Vai grieze zin, kas ir "dīvāna zemnieks"?

2006. gada 6. septembrī Valkas pagasta zemnieku saimniecībā „Krastiņi” notika seminārs, kurā jauno Lauku attīstības programmu (LAP) apsprieda zemes īpašnieki, valsts iestāžu (Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Valsts meža dienesta) pārstāvji, kas iesaistītas Lauku attīstības programmas izstrādē un ieviešanā, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ierēdņi izprot situāciju, taču rīcības vēl neseko!

Latvijā ligzdo 24% Eiropas

Savienības griežu

Vai grieze zin, kas ir "dīvāna zemnieks"?

2006. gada 6. septembrī Valkas pagasta zemnieku saimniecībā „Krastiņi” notika seminārs, kurā jauno Lauku attīstības programmu (LAP) apsprieda zemes īpašnieki, valsts iestāžu (Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Valsts meža dienesta) pārstāvji, kas iesaistītas Lauku attīstības programmas izstrādē un ieviešanā, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Galvenās diskusijas raisījās par diviem jautājumiem - kā panākt to, lai finansiālu atbalstu varētu saņemt par visu to platību apsaimniekošanu, kas nepieciešama dabas aizsardzībai, un par maksājumu apjomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, kas pašreizējā LAP versijā ir vairāk nekā nepietiekams.

LAP ir vienīgais finansējuma avots ilglaicīgai aizsargājamo biotopu uzturēšanai un ar tiem saistīto sugu aizsardzībai Latvijā. 2013. gadā par visu ES direktīvās iekļauto biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu valstij būs jāatskaitās Eiropas Komisijai. Rezultāti, kurus varēsim sniegt, lielā mērā būs atkarīgi no tā, vai Lauku attīstības programmā tiks iekļauti pasākumi, kas šo labvēlīgo aizsardzības statusu nodrošina.

Viens no šādiem pasākumiem, kas ir iekļauts pašreizējā Lauku attīstības plānā, ir „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”. Līdzšinējais maksājums par šī pasākuma veikšanu – 138 eiro/ha, pieskaitot pārējos no platības atkarīgos maksājumus, deva iespēju zemes īpašniekiem

Sarežģīti apsaimniekojama platība

- parkveida zālājs.

uzturēt bioloģiski vērtīgos zālājus (BVZ) (izņemot visgrūtāk apsaimniekojamās platības, kurās arī šī samaksa bija nepietiekama), tādējādi sasniedzot mērķi – nodrošinot ES mērogā aizsargājamo biotopu pastāvēšanu un nepieciešamos ligzdošanas apstākļus apdraudētajām pļavu putnu sugām.

Taču jaunās LAP pašreizējā versija paredz ievērojami samazināt finansējumu tiem zemes īpašniekiem, kas zālāju uztur, to ik gadus nopļaujot, bet netur lopus, un ir nodēvēti par „dīvāna zemniekiem”. Griezei, atlidojot no ziemošanas vietām un atrodot savu pļavu nepiemērotu ligzdošanai - aizaugušu ar krūmiem, ir gluži vienalga, kāds ir zemes apsaimniekotāja sociālais stāvoklis. No sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, kā arī no ainavas saglabāšanas viedokļa ir svarīgi tikai tas, lai zālājs tiktu dabai draudzīgi apsaimniekots. Pašreizējā plānotā summa par apsaimniekotu hektāru – no 55 eiro (par nopļaušanu) līdz 118 eiro (par noganīšanu vai siena pļaušanu lopiem) – nenodrošina zemes īpašniekam iespēju turpināt bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu. Pat otrādi – var radīt interesi par kādu alternatīvu zemes izmantošanas veidu. BVZ vairumā gadījumu ir vissarežģītāk apsaimniekojami, jo tie atrodas vietās ar nelīdzenu reljefu, stāvās nogāzēs, vai arī ir applūstoši.

Par BVZ apsaimniekošanas sarežģītību semināra dalībnieki varēja pārliecināties, aplūkojot LIFE

Semināra dalībnieki „Krastiņos”

projekta ietvaros izveidoto zālāju apsaimniekošanas paraugteritoriju „Krastiņos”.

Neatrisināts jautājums ir zālāju atjaunošana, kas šobrīd netiek finansēta LAP ietvaros un kuru līdz šim neparedz arī jaunā LAP pašreizējā versija. Semināra dalībnieki aplūkoja vietas, kur krūmu izciršana būtu ļoti nozīmīga no dabas vērtību saglabāšanas viedokļa gan vecu, klajumā augošu ozolu atsegšanai, gan zālāju vienlaidus platības palielināšanai, kas nepieciešama pļavu putniem. Finansējums, kuru nākotnē varētu saņemt par atjaunotās platības uzturēšanu, nebūt nemotivē zemes īpašniekus šo krūmu izciršanai, it sevišķi, ja to platība ir neliela. Taču ir gadījumi, kad, piemēram, nelielas nevietā augošas krūmu joslas nociršana savienotu vairākas nelielas pļavas vienā lielākā, tādējādi radot ligzdošanas iespējas griezei vai ķikutam, kam ir svarīga atklātās ainavas platība.

Tāpat neatrisināts ir jautājums par finansējumu parkveida pļavu apsaimniekošanai (kas arī ir viens no ES direktīvas biotopiem), jo tās netiek iekļautas lauku blokos un līdz ar to par to apsaimniekošanu finansējums nav pieejams.

Pašreizējais Lauku attīstības plāns paredzēja tikai pasākumus lauksaimniecības zemēs, taču meža biotopu aizsardzība un apsaimniekošana ir ne mazāk svarīga. Ļoti nozīmīgas ir jaunajā LAP plānotās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos. Vairumam aizsargājamo meža biotopu cilvēka iejaukšanās nav nepieciešama, tomēr daļā meža biotopu nepieciešami īpaši pasākumi to bioloģiskās vērtības atjaunošanai. Seminārā tika diskutēts arī par meža biotopu apsaimniekošanas pasākumu iekļaušanu LAP, aplūkojot piemērus dabā.

Diskusijas par jauno LAP vēl nav beigušās. Cerams, ka tas dos iespēju zemes īpašniekiem saimniekot dabai draudzīgi un saglabāt Latvijai unikālās dabas vērtības. Un ka griezei nebūs jāmācās atšķirt „dīvāna zemnieku” no „parastā”.

Ilze Vilka, LIFE-Daba  projekta "Ziemeļgaujas ielejas
aizsardzība un apsaimniekošana" koordinatore