Unikālu pļavu kopšana atmaksājas

- par pieredzes semināru Natura 2000 teritorijā "Sitas un Pededzes paliene"

31. jūlijā Litenes pagastā atjaunotajās palieņu pļavās Latvijas Dabas fonda rīkotā semināra dalībnieki kopīgi centās ieraudzīt ķikutu, mazo ērgli un senāk Latvijā izplatītos briežus, kurus tagad te speciāli audzē palieņu pļavu zāles noganīšanai.

Brienot caur Pededzes upes palieni

Unikālu pļavu kopšana atmaksājas

- par pieredzes semināru Natura 2000 teritorijā "Sitas un Pededzes paliene"

Pārpublicējam žurnālistes Diānas Odumiņas rakstu no laikraksta "Dzirkstele"

31. jūlijā Litenes pagastā atjaunotajās palieņu pļavās Latvijas Dabas fonda rīkotā semināra dalībnieki kopīgi centās ieraudzīt ķikutu, mazo ērgli un senāk Latvijā izplatītos briežus, kurus tagad te speciāli audzē palieņu pļavu zāles noganīšanai.

Aptuveni no 70 uzaicinātajiem dabas liegumu “Sitas un Pededzes paliene” un “Mugurves pļavas” zemju privātīpašniekiem līdzdalībai Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstītajā pieredzes seminārā bija atsaukušies 14. Pašlaik Latvijas Dabas fondam izveidojusies sadarbība ar trīspadsmit zemju īpašniekiem šajos divos dabas liegumos. Latvijas Dabas fonda pārstāvji veda ekskursijā potenciālos pļavu apsaimniekotājus, iepazīstinot ar lābāko pieredzi palieņu pļavu apsaimniekošanā un mudinot arī citus pievienoties dabas draugu pulkam, pretendējot uz finansiālo atbalstu pļavu kopšanā.

Latvijas Dabas fonda sabiedrisko attiecību koordiantors Andris Klepers semināra dalībniekiekiem uzsvēra, ka Pededzes upe ar tās applūstošajām palieņu pļavām ir šejienes vērtība. Turklāt šī upe ir viena no pēdējām Latvijā, kas ir pietiekami gara, līkumaina un neregulēta. Viņš informēja zemju īpašniekus, ka palieņu pļavu atjaunošanu Latvijas Dabas fonds atbalsta ar līdzekļiem no Eiropas Savienības programmas “LIFE Daba”. Palieņu pļavu atjaunošana paredz krūmu izciršanu tur, kur pļavas ir aizaugušas dabas liegumu teritorijā. Par krūmu izciršanu hektāra platībā zemes īpašniekam pienākas 130 lati. Apmaksā arī zāles pirmreizējo pļaušanu, kur ilgstoši nekas nav darīts. Par to zemes īpašnieks saņem 42 latus par hektāru. Bet, ja vēl arī sienu izved no pļavas, tad par hektāra sakopšanu maksā vairāk - jau 69 latus. Savukārt Lauku atbalsta dienests maksā vēl 138 eiro par hektāru apsaimniekotas dabiski vērtīgas pļavas dabas liegumā.

Semināra dalībnieki viesojās Jurija Prokofjeva “Silmalu” saimniecībā, kurai ir sadarbība ar Latvijas Dabas fondu. Prokofjevs kā vienu no palieņu pļavu apsaimniekošanas formām izmanto briežu ganīšanu 37 briežudārza hektāros, kas ir iežogoti. Pašlaik kopā ar jaundzimušajiem mazuļiem te ir aptuveni 30 briežu. Te mīt arī meža cūkas.Andris Klepers klāstīja, ka briežu izmantošana palieņu pļavu noganīšanā atbilst prasībām par nenoplicinošu ganīšanu, jo briežiem atvēlētā platība ir milzīga. Turklāt Jurija Prokofjeva briežudārzā aug Latvijas briežu populācijai visatbilstošākie dzīvnieki, kas ir no savvaļas nākuši un tepat Līgatnē jau audzētie. “Silmalās” briežus audzē ar mērķi papildināt savvaļas briežu pulku.

Semināra dalībnieki iebrida vienā J.Prokofjeva atjaunotajā palieņu pļavā, kas vēl šovasar nav appļauta, lai pasargātu tajā mītošās griezes. “Pamatvērtība, kāpēc te ir liegums, ir putns - ķikuts. Te ir viens no Latvijā lielākajiem ķikutu riestiem. Ar to patiešam var lepoties, jo tā ir pasaulē apdraudēta suga,” sacīja A.Klepers. Stāstītājs piebilda, ka pļava, kur mitinās ķikuti, nekad nav pilnībā sausa, bet pavasarī pa šejieni var pārvietoties laivā.

Viena semināra dalībniece laikrakstam sacīja, ka līdzdalība pasākumā ir viņu ieinteresējusi un iedrošinājusi apsaimniekot savas palieņu pļavas Pededzes krastos.
“Nav nekā neiespējama. Pati griezt krūmus un pļaut zāli nevaru, taču varu vienoties ar J.Prokofjevu, kam ir tehnika un pieredze, lai palīdz sakopt arī manas pļavas. Ir vajadzīga tikai gribēšana,” teica viņa.

Jau rakstījām, ka, realizējot Latvijas Dabas fonda “LIFE Daba” projektu “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas sugām un biotopiem”, visā Latvijā jau ir atjaunoti vairāk nekā 1000 hektāri palieņu pļavu. Vēl joprojām iespējams pieteikties uz līdzekļiem, ko piedāvā projekts palieņu pļavu atjaunošanai lieguma teritorijā. Pērn projektā izstrādāts arī dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Mugurves pļavas”. Plānu šogad apstiprināja vides ministrs, un tam ir ieteikuma raksturs. Balstoties uz dabas aizsardzības plānā izstrādātajiem ieteikumiem, gatavo Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks dabas lieguma zonējumu un atļautās vai aizliegtās darbības.
Dabas liegums “Sitas un Pededzes paliene” izveidots 2004. gadā, tā platība ir 870 hektāri, tas atrodas Gulbenes rajona Litenes un Balvu rajona Kubuļu pagastā. Dabas liegums “Mugurves pļavas” izveidots 2004.gadā, tā platība ir 317 hektāri, tas atrodas Gulbenes rajona Stradu un Litenes pagastā. 2004.gadā Latvijā nodibināti aptuveni jauni 100 dabas liegumi, kas arī ir Natura 2000 teritorijas.

 Diāna Odumiņa, diana@dzirkstele.lv