DAP dabas liegumam “Pededzes lejtece”
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Izstrādā dabas aizsardzības plānu dabas liegumam “Pededzes lejtece”

Stradu pagastā 8.augustā notika uzraudzības grupas sanāksme, kas strādā pie dabas aizsardzības plāna izstrādes dabas liegumam “Pededzes lejtece”. “Darbu pie šā plāna izstrādes sākām pavasarī, šī ir plāna pirmās redakcijas apspriešana, lai sabiedriskajai apspriešanai plānu nodotu rudenī...,” informē Stradu pagasta pašvaldības vadītāja Anna Vīgante.

Pededzes lejtece

Izstrādā dabas aizsardzības plānu dabas liegumam “Pededzes lejtece”

Stradu pagastā 8.augustā notika uzraudzības grupas sanāksme, kas strādā pie dabas aizsardzības plāna izstrādes dabas liegumam “Pededzes lejtece”.

“Darbu pie šā plāna izstrādes sākām pavasarī, šī ir plāna pirmās redakcijas apspriešana, lai sabiedriskajai apspriešanai plānu nodotu septembrī vai oktobrī. Plānu pilnībā pabeigsim šogad, lai gan atsevišķi saskaņošanas darbi Vides ministrijā var ieilgt,” informē Stradu pagasta pašvaldības vadītāja Anna Vīgante.

Pašvaldības vadītāja stāsta, ka Pededzes lejteces ziemeļu daļā konstatētas aizsargājamas dabas vērtības, piemēram, reti un aizsargājami augi, ķērpji, sēņu un sūnu, kā arī putnu un ūdens un sauszemes bezmugurkaulnieku sugas, tāpēc dabas aizsardzības plāna izstrāde šo sugu saglabāšanā ir ļoti būtiska.

Šobrīd veicami vairāki apsaimniekošanas, kā arī organizatoriskie pasākumi, piemēram, jāpapildina īpaši aizsargājamās dabas teritorijas robežu zīmes, jo pašreiz to skaits nav pietiekams, jāizvieto lielie informatīvie stendi un tamlīdzīgi. Dabas lieguma apsaimniekošanai jāveido arī sava administrācija. Tās izveidei šobrīd piedāvāti divi varianti - atsevišķa administrācija un vienota pārvalde, kas konkrētajā gadījumā būtu piemērotākā, jo aizsargājamā teritorija atrodas trīs rajonos - Gulbenes, Balvu un Madonas - un četros pagastos - Stradu, Daukstu, Rugāju un Indrānu.

A.Vīgante skaidro, ka liegumā aizliegta jebkāda veida saimnieciskā darbība, piemēram, mežaudžu kopšana jāpārtrauc, ja valdaudzē koku vidējais vecums pārsniedz priedēm 60, eglēm, bērziem un melnalkšņiem - 50 gadus, apsēm - 30 gadus, arī koku ciršana atļauta laikā no 1.septembra līdz 30.aprīlim. Lejteces pļavās nav atļauts arī dedzināt kūlu. Daudz noteikumu jāievēro arī medniekiem. Aizsargājamā teritorijā ir aizliegtas putnu medības, ozolos nedrīkst ierīkot medību torņus un tamlīdzīgi.

Uzraudzības grupas dalībnieki atzina, ka līdz šim nav saņemts neviens priekšlikums par dabas takas izveidošanu liegumā. Diskutēja, vai Pededzes upes krastā jāparedz speciālas vietas ūdenstūristiem. Prioritārs pasākums būs Pededzes tecējuma atjaunošana. Daudz tika runāts par briežu dārzu “Mežsētas”, skaidrojot, kas notiks, ja palielināsies briežu blīvums, jo tas būs saistīts ar dārza teritorijas paplašināšanu un citu.

Malda Ilgaža, laikraksts "Dzirkstele"