Ziemeļgaujā notiek aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošana
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Ziemeļgauja

Ziemeļgaujā notiek aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošana

Šoziem aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja” kā viens no LIFE-Daba programmas finansētā projekta „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” pasākumiem tiek veikta meža biotopu apsaimniekošana. Pasākumu organizē projekta partneris - A/S „Latvijas Valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība.  

Ziemeļgaujā notiek aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošana

Šoziem aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja” kā viens no LIFE-Daba programmas finansētā projekta „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” pasākumiem tiek veikta meža biotopu apsaimniekošana. Pasākumu organizē projekta partneris - A/S „Latvijas Valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība.

Biotopu apsaimniekošanas pasākumi nepieciešami vietās, kur mežs ir zaudējis daļu savas bioloģiskās vērtības nelabvēlīgu apstākļu ietekmē.

Pirmkārt, tās ir priežu audzes, kas agrāk bijušas skrajas un pēdējā pusgadsimta laikā strauji

Ziemeļgauja

Priežu meža biotops,
kurā izcirstas jaunās

egles, lai atsegtu priežu 

stumbrus saules gaismai

aizaugušas ar eglēm, palielinoties augsnes auglībai (degušo mežu platību sarukuma, meliorācijas un gaisa piesārņojuma dēļ). Līdz ar to izzūd retās kukaiņu sugas, kas pielāgojušās dzīvei uz apgaismotiem vecu priežu stumbriem un kritalām. Arī medņu riestam nepieciešami labi pārredzami meži, lai putni riesta laikā redzētu cits citu un tiem nevarētu pielavīties plēsēji. Ziemeļgaujā skrajāku apstākļu radīšanai tiek veikta daļēja uguns darbības imitācija – jauno egļu izciršana.

Otrkārt, tie ir senāk klajumā auguši veci ozoli vai ozolu grupas, kas ieauguši krūmos vai mežā. Pagājušā gadsimta laikā samazinoties lopu ganīšanai Latvijā, aizaugušas parkveida ganības un skrajākie lapu koku meži, kuros arī nereti ganīti lopi. Līdz ar to strauji samazinājušās izdzīvošanas iespējas uz veciem platlapju kokiem mītošajām retajām

Ziemeļgauja

Projekta zinātniskais konsultants Jānis Priednieks

un A/S LVM Strenču iecirkņa vadītāja vietnieks Atis Cimdiņš

apsaimniekotā biotopā pie veciem ozoliem, kas attīrīti

no apkārtējiem kokiem, lai paildzinātu to mūžu

kukaiņu un ķērpju sugām. Starp šīm sugām ir arī lapukoku praulgrauzis - viena no visvairāk apdraudētajām kukaiņu sugām Eiropā. Projekta ietvaros notiek ap veciem, agrāk klajumā augušiem ozoliem saaugošo apkārtējo jauno koku un krūmu izciršana.

Līdz šim biotopu apsaimniekošana jau ir veikta priežu meža nogabalos apmēram 40 ha platībā, medņu riesta vietā ap 90 ha platībā un nogabalos ar veciem ozoliem 8 ha platībā. Plānotos darbus paredzēts pārtraukt līdz ar putnu ligzdošanas sezonas sākšanos un pabeigt nākamajā ziemā.

Ilze Vilks, Latvijas Dabas fonds