Latvijas Dabas fonda ekspertu darbība Ziemeļlatgalē

Jau kopš 2003. gada turpinās LDF ekspertu darbība kultūrvēsturiski  un bioloģiski bagātajā Latvijas reģionā – Ziemeļlatgalē. Šo gadu laikā izveidojusies arī Ziemeļlatgalei uzticīga ekspertu grupa, kuru nebaida ne attālums, ne pārvietošanās pārmitrajos, purvainajos vai vietām paugurainajos, taču bioloģiski daudzveidīgajos Latgales plašumos.

Latvijas Dabas fonda ekspertu darbība Ziemeļlatgalē

Jau kopš 2003. gada turpinās LDF darbība bioloģiski un kultūrvēsturiski bagātajā Latvijas reģionā – Ziemeļlatgalē.

Dabas aizsardzības plānošana

2003. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Gruzdovas meži”, 2004. gadā - “Numernes valnim”, kura aizsardzības nodrošināšanai piemērots dabas parka statuss. 2005. gadā sadarbība turpinājās – izstrādāti divi dabas aizsardzības plāni dabas liegumiem: plašajiem “Stompaku purviem” un ar priežu mežu klātajam morēnas valnim “Posolnīca”. 2006.gadā uzsākta dabas aizsardzības plāna izstrāde "Pededzes lejtecei". Pededzes upes palienē tiek veikti vērienīgi biotopu atjaunošanas darbi LIFE-Daba atbalstītā projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" ietvaros. Šo gadu laikā izveidojusies arī Ziemeļlatgalei uzticīga ekspertu grupa, kuru nebaida ne attālums, ne pārvietošanās pārmitrajos, purvainajos un vietām paugurainajos, taču bioloģiski daudzveidīgajos Latgales plašumos.

Šajos trīs gados Ziemeļlatgalē strādājuši: Aivars Petriņš, Jānis Gailis, Voldemārs Spuņģis, Vija Kreile, Māris Laiviņš, Indulis Vanags, Lelde Eņģele, Ainārs Auniņš un Baiba Strazdiņa.

Visi dabas aizsardzības plāni ir izstrādāti atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (tagadējā Vides ministrija) ministra rīkojumam Nr 120 “Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai” (04.07.2002.) un plānu gala redakcijas ir apstiprinātas Vides ministrijā. Plānošanas ietvaros veikta teritoriju papildus izpēte.

Ainavas un dabas vērtības

2005. gadā LDF realizētā projekta “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana” ietvaros inventarizētas pļavas Ziemeļlatgalē, sekmējot ekspertu un vietējo iedzīvotāju sadarbību ārpus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežām. Balvu rajona Kubuļu, Balvu, Bērzkalnes, Susāju,

Sugām bagāta pūkainās pļav-

auzītes Helictotrichon pubescens

pļava ar vecām priedēm

Vecumu, Žīguru un Vīksnas pagastos salīdzinoši lielās platībās, dažādu iemeslu dēļ, 20. gadsimta vidū nav veikta meliorācija. Starp Balviem un Viļaku līdzenas platības mijās ar vaļņveida pauguriem un to pazeminājumiem, kas visos laikos apgrūtināja intensīvu zemes apsaimniekošanu un susināšanas darbu realizāciju, bet palielināja dzīvotņu daudzveidību un ainavu vizuālo kvalitāti. Salīdzinoši lielās platībās saglabājušies pārmitri vienlaidus meža masīvi: Žīguri – Katleši, Gruzdova, gar Bolupi pie Kupravas un citur, norobežojot apdzīvotās vietas. Augsne variē no nabadzīgas līdz barības vielām bagātai reljefa pazeminājumos un Kupravas māla atradnes apkārtnē. Zemes izmantošanu lauksaimniecībā apgrūtina lielais akmeņu daudzums, kas katru gadu no jauna “izaug” augsnes virskārtā. Izteikti dominē “gaišie akmeņi”, tāpat vairāku kalcifīlu augu sugu klātbūtne liecina par kaļķa klātbūtni augtenē.

Interesanti, ka reģionā sastopamas Latvijā neraksturīgi plašas platības ar stāvās vilkakūlas Nardus stricta audzēm. Šīs pļavas lielākoties izmantoja un izmanto joprojām liellopu un aitu ganīšanai.

Susāju pagastā vizuāli iespaidīgs ir Ottes kalns, kur dominē sausas pļavas ar kaķpēdiņām un spradzenēm. Bioloģiski daudzveidīgas un plašas ir pļavas Pranku apkārtnē, kur platības ar stāvo vilkakūlu mijās ar parastās skarenes sabiedrībām.

Reģionam raksturīga atmatu pļava

ar parasto smaržzāli Anthoxanthum odoratum

un parasto vizuli Briza media

Reģionam raksturīgas ilglaicīgas ganības ar maz bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugām. Tajā pat laikā vērojama izcila ganību struktūra, stabils tipisko augu sugu skaits un izteikti dominējoša parastā sekstaine Cynosurus cristatus. Jāatzīmē, ka lielākā daļa apsekoto pļavu, kas nav susinātas, ielabotas un pilnībā aizaugušas, ieskaitītas bioloģiski vērtīgu pļavu kārtā, kas liecina par reģiona dabas bagātībām kopumā un nākotnes iespējām.

Saimnieki un saimniekošana

20. gadsimta laikā liela daļa viensētu un ciemu tika pamesti, atstājot neapsaimniekotas pļavas un ganības. Pēdējos piecos gados vērojama lauksaimnieciskās darbības atdzimšana – cilvēki iespēju robežās atjauno daļu no viensētām, lielsaimnieki iekļauj viensētas ar tām piegulošajām zemēm savos īpašumos un daļu no ēkām atjauno, kā arī ceļ no jauna, saglabājot nelielu daļu no novada kultūrvēsturiskā mantojuma. Pieaugošā rosība Balvos un tā apkārtnes pagastos liecina par pakāpenisku Ziemeļlatgales saimniecisko augšupeju.

Daļēji aizaugusi sugām bagāta pļava pie dabas lieguma “Stompaku purvi”.

Pļava un vecie grāvji jāatjauno, lai apkārtne nepārpurvotos.

Savdabīgas liecības par saimniekošanas vēsturi ir vecās, nemeliorētās ganības gar Stompaku purvu un Bolupi, kur nelielas pļavas norobežoja ar zemiem uzbērumiem, nelieliem grāvjiem un izmantoja liellopu ganīšanai. Tas bija vienīgais risinājums šo platību izmantošanai. Arī, daļēji aizaugot ar krūmiem, šajās pļavās 2005. gadā bija vērojams pārsteidzoši daudzveidīgs pļavu augu sugu sastāvs, kas liecina par to ilglaicību. Liela daļu šo interesanto pļavu 20. gs vidū tika uzartas, susinātas un piesētas ar parasto kamolzāli un āboliņu. Grūtāk pieejamās vietās daļa no vecajiem ganību kompleksiem saglabājās un patreiz ir dažādās aizaugšanas stadijās. Neliela daļa tiek apsaimniekota joprojām, tādējādi saglabājot reģionam raksturīgās īpatnības. Vairuma daļēji aizaugušo pļavu atjaunošana ir tieši atkarīga no iespējām īpašniekam saņemt finansiālu atbalstu darbu veikšanai.

Ar sirsnīgiem vēlējumiem Ziemeļlatgalei, cerot tikties kādā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā arī turpmāk!

Ieva Rove

Posolnīca - Dabas aizsardzības plāns apstiprināts 01.03.2006. ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 87

Stompaku purvi - Dabas aizsardzības plāns apstiprināts 01.03.2006. ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 86