Apsaimniekošanas darbi dabas liegumā „Cenas tīrelis” sākušies!

Šī gada sākumā dabas liegumam „Cenas tīrelis”, kurš atrodas Mārupes un Babītes pagastā, tika apstiprināts dabas aizsardzības plāns. Tā izstrādi veica Latvijas Dabas fonda eksperti Eiropas Komisijas LIFE-Daba fonda atbalstīta projekta ietvaros.

Purva laipas būvēšana

Apsaimniekošanas darbi dabas liegumā „Cenas tīrelis” sākušies!

Šī gada sākumā dabas liegumam „Cenas tīrelis”, kurš atrodas Mārupes un Babītes pagastā, tika apstiprināts dabas aizsardzības plāns. Tā izstrādi veica Latvijas Dabas fonda eksperti Eiropas Komisijas LIFE-Daba fonda atbalstīta projekta ietvaros.

Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti katrai Latvijas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai, jo teritorijas ir dažādas un arī to aizsardzības mērķi, uzdevumi un problēmas ir atšķirīgas. Dabas liegums „Cenas tīrelis” dibināts 1999. gadā, lai pasargātu vēl atlikušo dabisko un cilvēka darbības mazāk skarto daļu – augsto purvu ar tajā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām 2133 ha platībā, kas atlikusi no kādreiz 9000 ha lielā Cenas tīreļa.

Augstais jeb sūnu purvs ar kūdru kā derīgo izrakteni allaž ir bijis cilvēku uzmanības lokā. Meliorācijas grāvju tīkls Cenas tīrelī izveidots jau 1933. gadā, bet rūpnieciska kūdras ieguve uzsākta 1940. gadā un turpinājās ilgstoši padomju laikā. Arī pašreiz dabas lieguma tiešā tuvumā noris kūdras ieguve, kas atstāj zināmu negatīvu ietekmi uz dabiskajiem purva biotopiem. Kaut arī pašā dabas liegumā nekāda saimnieciskā darbība vairs nenotiek, savulaik nosusināti tika arī vairāki purva fragmenti, kuri ietilpst dabas liegumā. Šajos purva rajonos dzērveņotājiem diemžēl jau ilgus gadus nav ko darīt, jo purvam raksturīgo sūnu – sfagnu - paklājs, ko dabiskā, neskartā purvā parasti rudeņos pārklāj dzērveņu krelles, te ir gandrīz izzudis un redzami tikai sausi viršu lauki. Protams, šādas degradētas vietas purvā neizvēlas arī purvu putni un citi dzīvnieki - visa dzīvība koncentrējas purva mitrajā, nosusināšanas neskartajā daļā.

Lai novērstu purva nosusināšanas degradējošo ietekmi, dabas aizsardzības plānā ir paredzēta aizsprostu veidošana uz meliorācijas grāvjiem purvā, kuru kopgarums dabas liegumā pārsniedz 24 km. Pieredze rāda, ka tuvāko gadu laikā stabilizējas purva hidroloģiskais režīms un tas labvēlīgi ietekmē purva augāju. Pirms tam tika veikti zinātniski purva hidroloģijas pētījumi un uzsākts veģetācijas un hidroloģiskais monitorings, lai būtu pilnīga pārliecība, ka aizsprosti nekādā veidā nekaitēs dabas lieguma tuvākajai apkārtnei. Izpēti veica Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” hidrologi, bet grāvju izmeklēšanu un darbu tehnisko projektu izstrādāja SIA „Meliorprojekts” speciālisti.

Tā kā vasara bija sausa un karsta, ugunsnedrošajā periodā darbus purvā nevarēja uzsākt, bet

Kūdras dambja veidošana uz

meliorācijas grāvja purva malā

septembrī beidzot varēja ķerties klāt ilgi plānotajiem pasākumiem. Aizsprostu būvdarbus veic Tukuma rajona SIA “Meliorācija” un pirmie aizsprosti jau ir gatavi. Pārvietoties tīrelī ar tehniku ir sarežģīti – purvs ir purvs, iestigšana brīžiem izrādās ir nenovēršama, jāmeklē atjautīgi  pārvietošanās paņēmieni vai citi piekļūšanas veidi grāvjiem, jo jāstrādā tomēr ir uzmanīgi, saudzējot dabas lieguma purva augāju. Vietās, kur ar tehniku nevar piekļūt, tiek pielietots roku darbs. Kopumā jāizveido vairāk kā 200 dažādu tipu aizsprosti, darbus plānots pabeigt šogad, bet to nodošana būs tikai pēc pirmā ekspluatācijas gada, kad būs redzams, ka aizsprosti ir izturējuši pārbaudi un funkcionē normāli.

Nesen darbi uzsākti arī pie purva laipas būves un pirmie metru simti jau gatavi. Meistars Juris Segliņš lēš, ka oktobra laikā laipai vajadzētu būt pabeigtai un varēs ķerties pie skatu torņa būves purvā. Sasaluma apstākļos būs īstais brīdis, lai purvā ievilktu kokmateriālus, nebojājot jutīgo biotopu.

Nākošajā vasaras sezonā purva laipa un skatu tornis purvā būs jau pieejami apmeklētājiem. Vairāki informācijas stendi iepazīstinās ar Cenas tīreļa dabas vērtībām un, galvenais, par to visu apmeklētāji varēs pārliecināties paši savām acīm, izstaigājot purva laipu un uzkāpjot skatu tornī. Un tas viss – tikai 10 km attālumā no Rīgas!

Citas ar šo rakstu saistītās fotogrāfijas aplūkot šeit

Valda Baroniņa

Latvijas Dabas fonds