Kurš apsaimniekos zaļās pļavas?

2005.gadā norisinājās jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju apsekošana, ko veica Latvijas Dabas fonda eksperti pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas, pilnveidojot pļavu inventarizācijas datus. Iedzīvotājiem visā Latvijā bija iespējams pieteikt, viņuprāt, bioloģiski vērtīgās pļavas, kuras vēl nebija atzītas par tādām un tāpēc LAD administrētajās Lauku bloku kartēs neparādījās šādām pļavām atbilstošajā zaļajā krāsā.

Ķeģis barojas atmatā

Kurš apsaimniekos zaļās pļavas?

2005.gadā norisinājās jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju apsekošana, ko veica Latvijas Dabas fonda (LDF) eksperti pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas, pilnveidojot pļavu inventarizācijas datus. Iedzīvotājiem visā Latvijā bija iespējams pieteikt, viņuprāt, bioloģiski vērtīgās pļavas, kuras vēl nebija atzītas par tādām un tāpēc LAD administrētajās Lauku bloku kartēs neparādījās šādām pļavām atbilstošajā zaļajā krāsā.  Daudziem saimniekiem tas ir ļoti būtiski, jo šāda statusa piešķiršana viņu pļavām ļautu saņemt atbalsta maksājumus atbilstoši Lauku attīstības plānā iekļautā pasākuma  “Agrovide” apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” nosacījumiem.

No visiem saņemtajiem pieteikumiem Latvijas Dabas fonda izstrādātajiem kritērijiem atbilda aptuveni trešā daļa no pļavām. Kāpēc tā un kurš turpmāk apsaimniekos zaļās pļavas? Iedzīvotāju atsaucība bija necerēti liela, jo LDF saņēma 2826 pieteikumus no 342 Latvijas pagastiem par teju 7000 pļavu apsekošanu. Kā minēja projekta vadītāja Daina Bojāre: „Visas līdz 1. jūlijam apsekošanai pieteiktās pļavas apsekotas. Pat ja īpašnieks pats nav ekspertu sastapis savā pļavā, viņš var būt drošs, ka eksperts to ir apmeklējis un novērtējis.” Pļavu apsekošanā iesaistījās 31 eksperts: no Latvijas Dabas fonda, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī īpaši aizsargājamās teritorijās strādājoši speciālisti un citi. Pieteikto platību apjoms vismaz divas reizes pārsniedza reālās apsekošanas iespējas vienā lauku darba sezonā, tāpēc nebija iespējams izpētīt tās pļavas, par kurām ieliegumus LDF saņēma pēc noteiktā termiņa.

Saimniekošana un cilvēku likteņstāsti

Eksperte Valda Baroniņa stāsta: „ Ne visos gadījumos, protams, izdevās tikties ar pļavu īpašniekiem, jo svarīgāk bija apsekot pļavas, nevis ieslīgt  garās sarunās. Tomēr ik pa brīdim, sastopoties ar saimniekiem, bija interesanti uzklausīt katras pļavas vēsturi, kas vienmēr nesaraujami saistīta ar cilvēku likteņiem un tautas tradīcijām. Piemēram, Daugavpils rajonā tikos ar jauniem saimniekiem, kuri atguvuši vectēva zemi 240 ha platībā. Vectēvam bijušas 56 govis un 12 zirgi, daudzas no viņa pļavām bija dabiskas pļavas un ganības. Nav, protams, grūti iedomāties šī latviešu zemnieka likteni pirms 60 gadiem, kāds skāris lielāko daļu lielo pļavu īpašnieku. Tagad jaunie cenšas apsaimniekot to, kas palicis pāri no kādreiz labajām ganībām. Bieži nācās sastapties ar problēmu, ka platības ir plašas, taču nav vairs lopu, nav vairs saimniekotāju. Sienu nav kur likt, tas pat tiek atdots par velti – lai tikai pļavas nokoptas. Protams, prieks, ka kārtības un darba mīlestība laukos nav zudusi, bet žēl, ka ne siens, ne govis, ne piens vairs nav vajadzīgi. Tomēr par spīti visam Latgale un Sēlija izskatījās sakoptāka, salīdzinot ar dažus gadus iepriekš

Tradicionāļā siena vākšana

vēroto”. Arī paši iedzīvotāji nosvērti atzīst, ka ļoti liela loma bijusi dažādajiem atbalsta maksājumiem, kuri motivējuši darboties. Projekta konsultants un eksperts Ivars Kabucis piebilst: “Gribētos jau, lai bioloģiski vērtīgo zālāju būtu vairāk, lai cilvēki par tiem rūpētos un saņemtu par to pienācīgu atbalstu. Tomēr visus zālājus eksperti rūpīgi izvērtēja pēc vienotas metodikas un kritērijiem, un ne katra pļava ieguva bioloģiski vērtīga zālāja statusu. Protams, arī “parasta” pļava ir jākopj un ļoti iespējams, ka nākotnē, rūpīgi kopjot, arī tā var kļūt par bioloģiski vērtīgu.”

