Purvu projektu atzinīgi novērtē Eiropas Komisija un Konsultatīvā padome

Trešā LIFE Purvu projekta Konsultatīvās padomes sēde 2006.gada 19.aprīlī tradicionāli notika viesmīlīgajās Olaines Vēstures un mākslas muzeja telpās. Iepazinušies ar projekta darbinieku paveikto, padomes dalībnieki augsti novērtēja projekta ietvaros paveikto darbu četru dabas aizsardzības plānu sagatavošanā un apsaimniekošanas pasākumu organizēšanā. Atzinīgu vērtējumu par projekta līdzšinējiem sasniegumiem devusi arī Eiropas Komisija, kas ir projekta lielākais finansētājs. 

Projekta vadītāja Māra Pakalne sēdes dalībniekus informēja par projekta gaitu. Jau pabeigta lielākā daļa no plānotajiem sagatavošanas pasākumiem – izstrādāti un Vides ministrijā apstiprināti Cenas tīreļa, Stiklu purvu, Klāņu purva un Vesetas palienes purva dabas aizsardzības plāni, sagatavoti un apstiprināti tehniskie projekti aizsprostu būvei trīs purvos, purva laipu un skatu torņu projekti Cenas tīrelī un Vasenieku purvā. Šovasar tiks uzsākta aizsprostu būve Cenas tīrelī un Vasenieku purvā, kā arī izbūvētas laipas un skatu torņi. Tiks uzsākti arī citi apsaimniekošanas pasākumi – krūmu izciršana Vesetā palienes pļavu saglabāšanai, medņu riestu apsaimniekošana Klāņos un Stiklos. Tāpat turpināsies iepriekšējā gadā uzsāktie biotopu un hidroloģiskie novērojumi projekta teritorijās. Jau pašlaik norit darbs pie jaunu informatīvo materiālu izstrādes – top informatīvie bukleti, ilustrēts purva augu un dzīvnieku noteicējs dabas taku apmeklētajiem, tiek vākti materiāli mācību līdzekļu sagatavošanai skolām. Tāpat kā līdz šim visi svarīgākie projekta darbi tiks iemūžināti topošajā dokumentālajā filmā.

Jau trešo reizi Purvu projekta

Konsultatīvā padome sapulcējas

viesmīlīgajās Olaines vēstures

un mākslas muzeja telpās

Latvijas Universitātes docente Laimdota Kalniņa iepazīstināja ar paleobotānisko pētījumu rezultātiem Klāņu purvā un Cenas tīrelī, kas ļauj spriest par šo purvu attīstību un rekonstruēt veģetācijas izmaiņas tajos. Tā, piemēram, konstatēts, ka Cenas tīreļa tiešā tuvumā atlantiskā laika beigu posmā – apmēram pirms 5000 gadiem dzīvojuši cilvēki, - kūdras paraugos atrasti kaņepju, auzu, nātru un ceļmallapu putekšņi vienlaikus ar palielinātu oglīšu putekļu daļu. Savukārt analīzes Klāņos liecina, ka Klāņezers nav izveidojies, aizaugot Litorīna jūras lagūnai, kā varētu spriest pēc tā tuvuma Baltijas jūrai, bet gan ir glaciālas izcelsmes ezers, kur jau senatnē bijuši sastopami tipiski salūdens augi un dzīvnieki. Pētījumi vēl tiks turpināti – tiek veikta Vasenieku purva putekšņu un sporu analīze, pētīta kūdras sadalīšanās pakāpe un botāniskais sastāvs. Pirmie rezultāti liecina, ka Vasenieku purvs sācis veidoties pirmsatlantiskajā periodā – apmēram pirms 10 000 gadiem, aizaugot seklai ūdenstilpei.

Projekta hidroloģijas eksperts Aigars Indriksons apkopojis līdzšinējo hidroloģisko novērojumu rezultātus un iepazīstināja Konsultatīvo padomi ar pirmajiem secinājumiem par Cenas tīreļa un Vasenieku purva hidroloģisko situāciju. Hidroloģiskie novērojumi apstiprina to, kas jau zināms biologiem, - zemāks gruntsūdens līmenis un lielāka ūdens līmeņa svārstību amplitūda purvu ietekmētajā daļā ir galvenais iemesls purva dabiskās veģetācijas izmaiņām.

Nozīmīgu darbu svarīgāko apsaimniekošanas aktivitāšu uzsākšanai veicis projekta galveno pasākumu vadītājs Juris Nusbaums – viņa vadībā sagatavoti un apstiprināti septiņi tehniskie projekti – trīs aizsprostu būvniecībai, divi – taku ierīkošanai un divi – skatu torņu izbūvei. Veikta pamatīga būvniecības likumdošanas izpēte, veikta cenu aptauja hidroloģiskā režīma uzlabošanai trīs purvos, sagatavots līgums ar būvorganizāciju, iesniegti dokumenti būvatļauju saņemšanai. Tiek gatavota arī cenu aptauja par laipu un torņa būvi Cenas tīrelī.

2006.gada sākumā Latvijas Republikas Vides ministrijā apstiprināti visu purvu projekta teritoriju dabas aizsardzības plāni. Par to Konsultatīvo padomi informēja dabas aizsardzības plānu izstrādes vadītāja Valda Baroniņa. Atskatoties uz paveikto darbu gada garumā, V.Baroniņa vēlreiz atgādināja iepriecinošos pārsteigumus un

Viens no Stiklu purvu lieguma

zemes īpašniekiem Agris Āboliņš

iepazīstināja klātesošos ar

saviem šī pavasara novērojumiem

Vasenieku purvā

atklājumus – konstatēta Latvijai jauna spāru suga, astoņas konkrētajām teritorijām jaunas Eiropas nozīmes aizsargājamās sugas. Kā īpaši retumi minami Lindberga sfagns un jūras ērglis Stiklu purvos, priežu dižkoksngrauzis Vesetas palienē, Lēzeļa lipare, dzeltenā dzegužkurpīte un leknās daudzstublāju pameldra audzes Klāņos. Tomēr netrūcis arī bēdīgu atklājumu - mežu izciršana Klāņos pirms dabas lieguma teritorijas paplašināšanas, Klāņezera palienes izbraukāšana ar automašīnām, nosusināšanas grāvju atjaunošana, neloģiskas liegumu robežas u.c. Šīs un citas problēmas, kas izkristalizējušās arī dabas aizsardzības plānu sabiedrisko apspriežu laikā, liek nopietni turpināt uzsāktos sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus.

Sēdes noslēgumā klātesošie noskatījās režisora Kaspara Gobas sagatavoto TV sižetu par Cenas tīreli un fotogrāfijās aplūkoja Vasenieku purvu pavasarī – šo iespēju piedāvāja Agris Āboliņš, zemes īpašnieks no Stiklu purvu dabas lieguma, ar kuru projektam izveidojusies lieliska sadarbība, gan organizējot informācijas pasākumus Stiklu iedzīvotājiem, gan hidroloģiskā monitoringa veikšanā.

Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Vides ministrijas Vides departamenta Vides kvalitātes nodaļas vadītāja Dace Ozola atzinīgi novērtēja projekta darbinieku paveikto, uzsverot, ka arī Eiropas Komisija, kas ir projekta lielākais finansētājs, pēc pirmās starpatskaites sniegusi pozitīvu vērtējumu projekta gaitai.

Projekta Konsultatīvās padomes sēdes notiek divas reizes gadā. Nākamā sēde plānota 2006.gada septembra beigās – vienlaikus ar purva laipu un skatu torņa atklāšanu Cenas tīrelī.

Ilze Salna