Purva jaunumi

Strādājot pie purvu projekta četru teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ir apkopots speciālistu veikums 2005.gadā, un LIFE-Daba projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” vadītāja Māra Pakalne stāsta, ka 18 ekspertu darbs dabas liegumos pagājušajā sezonā uzskatāms par bagātu un veiksmīgu.

Bikšainais apogs

Purva jaunumi

Strādājot pie purvu projekta četru teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ir apkopots speciālistu veikums 2005.gadā, un LIFE-Daba projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” vadītāja Māra Pakalne stāsta, ka 18 ekspertu darbs dabas liegumos “Cenas tīrelis” (Rīgas rajons), Stiklu purvi” (Ventspils rajons un Talsu rajons), “Klāņu purvs” (Ventspils rajons) un “Vesetas palienes purvs (Aizkraukles rajons un Madonas rajons) 2005.gada sezonā uzskatāms par bagātu un veiksmīgu.

Katrā teritorijā – savas īpašās vērtības

Četru projekta teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādi koordinēja botāniķe Valda Baroniņa, un viņas apkopotā statistika ir iespaidīga – katra teritorija no pārējām atšķiras ar kaut ko īpašu.

No augu daudzveidības viedokļa īpaši atzīmējams pēc teritorijas nelielais Klāņu dabas liegums – tikai 1615 hektāru lielajā teritorijā sastopamas 54 Latvijas un septiņas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas augu sugas, tai skaitā dzeltenā dzegužkurpīte, Dortmaņa lobēlija, Lēzeļa lipare, palu staipeknītis, daudzstublāju pameldrs un brūnganais baltmeldrs, bet Klāņezera apkārtnē bagātīgi zaļo parastās purvmirtes audzes. Kopumā dabas liegumā “Klāņu purvs” konstatēti desmit Latvijas un deviņi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi (no tiem četri prioritārie), kas ir ievērojams daudzums platības ziņā samērā nelielajai teritorijai.

Savukārt visvairāk aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu – 23 Latvijas nozīmes un trīs Eiropas

Priežu dižkoksngrauzis

nozīmes īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas meklējamas dabas liegumā “Stiklu purvi”, piemēram, gāršas samtenis un meža sīksamtenis, kuprainā celmmuša, lapkoku praulgrauzis, ļoti retais sprakšķis un strautu spāre. No Stiklu purviem gan daudz neatpaliek arī Klāņi un Vesetas paliene – Klāņos šogad atrasta Latvijai jauna spāru suga – brūnā ezerspāre, savukārt Vesetas mežos konstatēta īpaši aizsargājamā priežu dižkoksngrauža otrā atradne Latvijā.

Arī putnu bagātības ziņā Stiklu purviem ir īpaša vieta ne vien projekta teritoriju vidū, bet visā Latvijā. Projekta eksperts ornitologs Aivars Petriņš uzskata, ka no putnu daudzveidības viedokļa Stikli ir viena no piecām ievērojamākajām teritorijām Latvijā. Tur sastopamas 30 Latvijas un 26 Eiropas aizsargājamās putnu sugas - putni novērtē Stiklu dabas lieguma mozaīkveida struktūru, kur purvi un ezeri mijas ar mežu strēlēm, – dabas liegumā konstatēti gan mežiem, gan purviem tipiski putni.

Kā botāniski interesanta teritorija Vesetas palienes purvs zināms no pagājušā gadsimta vidus, bet par vērtīgu nacionālā mērogā atzīts 1999. gadā. Lielākajā daļā Eiropas valstu cilvēka neizmainītas ainavas – dabiski meži, kāpas, pļavas un purvi tikpat kā nav saglabājušies vai sastopami tikai nelielās platībās, tāpēc jo lielāka vērtība ir jebkurai cilvēka neizmainītai dzīvotnei tur, kur tās vēl ir. Vesetā šādas augstvērtīgas Eiropas nozīmes dzīvotnes ir pārejas purvi un slīkšņas, minerālvielām bagātie avoti un avotu purvi, purvainie meži.

