Zaļā gaisma paliem Ziemeļvidzemē

Gadam noslēdzoties jau vairākkārt ziņots par norisēm dabas aizsardzības plānu rakstīšanas jomā. Tas ir likumsakarīgi, jo no 31 Latvijā šogad gatavotā plāna trešo daļu īsteno Latvijas Dabas fonda pārstāvji. Burgas pļavas un Rūjas paliene ir divas Natura 2000 teritorijas Ziemeļvidzemē, un abām jaunizstrādāto dabas aizsardzības plānu ietvaros paredzēts likvidēt padomju laiku meliorācijas sistēmas palieņu pļavās.

Sedas upe

 Zaļā gaisma paliem Ziemeļvidzemē

Gadam noslēdzoties jau vairākkārt ziņots par norisēm dabas aizsardzības plānu rakstīšanas jomā. Tas ir likumsakarīgi, jo no 31 Latvijā šogad gatavotā plāna trešo daļu īsteno Latvijas Dabas fonda pārstāvji. Burgas pļavas un Rūjas paliene ir divas Natura 2000 teritorijas Ziemeļvidzemē, un abām arī šogad LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros top dabas aizsardzības plāni. To izstrādi vada Latvijas Dabas fonda eksperte Liene Salmiņa un nule kā noslēgušās plānu sabiedriskās apspriešanas.

Spriest par Rūjas palienes aktualitātēm bija sanākuši 18 interesenti. Vietējiem interesēja gan putnu un ganību lopu sadzīvošanas iespējas, gan krūmu atstāšanas pamatojums uz Rūjas upes krasta vaļņa, un diskutēja par kontrolētu dedzināšanu kā sākotnēji pieļaujamu pļavu atjaunošanas metodi. Balstoties uz hidroloģiskajiem pētījumiem, tika izvirzīts priekšlikums aizdambēt atsevišķus meliorācijas grāvjus dabas liegumā. Teritorijai blakus atrodas galvenokārt pārmitrie meži, tos mitruma palielināšanās ietekmētu labvēlīgi. Svarīgi, ka tas neietekmēs platības ārpus lieguma teritorijas. Liela daļa grāvju tāpat ir aizauguši, daudzos saimnieko bebri un to izslēgšana no meliorācijas sistēmas ir pamatota. Garāki pavasara pali ir pozitīvs faktors, jo

Ūdens līmeņa paaugstināšanos

gan Rūjā, gan Sedā izraisa

arī ilgstošs lietus

rada optimālus apstākļus pārplūstošajās palieņu pļavās. Tas vitāli nepieciešas galvenajai teritorijas vērtībai - ķikutam, kuru barošanās ir saistīta ar ilgstoši mitras augsnes apstākļiem. Ziemeļvidzemes upēm kopumā raksturīgi pavasara pali, kas saistīti ar sniega kušanas ūdeņiem un jādomā, ka arī šī ziema tomēr nebūs izņēmums.

Divu stundu garās sanāksmes noslēgumā vēl izraisās diskusija par atpūtas vietu ierīkošanu lieguma teritorijā. Ņemot vērā ķikutu riestu klātesamību un potenciālo traucējuma faktoru, vienojas, ka atpūtas vieta plānā tiks paredzēta tikai pie Pantenes. Uz ceļiem pie lieguma robežas tiks paredzēta iebraukšanas aizlieguma zīmju uzstādīšana.

Arī Burgas pļavās aktualitāte ir meliorācijas grāvju aizdambēšana, lai pagarinātu pavasara palu ilgumu. Turklāt te - Sedas upes krastos jau tuvākā nākotnē paredzēts eksperimentāls pasākums - krūmu sakņu iznīcināšana 1 ha platībā vietā ar blīviem krūmiem. Atsevišķi tiek uzsvērts, ka medības nav pretrunā ar ornitoloģisko vērtību saglabāšanu, kas ir vietējo mednieku interese.

Abām teritorijām kā prioritāte paredzēta dabisko pārplūstošo pļavu saglabāšana, nodrošinot dzīves vietu ar tām saistītajām augu un dzīvnieku sugām. Veicināma krūmu izciršana pļavu teritorijās un arī turpmāka to uzturēšana - regulāra pļaušana vasaras otrajā pusē vai ekstensīva noganīšana.

Gundega Freimane no Dabas aizsardzības pārvaldes abās sanāksmēs informēja par iespēju turpmāk pieteikt projektus dabas aizsardzības plānos paredzētās infrastruktūras izveidošanai sugu un biotopu aizsardzībai. Garantēts finansējums būs robežzīmju, aizliedzošo zīmju, un informācijas stendu par teritoriju izvietošanai. Jebkura juridiska persona varēs piedalīties konkursā projektu īstenošanai. Nākošajā gadā par LIFE-Daba projekta un ANO Attīstības programmas (UNDP) un Pasaules Vides fonda (GEF) līdzekļiem gan Rūjas palienē, gan Burgas pļavās taps teritoriju informācijas stendi. Tie būs uzstādīti jau pavasarī atbilstoši Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta izstrādātajai vizuālajai identitātei.

Lelde Enģele, Andris Klepers