Kā pazīt bioloģiski vērtīgu pļavu?

Bioloģiski vērtīgi zālāji ir dabiskas pļavas vai ganības, kuras pēdējos vidēji 15 - 30 gadus nav ne artas, ne sētas, ne mēslotas. Tās ir ziedaugiem bagātas dabiskās pļavas, kuras ir ekstensīvi apsaimniekotas ar tradicionālajām metodēm – pļaušanu un ganīšanu. Ilgstošas apsaimniekošanas rezultātā šie zālāji ir izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Šādos zālājos sastop noteiktas augu sugas, kuras speciālisti izmanto

Bioloģiski vērtīga pļava pie

Burtnieka ezera

zālāju novērtēšanai. Tās ne vienmēr ir reti sastopamās vai īpaši aizsargājamās sugas. Dažādos augsnes un mitruma apstākļos tas var būt atšķirīgas sugas. Latvijas Dabas fondā ir izstrādāts īpašs šo sugu saraksts.  Labā pļavā tādu būs ne mazāk par piecām. Ļoti svarīgi, lai atsevišķas sugas nav izteiktā pārākumā, lai pļavā ir labi izveidojusies velēna, labi izteikts augāja stāvojums, kurā ir arī sūnu un ķērpju stāvs. Botānisko vērtību var raksturot gan vienmērīgs augu izvietojums visā pļavas platībā, gan augāja mozaīka, kas veidojusies ganīšanas un dažādu mitruma apstākļu dēļ. Šādas dabiskas pļavas ir nozīmīga lauku putnu dzīves vide, īpaši piemērotas uz zemes ligzdojošajiem putniem – ķīvītei, dzeltenajai cielavai, lauku cīrulim, kā arī vairākām retām un apdraudētām putnu sugām – ķikutam un griezei.

Kāpēc tomēr daudzas pļavas netika atzītas par dabai vērtīgām?

Bioloģiski vērtīgi, regulāri apsaimniekoti zālāji lielākoties aizņem ļoti nelielas platības. Latvijā tie aizņem apmēram 0,5% no valsts teritorijas. Būtiskākie iemesli, kāpēc apsekotie zālāji neatbilda izvirzītajiem kritērijiem:

• pieteiktas jaunas atmatas,

  Kultivēta pļava

• pieteikts daudz agrāko kultivēto un sēto zālāju meliorētās platībās,
• pieteiktas lielas vienlaidus platības bez kritiskas izvērtēšanas,
• pieteiktas platības, kas teritoriāli nav izdevīgas lauksaimnieciskās produkcijas ieguvei,

Decembra beigās Latvijas Dabas fonda projekta īstenotāji rakstiski informēja visus zālāju īpašniekus par apsekošanas rezultātiem, nosūtot vēstules ar informāciju. No jauna noteikto bioloģiski vērtīgo zālāju precīzas platības un robežas būs redzamas Lauku atbalsta dienesta (LAD) sagatavotajās kartēs šī gada pavasarī. LAD būs pieejama arī visa informācija par maksājumu saņemšanas nosacījumiem. Ir nosūtītas atbildes vēstules arī tiem zālāju īpašniekiem (ap 150), kuru pieteikumi tika saņemti pēc termiņa.

Vai arī turpmāk būs iespējams pieteikt apsekošanai jaunus zālājus?

Viss atkarīgs no Zemkopības Ministrijas iniciatīvas šajā virzienā, taču pareizi būtu izstrādāt noteiktu mehānismu, kas varētu paredzēt regulāru iespēju pieteikties uz jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju inventarizēšanu. Nepieciešama pastāvīga agrovides pasākumu norises un tālākas attīstības valstiska koordinācija. Nepietiek tikai ar līdzekļu sadali un kontroli par to izmantošanu, bet nepieciešams agrovides pasākumu bioloģiskās kvalitātes monitorings. Latvijas Dabas fonds ir nevalstiska organizācija, kas pēta dabas daudzveidību un īsteno dažādus tās aizsardzības pasākumus, atbilstoši atbalstu saņēmušiem projektiem. LDF nav pastāvīga finansējuma bioloģiskās daudzveidības izpētei, atjaunošanai un saglabāšanai zālājos.

Par šo projektu vairāk var uzzināt šeit

Daina Bojāre, Ivars Kabucis, Andris Klepers