Purvu projekts informē interesentus par paveikto

LDF 14.februāra informatīvā tikšanās bija veltīta LIFE Purvu projektam. Cienājoties ar dzērvenēm, kuru Latvijas purvos vēl ir gana, klātesošie iepazinās ar dabas aizsardzības plānu izstrādes gaitu un noskatījās TV sižetu par vienu no projekta teritorijām – Cenas tīreli un režisora K.Gobas veidoto filmu “Purva ļaudis”.

Purvu projekts informē interesentus par paveikto

LDF 14.februāra informatīvā tikšanās bija veltīta LIFE Purvu projektam. Cienājoties ar dzērvenēm, kuru Latvijas purvos vēl ir gana, klātesošie iepazinās ar dabas aizsardzības plānu izstrādes gaitu un noskatījās TV sižetu par vienu no projekta teritorijām – Cenas tīreli. Nobeigumā, līdzās dabas aizsardzības interesēm piešķirot pasākumam sociālu ievirzi, tikšanās dalībnieki iepazinās ar režisora K.Gobas veidoto filmu “Purva ļaudis”.

LIFE-Daba programmas finansētā projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” dabas aizsardzības plānu izstrādes vadītāja Valda Baroniņa sniedza izsmeļošu pārskatu par 2005.gadā paveikto ekspertu darbu dabas aizsardzības plānu sagatavošanā projekta četrām teritorijām – Cenas tīrelim, Stiklu purviem, Klāņu purvam un Vesetas palienes purvam. Klātesošie uzzināja gan par katras teritorijas īpašajām dabas vērtībām, gan plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem, gan arī problēmām, ar kādām nācās saskarties dabas aizsardzības plānu izstrādes gaitā.

Dabas aizsardzības plānu izstrādes gaitā visās teritorijās precīzi izdalīti aizsargājamie biotopi. No

Purvs ir mājvieta daudzām retām

un aizsargājamām augu sugām

aizsargājamo biotopu viedokļa visbagātākais ir Klāņu purva dabas liegums – te sastopami desmit Latvijas nozīmes un deviņi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi. Klāņiem seko Vesetas palienes purvs ar trīs Latvijas nozīmes un astoņiem Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem (Stiklos – divi Latvijas un septiņi Eiropas, Cenā – četri Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi). Četri biotopi – neskarti augstie purvi, purvaini meži, melnalkšņu staignāji un boreālie meži Eiropā ir noteikti par prioritāri aizsargājamiem biotopiem.

Galvenie plānotie apsaimniekošanas pasākumi projekta teritorijās –

• meliorācijas degradējošās ietekmes novēršana (aizsprostu būve Cenas tīrelī, Stiklu purvos un Klāņu purvā);
• retu un tipisku biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšana (neiejaukšanās)
• atsevišķu biotopu atjaunošana un uzturēšana (pļavu pļaušana, krūmu izciršana, medņu riestu kopšana)
• teritoriju labiekārtošana un informācijas pasākumi (informācijas zīmes, stendi, laipas un skatu torņi divās teritorijās, bukleti)
• apsaimniekošanas pasākumu monitorings
• medību ierobežojumi.

2006.gadā purva laipas un

skatu torņi tiks uzbūvēti Cenas

tīrelī un Vasenieku purvā

Darbs pie Stiklu purvu un Klāņu purva dabas aizsardzības plāniem joprojām turpinās, Cenas tīreļa dabas aizsardzības plānam atbilstoši projekta laika grafikam uzsākta apstiprināšanas procedūra, savukārt Vesetas paliens purva dabas aizsardzības plānu vides ministrs apstiprinājis 16.janvārī. Par to un par konkrētajā teritorijā paveikto darbu, retām un aizsargājamām sugām, plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem sanāksmes laikā informēja dabas lieguma “Vesetas palienes purvs” dabas aizsardzības plāna vadītāja Baiba Bambe un dabas lieguma “Cenas tīrelis” dabas aizsardzības plāna vadītāja Inese Silamiķele.

Purvu projekta ietvaros top arī dokumentāla filma par purviem, un tās režisors būs Kaspars Goba. Daļa stāsta būs veltīta četrām purvu projekta teritorijām. 2005. gadā, pateicoties projekta partnera Rīgas Meža aģentūras līdzfinansējumam, filmēšana tika uzsākta Cenas tīrelī. Tagad no safilmētā materiāla tapis 18 minūšu TV sižets, kas LDF informatīvās sanāksmes laikā piedzīvoja pirmizrādi.

Pēc tam klātesošie noskatījās K.Gobas veidoto dokumentālo filmu “Purva ļaudis”, kas ir stāsts par Sedas kūdras purvā strādājošajiem iebraucējiem. 

Sanāksmes nobeigumā LDF Padomes priekšsēdētājs Ivars Kabucis informēja, ka nākamā LDF informatīvā sanāksme notiks 14.martā un būs veltīta palieņu pļavu tēmai.

Ilze Salna

Tipiska purva ainava ar

ciņu – lāmu kompleksu