Vai Durbes ezera pļavās atgriezīsies ķikuti?

Lai iesaistītu zemes īpašniekus un citas ieinteresētās puses dabas aizsardzības plāna tapšanā dabas liegumam „Durbes ezera pļavas” izsludināta informatīvā sanāksme. Tā notiks 24. aprīlī pl. 16:00. Durbes pilsētas kultūras namā. Jau vairāk kā gadu Durbes ezera ZA galā norisinās palieņu pļavu atjaunošana, izcērtot krūmus un atsākot pļaut novārtā pamestās pļavas...

Ķīkuts riesta laikā

Vai Durbes ezera pļavās atgriezīsies ķikuti?

Lai iesaistītu zemes īpašniekus un citas ieinteresētās puses dabas aizsardzības plāna tapšanā dabas liegumam „Durbes ezera pļavas” izsludināta informatīvā sanāksme. Tā notiks 24. aprīlī pl. 16:00. Durbes pilsētas kultūras namā.

Jau vairāk kā gadu Durbes ezera ZA galā norisinās palieņu pļavu atjaunošana, izcērtot krūmus un atsākot pļaut novārtā pamestās pļavas. Finansējums šiem darbiem piesaistīts no Eiropas Savienības programmas LIFE-Daba – Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" ietvaros. Dabas liegums „Durbes ezera pļavas” ir Natura 2000 vieta un šogad tai paredzēts izstrādāt dabas aizsardzības plānu. To veiks Latvijas Ornitoloģijas biedrība un plāna izstrādes vadītājs ir Rolands Lebuss.

Kā informēja projekta vadītāja Inga Račinska, projekta darbības vieta Durbē ir likumsakarīga – šī un vēl pārējās piecpadsmit projekta norises vietas ir bioloģiski vērtīgākas palieņu pļavu teritorijas Latvijā (pie tādām noteikti pieder arī jau citos projektos ietvertās Ziemeļgaujas un Lubāna mitraines palienes). Durbes ezera pļavas ir unikālas no dabas viedokļa ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā. To nodrošina gan dabisko pļavu daudzveidība, gan Dienvidkurzemes reģionā augstākais griežu ligzdošanas blīvums.

Projekta reģionālais koordinators Jānis Reihmanis piebilst: "Liela daļa pļavu un ganību pārplūstošajās platībās ir aizaugušas ar krūmiem. Tās netiek apsaimniekotas, kaut arī īpašnieki maksā zemes nodokli. Vietām vienīgais saimnieks ir bebrs, pārpludinot vēl lielākas platības. Pāris kilometru posmā pirms Lāņupes ietekas ezerā saskaitītas vismaz desmit bebru mājas. Par pļavu platību samazināšanos liecina kaut vai tikai daži fakti: vēl 1935.gadā Dunalkas pagastā bija gandrīz 1200 hektāru pļavu un ganību, kas, šobrīd vērtējot, ir samazinājies tieši divas reizes, sasniedzot vairs tikai 560 ha. Pļavu atjaunošana nodrošinātu nepieciešamo dzīves vietu arī apdraudētām augu un putnu sugām. Bez griezes īpaši jāuzsver arī mazais ērglis, kurš palieņu

Krūmu ciršana pie Lāņupes

pļavas izmanto kā barošanās vietu. Tāpat arī ķikuts - putns, kurš vēl Kurzemes hercogistes laikos tika uzskatīts par samērā bieži sastopamu medījamu putnu, bet šobrīd Kurzemē jau ir izzudis. Viena no pēdējām vietām, kur bija vērojamas ķikutu riesta cīņas, bija tieši Durbes ezera krastā. Pļavu atjaunošana dod cerības piesaistīt šo putnu viņa vēsturiskajā dzīves vietā," stāsta fonda pārstāvis. Šobrīd noslēgti līgumi par 27 ha krūmu izciršanu aizaugušajās pļavās un par 40 ha pirmreizējās pļaušanas. Lielākā daļa no šiem darbiem jau paveikti un vietējie saņēmuši par tiem vairāk kā piectūkstoš latu. Palieņu pļavu atjaunošana turpinās un vēl pieejams papildu finansējums.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītājs Rolands Lebuss noskaņots nopietnam darbam: „Šī nav vienkārša teritorija. Šeit ir ļoti cieša saikne ar visu Durbes ezeru, kaut arī dabas lieguma zonā ir tikai tā ZA stūris. Pēc Durbes upes regulēšanas 12 km garā posmā 1929. - 1930.g. un 1961. - 1964.g. ūdens pazeminājās par aptuveni metru. Regulārais piesārņojums veicinājis ezera aizaugšanu un tā gultnē ir bagātīgs dūņu slānis. Jau 1960.g. bija paredzēja slūžas uz Durbes upes, bet tās netika izbūvētas. Arī Sakas upes shēmā 1971.g. bija paredzēta ezera līmeņa regulēšana, izbūvējot slūžas un dambi, un poldera būve. Līdzīga ideja tiek attīstīta šobrīd ar ūdens līmeņa pacelšanu ezerā, domājot par zivju resursu saglabāšanu. Tas noteikti ietekmēs dabas liegumā esošās palieņu pļavas.”

Šie un citi jautājumi būs īpaši aktuāli visa gada garumā, kamēr norisināsies dabas aizsardzības plāna izstrāde. Tajā būs noteiktas teritorijas nākotnes apsaimniekošanas un aizsardzības iespējas turpmākiem desmit gadiem. Tieši tādēļ vajadzīga visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās.

Skats uz Durbes ezera

pļavām no Dupeļiem

Daļa zemes īpašnieku jau ļoti labi novērtējuši sev dotās privilēģijas – būt pļavu īpašniekiem dabas liegumā. Tas ļauj viņiem pretendēt uz papildus līdzekļiem pļavu atjaunošanai un turpmāk saņemt ES subsīdijas, kas paredzētas Lauku attīstības plānā (138 EUR/ha par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu un 28 EUR/ha par Natura 2000 statusu, kā arī citi iespējamie atbalsta maksājumi). Pļavu apsaimniekošanas interese jau tagad veicinājusi nozīmīgas ainavas izmaiņas, veidojot atklātas palieņu pļavu teritorijas. Tas ļauj cerēt, ka varbūt kādā pavasarī šeit atkal atgriezīsies ķikuti, lai nakts melnumā uzsāktu savas kareivīgās riesta cīņas. Tā būtu vēl viena Durbes kauja ar labu iznākumu - uzvaru pār krūmiem un pamestību.

Dažās nedaudzajās Latvijas palienēs ķikutiem šajās dienās jau jābūt atpakaļ pēc garā pārlidojuma no ziemošanas vietām un jākrāj spēki riesta cīņām.

Andris Klepers