Kopā dabas liegumā “Vesetas palienes purvs” atrastas apmēram 300 ziedaugu un paparžaugu, kā arī vairāk nekā 100 sūnu sugas. Šīs daudzveidības vidū īpaši izceļamas 17 īpaši aizsargājamas

Odu gimnadēnija

ziedaugu un 9 īpaši aizsargājamas sūnu sugas. Dzeltenajai akmeņlauzītei Veseta ir lielākā zināmā atradne Latvijā, savukārt retajam akotainajam grīslim Latvija ir izplatības galējā rietumu robeža. Te atrodamas vairākas aizsargājamās orhidejas – trejdaivu koraļļsakne, odu gimnadēnija, Rusova dzegužpirkstīte un purva sūnene.

Cenas tīreļa teritorijā ligzdo, barojas un pārlidojumos atpūšas vairāk nekā 20 aizsargājamas putnu sugas – uzmanīgs putnu vērotājs te pamanīs gan dzelteno tārtiņu, gan purva tilbīti, gan lielu ūdensputnu daudzveidību. Cenas tīreļa purvu biotopi tiek uzskatīti par vienu no labākajām dzērvju ligzdošanas vietām ar vienu no lielākajiem šīs sugas ligzdošanas blīvumiem Latvijā. Purvā regulāri uzturas arī vairāki desmiti neligzdojošu dzērvju, bet rudens pārlidojumu laikā te pulcējas migrējošās zosis.

Neskartajās purva teritorijās pētnieki atraduši arī pundurbērzu – tipisku tundras sugu. Purvs ir īpašs arī ar to, ka te vienuviet sastopami A un R purvu tipu elementi – parastā kasandra un ciņu mazmeldrs. Ievērības vērta ir arī Cenas tīreļa sūnu sugu daudzveidība. Te noteikti pieminams retais skaistais sfagns, kura nosaukums lieliski saskan ar Cenas tīreļa lielākā ezera – Skaista vārdu. Purvā, kas atrodas tikai pusstundas brauciena attālumā no lielpilsētas centra, pētnieki konstatējuši arī vilku un lūšu pēdas, 2005. gada vasarā pirmo reizi atrasts ziemeļu sikspārnis, purva dzīvotnēs sastopami arī īpaši aizsargājami kukaiņi – karaliskā dižspāre, raibgalvas purvuspāre, spilgtā purvuspāre un spožā skrejvabole.

Kukaiņu gads

Spāres ir labi izpētīta kukaiņu grupa, Latvijā līdz šim bija zināmas 58 spāru sugas. Tomēr 2005.gads Latvijas entomoloģijas vēsturē ieies kā jaunas spāru sugas atklāšanas gads. Pie Klāņu ezera projekta entomologs Latvijas Universitātes asociētais profesors Dr.biol. Voldemārs Spuņģis

Brūnā ezerspāre

 2005.gada vasarā konstatējis Latvijas faunai jaunu – 59. spāru sugu - Orthetum brunneum, ko latviski varētu dēvēt par brūno ezerspāri.

Vesetas palienes purvā V.Spuņģis šovasar atradis divas Eiropā aizsargājamo tauriņu sugas - zirgskābeņu zilenīti, kas savu amizanto vārdu ieguvis krāšņā izskata un kāpuru galvenās barotnes – zirgskābenes dēļ, un meža sīksamteni. Savukārt dabas lieguma “Vesetas palienes purvs” mežos šovasar konstatētajam priežu dižkoksngrauzim šī ir otra zināmā atradne Latvijā.

Lindbergs būtu priecīgs

Botāniķe Ilze Rēriha, kuras vadībā aizgājušajā vasarā ritēja ekspertu darbs pie Stiklu purvu dabas aizsardzības plāna izstrādes, vasaras ekspedīcijas laikā Stiklu Dižpurvā atkārtoti konstatējusi īpaši retu sūnu sugu – Lindberga sfagnu, kas savu vārdu ieguvis, pateicoties tā atklājējam botāniķim Lindbergam.

