Dvietes un Pededzes palienēs ganīsies villainas govis

Sestdien, 13.maijā, no Nīderlandes Latvijā tiks ievesti dabas fonda ARK dāvinātie 36 Hailander šķirnes liellopi. Pēcpusdienā 16 lopi dosies iepazīt Dvietes palienes pļavas, bet vēlu vakarā Litenes pagasta Pededzes palienē tiks palaisti nākamie sešpadsmit. Atlikušie četri uzlabos ganāmpulku Rucavas pagastā, lai Latvijas brūnās šķirnes govju pēcnācēji iemantotu biezāku kažoku un varētu ganīties visu gadu.

Hailander šķirnes govs

Dvietes un Pededzes palienēs ganīsies villainas govis

Sestdien, 13.maijā, no Nīderlandes Latvijā tiks ievesti dabas fonda ARK dāvinātie 36 Hailander šķirnes liellopi. Pēcpusdienā 16 lopi dosies iepazīt Dvietes palienes pļavas, bet vēlu vakarā Litenes pagasta Pededzes palienē tiks palaisti nākamie sešpadsmit. Atlikušie četri uzlabos ganāmpulku Rucavas pagastā, lai Latvijas brūnās šķirnes govju pēcnācēji iemantotu biezāku kažoku un varētu ganīties visu gadu.

Nīderlandes dabas fonds ARK piecu gadu laikā Latvijas mozaīkveida ainavas nosargāšanai aizsargājamās teritorijās ieguldīs 995 tūkstošus eiro — nauda tiks tērēta zemnieku apmācībai un regulārām konsultācijām uz vietas, savvaļas lopu ievešanai Latvijā.

Lai aizsargātu Dvietes palienes ainavu un atjaunotu ūdens uzkrāšanas kapacitāti jeb, vienkāršāk sakot, mazinātu plūdu draudus, ARK piešķīris 20 tūkstošus eiro.

Rosība Dvietes un Pededzes upes palienē sākās 2004.gada oktobrī, kad dabas parkā „Dvietes paliene” un dabas liegumos „Sitas un Pededzes paliene” un „Mugurves pļavas” aizsākās Latvijas Dabas fonda īstenotais projekts „Palieņu pļavu atjaunošana”. ‘Jau sākot ar pagājušo gadu par Eiropas Savienības LIFE-Daba fonda līdzekļiem un sadarbībā ar vietējām pašvaldībām iespējams saņemt finansējumu krūmu ciršanai palienēs un atsākt apsaimniekot pļavas. Pagājušajā gadā Dvietes palienei tika arī izstrādāts dabas aizsardzības plāns, ko veica Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Šogad daudzas šajā plānā paredzētās darbības sāk ieviesties.

Kā piebilst Edmunds Račinskis, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, dabas aizsardzības plāna autors: „Govju ganīšana dod ekonomisku labumu vietējiem zemes īpašniekiem, paverot jaunas saimniekošanas iespējas. Otrkārt, govis noganīs jau iepriekš atjaunotās palieņu pļavas, neļaujot tām aizaugt un ganīsies arī citās šķietami bezcerīgās un krūmiem aizaugušās ganībās, uzturot atklātu pļavu ainavu. Tādējādi arī saimniekiem paveras iespējas pieteikties uz dažādiem atbalsta maksājumiem – ceļas viņu zemes vērtība un kopumā paaugstinās arī dabas daudzveidība. Turpmāk paredzēts te ieviest arī savvaļas zirgus, kas padarīs šīs teritorijas pievilcīgas arī apmeklētājiem un attīstīties tūrismam”.

Andris Klepers