Zemniekus "ALICERA" izglīto par dabas gidiem

Latvijā ievieš programmu, kura skolēniem popularizē dabas vērtības un videi draudzīgu saimniekošanu. Lai skolēniem, it īpaši pilsētu bērniem, radītu izpratni par dabas vērtībām un atklātu viņiem pozitīvu saimniekošanas pieredzi laukos, Latvijā un arī Valkas rajonā ienākusi "INTERREG III C" programma "ALICERA".

Zemnieki mācās pazīt

pļavu augus

Zemniekus "ALICERA" izglīto par dabas gidiem

Latvijā ievieš programmu, kura skolēniem popularizē dabas vērtības un videi draudzīgu saimniekošanu. Lai skolēniem, it īpaši pilsētu bērniem, radītu izpratni par dabas vērtībām un atklātu viņiem pozitīvu saimniekošanas pieredzi laukos, Latvijā un arī Valkas rajonā ienākusi "INTERREG III C" programma "ALICERA".

"ALICERA", — tas nozīmē aktīvu mācīšanos Eiropas lauku apvidu identitātei un kompetencei. Vienkāršāk sakot – zināšanas un piederības sajūta lauku videi – arī šeit var dzīvot un saimniekot harmonijā ar dabu un sevi.

Gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan arī Latvijā šī programma vērsta uz skolēnu izglītošanu caur dažādām lauksaimniecības jomām, skaidro Latvijas Dabas fonda speciālists, projekta "ALICERA" pļavu moduļa "Lauksaimniecība un dabas resursi. Ainavas saglabāšana un dabas daudzveidībai labvēlīgs saimniekošanas veids" koordinators Andris Klepers.

Valkas rajonā — pļavas un bites

Programmas ieviesējs Latvijā ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) . Valkas lauku konsultāciju birojs (LKB) strādā ar diviem "ALICERA" moduļiem jeb tēmām — bišu un pļavu, un to auditorija ir 11 līdz 17 gadus veci skolēni, informē Valkas LKB lauku attīstības speciāliste Valda Empele. Pļavu moduļa ieviešanā LLKIC sadarbojas ar Latvijas Dabas fondu.

Moduļa "No bitēm līdz medum" mērķis ir informēt skolēnus par biškopības saimniekošanas vēsturi, bišu saimju un pašu bišu bioloģiju un medus ceļu no tā ievākšanas līdz patēriņam, lai bērniem un pusaudžiem vienīgais priekšstats par bitēm nebūtu viņu sāpīgais dzēliens. Valkas LKB te sadarbojas ar Valkas rajona mazpulkiem un biškopības saimniecībām.

Pļavu modulis "Lauksaimniecība un dabas resursi. Ainavas saglabāšana un dabas daudzveidībai labvēlīgs saimniekošanas veids" akcentē bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu dabīgajās pļavās. Valkas rajonā ir trīs demonstrācijas saimniecības: "Lejas Kleperi" Launkalnes pagastā, "Krastiņi" Valkas pagastā un "Kalna Vērzemnieki" Zvārtavas pagastā. Visā Latvijā tika iesaistītas ap 20 saimniecības, taču lielāku aktivitāti turpmākajās apmācībās izrādīja 15 saimniecības.

Citur Latvijā ir citi "ALICERA" moduļi: piemēram, Valmieras rajonā "ēd, ko vēlies saglabāt", Limbažu rajonā — "Kārklu vigvami", Jelgavas rajonā —  "Ķer un ēd" par zivkopību, Tukuma rajonā — "No grauda līdz maizei".

Katram savu stūrīti dabas

Savu pirmo ekskursantu grupu Launkalnes pagasta "Lejas Kleperu" saimniece Līga Klepere uzņēma jūnija sākumā. Tie bija Variņu pagasta Ķempu pamatskolas 4. un 6. klašu audzēkņi un viņu skolotājas Ineta Mazjāne un Īra Balode.

Varinieši ciemojās "Lejas Kleperos" gandrīz trīs stundas. "Izstaigājām pļavas, skaidroju puķu un augu nosaukumus, rīkojām nodarbības. Ļoti jauki, ka bērni šādi iepazīst dabu. Ja katram cilvēkam būtu savs stūrītis dabas, nezin vai viņš paliktu Īrijā," domā L. Klepere.