Sfagni ir lieliski piemērojušies trūcīgajiem purvu apstākļiem – tie spēj baroties tikai no nabadzīgajām barības vielām, ko saņem ar nokrišņu ūdeni. Īpatnējās uzbūves dēļ sfagni var augt praktiski neierobežoti – kamēr auga galotne aug uz augšu, lejas daļa atmirst, un tai sadaloties,

Lindberga sfagns

uzkrājas kūdra. Sfagni spēj uzkrāt apmēram 20 reižu vairāk ūdeni, nekā paši sver, un tāpēc sūnu purvi uzskatāmi par svarīgu zemes hidroloģiskās sistēmas daļu.

Latvijā kopā sastopamas 36 sfagnu sugas, un gandrīz puse no tām ir retas vai ļoti retas. Kā uzsver pētniece, lai tādu retumu atrastu, ir jābūt ne vien zināšanām par konkrētām sugām un dzīvotnēm, kur tās teorētiski varētu augt, bet arī pētnieka garam un pamatīgai intuīcijai.

Vai jūras ērglis atgriezīsies Stiklos?

2005.gadā pēc vairāku gadu pārtraukuma Stiklu purvos projekta ornitologs Aivars Petriņš atkal sastapis ligzdojam Latvijas lielāko ērgli – jūras ērgli. Ornitologs uzsver – tas nozīmē, ka īpaši aizsargājamās teritorijas mērķis attaisnojas, putni novērtē mieru un klusumu, ko Stiklos palīdz

Jūras ērglis ligzdā

nodrošināt dabas lieguma statuss.

Kā vienu no 2005. gada pārsteigumiem Aivars Petriņš min salīdzinoši lielo bikšaino apogu skaitu - Stiklos mājojot vismaz 10 bikšaino apogu pāru, un Latvijā neesot daudz vietu, kur tie sastopami tādā blīvumā. Bikšainie apogi ligzdo melnās dzilnas dobumos un, kā saka, - dzīvo bez bēdu, jo lieguma teritorijā aizliegta galvenā cirte un bikšainajam apogam nepieciešamie dobumainie koki vecajās audzēs tiek saglabāti. Izdevies sasvilpot arī 8 apodziņus, un arī tas ir ļoti labs rādītājs, stāsta putnu pētnieks.

Savukārt kā emocionālāko 2005.gada brīdi Aivars Petriņš min Cenas tīrelī atrasto dzērves ligzdu, kur tieši tad šķīlies mazais dzērvēns: “To brīdi reti kam izdodas redzēt. Man šī laimīgā iespēja šogad bija otro reizi mūžā - dzirdēt skaļu dzērves mazuļa pīkstienu, pēc tā atrast ligzdu un secināt, ka pīkstiens skan no olas čaumalas caurumā pabāzta knābja. Fantastiska retuma sajūta”, saka ornitologs.

Purva bekai purvā labi

Projekta mikoloģe Inita Dāniele rudenī vienā no projekta vietām – Cenas tīrelī atradusi purva sviestbeku. Tā ir Eiropā samērā reti sastopama aizsargājama ēdamo sēņu suga, kas raksturīga sūnu purviem. Pagaidām Latvijā zināmas vien četras šīs sugas atradnes – gan augstajos purvos, gan starpkāpu ieplakās. Purva sviestbekas cepurīte var būt 2,5 – 8 cm plata, citrondzeltena līdz okerdzeltena, vecumā – dzeltenbrūna, bet kātiņš 3-8 cm garš, reizēm saliekts, dzeltenbrūnā krāsā. Sēnes mīkstums ir dzeltenīgs, tam ir patīkama smarža un maiga, skābena garša.

Kā uzsver I.Dāniele, līdz šim Latvijā nav veikti plaši pētījumi par sēnēm purvos. Arī 2005.gads sēnēm nebija pārlieku labvēlīgs sausās un karstās vasaras dēļ. Purva sēnēm gan drusku vieglāk – tām mitruma tiek vairāk pat sausās vasarās. Kopumā pētniece 2005.gada sezonā Cenas tīrelī konstatējusi 60 cepurīšu sēņu sugas. Daudz vai maz? – Kopējais sēņu sugu skaits Cenas tīrelī varētu būt 300 līdz 400, spriež eksperte.

Ilze Salna