, vienu Jaunsvirlaukas pagastā un otru – Ozolnieku novadā. Pašreizējā lieguma platība ir 352 ha. Valsts nozīmes lieguma dibināšanas mērķis – saglabāt dabiskās palieņu pļavas Lielupes krastos. Kopš 2004.gada dabas liegums ir iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 kā savvaļas putnu, dabisko biotopu un augu sugu aizsardzībai nozīmīgas platības Latvijā. Kā vērtīgs biotops, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta un reto augu sugu atradne.

Ieva Rove, Viktors Jefimovs

Lasīt arī „Zemgales Ziņu” žurnālista Edgara Saukas rakstu „Pateikts tikai A” - par dabas aizsardzības plāna izstrādi kā labu sākumu, taču nepieciešamību veicināt darbības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.