Lai vadītu ekskursijas savā saimniecībā, arī viņa maijā mācījās semināros. Dabas gidiem apmācības notika Valkā (par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem un vides izpratnes veicināšanu) un

"Krastiņu" saimnieks

dalās pieredzē ar

citiem saimniekiem

Valkas pagasta zemnieku saimniecībā "Krastiņi" (jau praktiskas nodarbības).

"Saimnieki atzina, ka viņiem pašiem ir interesanti uzzināt kaut ko jaunu, aizrautīgi pētīja puķes un augus, mēģināja skaidrot kopsakarības. Savukārt skolēniem ir svarīgi tas, ka dabas gids ir pats saimnieks, kurš pārzina visu savu saimniecību. Tad nodotā ziņa ir daudz spēcīgāka," uzskata A. Klepers.

Demonstrāciju saimniecību īpašnieki saņem arī finansējumu par katru novadītu ekskursiju. "Taču tas nav peļņas darbs, drīzāk — blakus nodarbe," piebilst  projekta "ALICERA" koordinators.

Dabīgās pļavas "pļauj" aitas

Saimniecība "Lejas Kleperi" pieteicās programmā "ALICERA" savas dabas bagātības dēļ. "Mums ir dabīgās pļavas, turklāt ir pārstāvēti dažādi Latvijas pļavu biotopi. Pavisam kopā saimniecībā ir 14 hektāri bioloģiski vērtīgo zālāju," stāsta L. Klepere.

Saimniecība saņem arī Lauku attīstības plāna apakšprogrammas "Agrovide" maksājumus par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos: 138 eiro par hektāru. Uz tiem var pieteikties saimniecības, ja tās apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības, kuras ir Latvijas dabas fonda noteiktie bioloģiski vērtīgie zālāji. Atbalsta saņēmējam turpmākos piecus saistību gadus jāturpina bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos pieteiktajā platībā. Pļavas nedrīkst apart, apsēt vai pamest papuvē. Pļaut sienu drīkst tikai noteiktā laika termiņā, šogad — no 10. jūlija līdz 10. septembrim.

"Lejas Kleperos" pļavu zāli lielāko tiesu ēd aitu ganāmpulks. Tā ir ekstensīvā ganīšana, kurā lopi nenoēd visu zāli. Tāpēc saimniekam jāuzrāda ganību platības, proti, vai tās ir pietiekami plašas uz esošo lopu skaitu jeb blīvumu.

"Agrovides" apakšpasākuma "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" mērķi ir uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, sekmējot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības prasībām atbilstošu ekstensīvo saimniecisko darbību dabiskos zālāju platībās.

Dabīgās pļavas ir zālāju sugām bagātākā ekosistēma. "Lejas Kleperu" pļavās aug naktsvijoles, dzegužpuķes, bezdelīgactiņas, gaiļbiksīši un daudz citu augu.

Apskatei atvērtas arī vasarā

A. Klepers cer, ka, pateicoties programmai "ALICERA", skolēni līdzdarbojoties iepazīs Latvijas pļavu daudzveidīgo ekosistēmu un dažādas lauksaimnieciskās nodarbes. Ja viņi paši, piemēram, pļavā redzēs augus un tos pasmaržos, tas atmiņā paliks vairāk, nekā mācību stundās redzētais.

"Projekta otra misija ir parādīt skolēniem, ka arī laukos var dzīvot, saimniekot un normāli iztikt," uzsver projekta koordinators.

Arī vasarā skolēni var izmantot iespēju apmeklēt demonstrāciju saimniecības, aicina A. Klepers. "Viņiem nav obligāti jābūt vienas klases skolēniem. Tie var būt mazpulcēni, vasaras nometnes dalībnieki, pat draugu kopa. Tiek domāts, lai "ALICERA" Latvijā turpinātos ilgāk par šo gadu. Piemēram, Vācijā ir vienas un tās pašas saimniecības, kuras programmā piedalās pat 10 gadu un regulāri sadarbojas ar konkrētām skolām. Šo saimniecību apmeklējums ir iekļauts skolas mācību programmā, un katru gadu uz to aizbrauc noteikts skolēnu skaits. Tā ir vērtīga aktīvās mācīšanas metode."

Botāniķis Ivars Kabucis apmāca

praktiskajā augu noteikšanā

Sandra Pētersone, Valkas rajona laikraksts "Ziemeļlatvija"

Par šo projektu vairāk var uzzināt LDF mājas lapas projektu sadaļā