| Daba un cilvēks Durbes ezera pļavās Šobrīd Liepājas reģionālajā vides pārvaldē izskatīšanā ir vismaz četri gadījumi par likuma pārkāpumiem dabas liegumā Durbes ezera pļavas, kas saistīti ar nelikumīgu piestātņu un pludmaļu izveidi, iznīcinot palieņu pļavas ezera piekrastē. Par vainīgo sodīšanu lems atbildīgās valsts institūcijas...  | | Iznīcināta ezera piekrastes pļava | Daba un cilvēks Durbes ezera pļavās Kāds labums mums no dzīvniekiem un augiem, ko kāds cenšas saglabāt? Ko labu kāds nenozīmīgs pļavu dzīvnieks spēj darīt cilvēkam, kurš dzīvo Dunalkā, Durbē vai Liepājā? Uz šiem jautājumiem varētu atbildēt ar Džeralda Darela vārdiem no viņa grāmatas Pārpildītais šķirsts: Mums nav nekādu morālu tiesību iznīcināt sugas, kuru attīstībai bijuši nepieciešami miljoniem gadu un kurām ir tādas pašas tiesības dzīvot uz šīs planētas kā mums. Īstenībā tām ir lielākas tiesības, jo tās nekad nav mēģinājušas pārkāpt dabas nospraustās robežas un vairumā gadījumu dara labu videi, kurā dzīvo... Durbes pusē atrodas viena no unikālām dabas teritorijām, kur gadsimtiem spējuši sadzīvot cilvēks un daba. Lai arī kolhozu laiku meliorācija ir izpostījusi dabisko Lāņupes tecējumu un sagrāvotās palieņu pļavas pavasara palos vairs neapplūst tādās platībās kā agrāk, tomēr šeit joprojām ir daudz izcilu dabas vērtību. Dabas liegums atrodas triju pašvaldību teritorijās: Durbes novada, Dunalkas pagasta un pavisam nedaudz arī Vecpils pagasta teritorijā. Tas izveidots 2004. gadā un gadu vēlāk iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā: Natura 2000. Īpaši aizsargājamo sugu skaits te mērāms vairākos desmitos un starp putniem vien var īpaši izcelt griezi, caurceļojošās zosis un ziemeļu gulbjus. Katru gadu šeit novērots liels skaits bridējputnu. Durbes ezera pļavas ir viena no pēdējām vietām Kurzemē, kur vēl nesen ligzdoja ķikuts, kurš šobrīd jau ir izzudis no Rietumlatvijas. Atjaunojot un saglabājot palieņu pļavas, mums ir pamatota cerība, ka ķikuts šeit atgriezīsies. Taču diemžēl ir gadījumi, kad privātās iniciatīvas klaji ignorē likuma normas un rīkojas nosodāmi. Šobrīd Liepājas reģionālajā vides pārvaldē izskatīšanā ir vismaz četri gadījumi par likuma pārkāpumiem dabas liegumā Durbes ezera pļavas, kas saistīti ar nelikumīgu piestātņu un  | | Izpostīts aizsargājams | | pļavu biotops | pludmaļu izveidi, iznīcinot palieņu pļavas ezera piekrastē. Par vainīgo sodīšanu lems atbildīgās valsts institūcijas un arī turpmāk līdzīgas rīcības izskatītas likumā paredzētajā kārtībā. Tomēr šie gadījumi rosina domāt par sabiedrības attieksmi situācijās, kad pretējos svaru kausos nonāk sugu un to dzīvotņu saglabāšana un privātas biznesa intereses. Sabiedrības līmenī gan stratēģiskie valsts dokumenti, gan vides politikas dokumenti apgalvo, ka kā sabiedrība mēs atbalstām vides un dabas aizsardzību, rūpējamies par tīru un drošu vidi saviem bērniem. Bet kāpēc mēs kā indivīds rīkojamies pilnīgi pretēji jebkādām sabiedriskajām interesēm? Vai tiešām viss ir jāizmēra latos, neapgūtos hektāros vai neapbūvētos kvadrātmetros? Kāpēc tam jānotiek uz izzūdošu dabas vērtību rēķina un par katru cenu? Pilnīgi noteikti mūsu bērni un mazbērni nākotnē daudzas mūsu rīcības nosodīs un uzskatīs par nepareizām. Bet būs par vēlu - turpinot šādā garā jau pēc pāris paaudzēm lielākā daļa no Latvijas dzīvās dabas daudzveidības būs pazudusi vai saglabājusies tikai atsevišķās aizsargājamās dabas teritorijās - gluži kā agrāk visos novados skandētās latvju tautasdziesmas šobrīd saliktas vienā mazā Dainu skapītī... Nepareizi ir domāt, ka dabas liegums nozīmē jebkādu saimnieciskās darbības aizliegumu. Pat otrādi lai saglabātu palieņu pļavas un tajā dzīvojošās sugas, nepieciešams izcirst krūmus un pļavas regulāri pļaut vai noganīt. Un tas nav jādara par saviem līdzekļiem kopš 2004. gada par pļavu apsaimniekošanu var saņemt lauku atbalsta maksājumus, kas nav pieejami daudziem citiem pļavu saimniekiem ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Šādu dabai vērtīgu pļavu apsaimniekošanas misija ir dabas daudzveidības saglabāšana, un tā tiek atbalstīta no Eiropas Savienības līdzekļiem. Tātad būtiskākais produkts, ko saražo Durbes ezera pļavās ir nevis piens, gaļa, siena tonnas vai apbūves gabali, bet gan mūsu nākošo paaudžu interesēs aizsargātas palieņu pļavas, sugu daudzveidība un ainava. Mums būtu jālepojas ar dabas bagātībām, kas mums pieder un sava enerģija jāvērš to iespēju apgūšanā, ko dod Durbes ezera pļavu Natura 2000 vietas statuss. 
Par šo tēmu lasīt arī Ilzes Lankas rakstu laikrakstā "Kursas Laiks" ->> Andris Klepers, Latvijas Dabas fonds |
