 | | Užavas augšteces pļava | Lūko pieredzi Užavas pļavās Lai gan apstiprinājies tas, ka unikālo palieņu pļavu kopšana atmaksājas, visi Užavas augšteces lieguma zemes īpašnieki Alsungā nav gana nobrieduši īstenot dabas aizsardzības plānu. Pārpublicējam žurnālistes Dainas Tāfelbergas rakstu no Kuldīgas rajona laikraksta "Kurzemnieks". | | Užavas augšteces pļava | Lūko pieredzi Užavas pļavās Lai gan apstiprinājies tas, ka unikālo palieņu pļavu kopšana atmaksājas, visi Užavas augšteces lieguma zemes īpašnieki Alsungā nav gana nobrieduši īstenot dabas aizsardzības plānu.
Plāns gatavs No aptuveni 40 saimniekiem Latvijas Dabas fonda (LDF) aicinājumam piedalīties pieredzes braucienā uz zemnieku saimniecības Bērzlejas un paju sabiedrības Alsunga atjaunotajām pļavām atsaucās vien 15. Pieredzes apmaiņas braucienu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Šobrīd laukos ir pats karstākais darba laiks, grūti izrauties, bet citkārt interese ir liela, skaidro LDF sabiedrisko attiecību koordinators Andris Klepers.
Pērn fonds programmā Life-Daba projektā Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas sugām un biotopiem izstrādāja dabas aizsardzības plānu liegumam Užavas augštece.
Šogad to apstiprinājusi Vides ministrija, un tam ir ieteikuma raksturs. Latvijā šajā projektā jau atjaunots vairāk nekā 1000 hektāru palieņu pļavu 15 vietās. Atbalstam joprojām var pieteikties. Palīdz finansiāli  | | Bērzleju saimnieks | Užavas augštecē līdz šim viscītīgāk rāvies Bērzleju saimnieks Jānis Gornijs. Kopā ar saviem 60 ha viņš apsaimnieko ap 300 ha paju sabiedrības zemes. Lai tiktu līdz pļaušanai un saņemtu Lauku atbalsta dienesta maksājumus (138 eiro par hektāru apsaimniekotas zemes), jau divās ziemās līdz zemei nocirsti koki un krūmi vairāk nekā 100 ha.
Par aizauguša hektāra pārvēršanu pļavā un nocirsto krūmāju izvākšanu LDF piešķir 130 latu. Tiek maksāts arī zāles pirmreizējo pļaušanu vietās, kur ilgstoši nekas nav darīts. Īpašnieks saņem 42 latus par hektāru. Bet, ja siens arī tiek aizvests no pļavas, tad par hektāru tiek vairāk 69 lati.
Kā atzīst J.Gornijs, šajā vasarā applūdušajās Užavas pļavās pļaut bijis daudz vieglāk nekā pērn. Lai gan to varēja darīt tikai pēc 15. jūlija, kad beidzās putnu perēšanas dēļ noteiktais klusuma periods. Pagaidām peļņu grūti aplēst, jo par to, kas saņemts, pirkta tehnika. Lielajiem vieglāk Pārējiem īpašniekiem pieder neliela platība (10 20 ha). Sadrumstalotība, apgrūtināta pieejamība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc citi zemnieki nav iesaistījušies pļavu atjaunošanā. Mana zeme izmētāta vairākās vietās lieguma otrā galā, kur kādreiz bijušas mežsargu mājas, stāsta Antons Macpans.
Pirms kara te bija ap 30 māju, tolaik bija diezgan sauss. Lai cik tas nebūtu dīvaini, mitrums parādījās tieši pēc meliorācijas un Užavas bagarēšanas. Tāpat kā citi zemnieki viņš atzīst, ka arī bez saimnieciskiem aprēķiniem saglabāt šejienes dabas vērtības ir svētīgi. Tikai pagaidām pietrūcis dūšas sākt pļavas atjaunot, jo grūti tām tikt klāt.
Tā ir izplatīta parādība Latvijā, skaidro projekta koordinators Jānis Reihmanis. Savulaik cilvēki pa nelielam gabaliņam zemes iepirka bez konkrēta mērķa. Nopļaut 1300 m vienā taisnē ir izdevīgāk, jo tikpat laika un degvielas tiek patērēts mazā gabalā. Taču saimnieki var kooperēties. Dabas fonda projekts tikai stimulē zemniekus kaut ko sākt darīt. Lauku atbalsta dienesta maksājumi ir daudz izdevīgāki.
Dabas liegumā konstatēta trešā daļa Latvijas putnu sugu, 48 no tām ir retas un aizsargājamas. It īpaši palieņu pļavas piemērotas ķīvītēm pērn ornitologi saskaitījuši 45 pārus. Te sastopamas īpaši aizsargājamās sugas: ormanītis, rubenis, pļavu tilbīte, melnais stārķis un mazais ērglis. Bet no augu valsts retumiem krāsu zeltlape, krūmu cietpiene un Sibīrijas skalbe. 
Daina Tāfelberga, Tālr. 3350570 |
