Privilēģija saimniekot liegumā Noras Driķes raksts, publicēts laikrakstā Diena 2006. gada 3. jūnijā - par iespējām, zemju īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās... Privilēģija saimniekot liegumā
Noras Driķes raksts, publicēts laikrakstā Diena 2006. gada 3. jūnijā - par iespējām, zemju īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Ar Eiropas Savienības un valsts atbalstu dabas liegums var kļūt par naudas avotu Auto riteņi iestieg melnajā zemē. Tālāk jāiet kājām un drīz vien jāsāk lēkāt no ciņa uz cini. Pērnvasar šeit pirmoreiz pļāva, saņemot atlīdzību no Eiropas Savienības. Šoziem sāka palieņu pļavu atjaunošanu, izcērtot kārklus. Arī par to maksā Eiropa. Kad atjaunotā pļava stiepsies līdz pat Durbes ezermalai, saimnieki varēs arī par tās saglabāšanu saņemt Eiropas naudu.
Durbes novada Jaunoktes māju saimnieks, pensionēts zvejnieks, Imants Burģis kopš bērnības šo vietu atceras kā lielu laivojamu ūdens klajumu. Tagad šeit ir Eiropas nozīmes aizsargājamā NATURA 2000 teritorija dabas liegums Durbes ezera pļavas.
"Gribējām, lai šeit ir vēl vairāk aizsargājamo vietu, jo te ir tik daudz putnu, dzīvnieku, un purvā vesels hektārs dzelteno īrisu," stāsta I.Burģa dzīvesbiedre, bijusī politiķe Palmira Lāce. Viņi apgāž viedokli, ka zemes īpašniekam dabas liegums ir tikai traucēklis. Savukārt Latvijas Dabas fonda sabiedrisko attiecību koordinators Andris Klepers atzīst, ka būt aizsargājamas dabas teritorijas īpašniekam ir privilēģija, un gandarīts pavēsta, ka pēc pusotra gada darba Durbes palieņu pļavās nule ieraudzīts Kurzemē pirmais ķikuts rets putns. Piedalās trijās programmās Pērn par 14 ha apsaimniekošanu dabai draudzīgā veidā P.Lāce saņēmusi kopā 1400 latu, piedaloties divās programmās Atbalsts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos un Apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā. Patlaban no ezermalas kārkliem atbrīvo vēl četrus hektārus NATURA 2000 zemes projektā Palieņu pļavu atjaunošana ES sugām un biotopiem, kur iesaistījušies apmēram 800 zemes īpašnieku Latvijā.
Zālāju uzturēšana saimniekiem grūtības nesagādā pļavas daļēji nogana zirgs Fuksis un nopļauj kāds no kaimiņiem. Citādi ir ar NATURA 2000 teritoriju. Pļaut ciņaino pļavu sarunātajam pļāvējam bijis diezgan grūti, tomēr atmaksājas. Kārklu izciršana ziemā arī prasījusi lielu spēku darbam sarunāti vairāki dūšīgi pensionāri, un kopīgā darbā ieguldīts "50 cilvēkdienu", aplēsis I.Burģis. Saimnieki gandarīti par paveikto un cer atbrīvot skaistu skatu uz ezeru. P.Lācei nākotnē iecere palaist ganībās savvaļas govis pļavu uzturēšanai. P.Lāce teic, ka vietējiem iesākumā bijušas bažas ja būs dabas liegums, neko nevarēs darīt, "bet tas varbūt bija aiz nezināšanas". Viņasprāt, īpaši cilvēkiem, kuriem ir maz iespēju nopelnīt, šī ir ļoti laba iespēja iegūt kaut nelielu naudas avotu. Griezes un ķikuti Savukārt netālajam kaimiņpagasta lielzemniekam Ludvigam Jerumanim, kura saimniecības pamats ir piena ražošana, liegumā ir 52 ha. Bioloģiski daudzveidīgo pļavu uzturēšanā viņš piedalās jau trešo gadu, šogad ar 39 ha. Lai gan pļaujas laikā malā dežurē traktors, ja gadījumā pļaujmašīna iekrīt kādā no dziļajām bebru alām, Birztalu 1 saimnieks ir lietišķi apmierināts: "Esmu ieguvējs, jo uz savu galvu es tāpat tur neko nedrīkstētu darīt." Par katru hektāru kopto pļavu viņš saņem 139 eiro. No tā peļņas atlikums ir apmēram 60 procentu. Saimnieka pienākums ir reizi gadā veikt vēlo pļauju un savākt sienu, kuram gan ir maza lopbarības vērtība.
Labums nav tikai nauda L.Jerumanis min arī nezāļu sēklu mākoņus, kuri agrāk no nepļautajām pļavām vēlušies pāri paša tīrumiem. "Pēc dabas speciālistu uzskata, tur ir viss herbārijs un tādu aizsargājamu putnu, kā griežu un ķikutu, ligzdošanas vietas. Pats viņus redzējis neesmu, tikai ķīvītes. Bet, teikšu atklāti, es viņus arī nepazīstu, esmu redzējis ar tādiem gariem knābjiem, varbūt tie arī viņi ir?" saka L.Jerumanis. Kompensē peļņu Pagājušajā nedēļā Latvijas Dabas fondā bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju pārbaudei. Projekta vadītāja Daina Bojāre Dienai sacīja, ka pērn bijusi milzīga zemes īpašnieku interese "izmēģināt laimi". Fonda speciālisti izvērtē zālāju atbilstību nosacījumiem un dod rekomendācijas Lauku atbalsta dienestam (LAD). Pēc LAD informācijas, 2004.gadā šajā "apakšpasākumā" bijuši 1066 iesniegumi, nosacījumiem atbilduši 10 tūkstoši ha. Par 2005.gadu ziņas vēl nav publicētas. LAD agrovides daļas vadītāja Žanete Zaharova sacīja, ka zemes īpašnieku interese augot.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde jau saņēmusi 28 pieteikumus no zemes īpašniekiem uz vienreizējām kompensācijām par mežsaimniecības darbības ierobežojumiem dabas liegumos, dabas parkos un mikroliegumos. Šīm kompensācijām vajadzētu segt īpašniekiem iespējamo zaudēto peļņu. Lai arī likums par tiesībām uz kompensācijām stājies spēkā, šogad nauda valsts budžetā tam nav piešķirta. Vides ministrija (ViM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu par naudas piešķiršanu no Valsts īpašumu privatizācijas fonda, un tas tiks risināts steidzamā kārtā, Dienai skaidroja ViM Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītāja vietnieks Gatis Eriņš. Viņš uzsver, ka īpašnieki iegūs gan atlīdzību naudā, gan saglabās sev "ainavu aiz loga, kas ir nenovērtēta vērtība". Šogad kompensācijām varētu būt nepieciešami 3,5 miljoni latu, uz ko var pretendēt ap 30 tūkstošu hektāru īpašnieki. Nora Driķe |
