No peles līdz lācim Vakardien, 13.decembrī, LU Bioloģijas fakultātē notika kārtējā Latvijas Dabas fonda informatīvā tikšanās. Šoreiz galvenā tēma bija par visu kalibru zīdītājdzīvnieku pētījumiem un uz snāksmi kopā bija pulcējušies 35 dalībnieki.  | | Ziņojumus vērtēja un klausījās | | 35 dalībnieki | No peles līdz lācim Vakardien, 13.decembrī, LU Bioloģijas fakultātē notika kārtējā Latvijas Dabas fonda informatīvā tikšanās. Šoreiz galvenā tēma bija par visu kalibru zīdītājdzīvnieku pētījumiem un uz snāksmi kopā bija pulcējušies 35 dalībnieki. Sanāksmi vadīja LDF Padomes priekšsēdētājs Ivars Kabucis, kurš arī sākumā vairāk pastāstīja par Latvijas pārstāvju piedalīšanos bioģeogrāfiskajā seminārā. Tajā diskutēts par NATURA 2000 tīkla pilnveidošanu. Tika izvērtēta Latvijas situācija kopumā, taču detalizētāka informācija par gaidāmajiem jaunumiem vēl sekos.
Ilze Salna aicināja klātesošos sadarboties ar VAK jauno vides reportieru skolu. Galvenā atziņa - Latvijā ir daudz zinātkāru un pozitīvi noskaņotu jauniešu, kuri ir gatavi iesaistīties dažādās vides aktivitātēs, gatavojot par to reportāžas. Turpinājumā sekoja pievakares ziņojumu garākā daļa, kurai noslēdzoties I.Kabucis pieminēja: "Gluži kā paši būtu piedalījušies 6. Baltijas terioloģijas konferencē". LDF bija viens no šīs konferences atbalstītājiem un tāpēc arī bija liels gods klausīties interesantākos referātus. Valdis Pilāts no GNP administrācijas sniedza kopēju ieskatu par konferences rīkošanu un atzina, ka tas ir bijis pasākums ar ļoti augstu zinātnisko vērtību, jo piedalījās dalībnieki no 11 valstīm ar ļoti nopietniem pētījumiem par zīdītājdzīvniekiem. Turpinājumā, ievērojot principu - no mazākā līdz lielākajiem, uzstājās Alda Pupila ar referātu "Teiču rezervāta sīko zīdītājdzīvnieku sugu daudzveidība un populāciju dinamika". Tas ir pirmais nopietnākais pētījums ar tik visaptverošiem datiem par sīkajiem zīdītājdzīvniekiem Latvijā. Skaidri tika demonstrētas sīko zīdītājdzīvnieku skaita cikliskas svārstības un arī atšķirība pa biotopiem. Pētījuma laikā atklāta'arī jauna klaidoņpeļu suga Latvijā: Apodemus sylvaticus.  | | Neparasti gaišs ūdens naktssikspārnis | | atklāts spietošanas laikā Cēsu raj. | Viesturs Vintulis prezentēja visaptverošu pētījumu "Sikspārņu gredzenošana Latvijā 1930 - 2004".
Pētījuma līdzautori bija arī Gunārs Pētersons, Ināra Rūce un Juris Kazubiernis. Pētījuma būtība balstās uz sikspārņu gredzenošanas datu pilnīgu apkopojumu sākot ar 1930.gadu un pierāda tā samērā neregulāro raksturu. Sikspārņu gredzenošana šajā periodā svārstījusies no dažiem sikspārņiem līdz vairāk kā 4000 gada laikā. Gredzenošanas dati ieviesuši daudz lielāku skaidrību par sikspārņu migrācijas virzieniem un attālumu, gan izraisījuši arī pilnīgi citu ainu par atsevišku sugu sastopamību. Noslēpumaina joprojām ir sikspārņu spietošana pie ziemošanas vietām rudenī, kas ir galvenais turpmāko pētījumu objekts. Aivars Ornicāns dalījās pieredzē par lūšu pētījumiem, kas balstīti uz iezīmēšana ar raidītāju. Līdzīgus pētījumus pirms tam veikuši poļu zinātnieki Belovežas gāršā, taču Latvijas apstākļiem šis ir unikāls pētījums. Tas notiek lūša aizsardzības plāna ieviešanas ietvaros. Pētījums precīzi atklājis lūšu teritoriālo uzvedību: gan teritoijas lielumu, gan klaiņojumu sezonalitāti. Pierādījās arī, ka lūšu mātītes teritorija ir mazāka pēc platības kā tēviņa, taču tā gandrīz pilnībā iekļaujas tajā. Tālāk Jānis Ozoliņš pastāstījā daudz vērtīga no interesantākajiem ārzemju referātiem: par Eiropas ūdeli, āpšu un jenotsuņu ziemošanas stratēģiju, ūdru barību, vilku pētījumiem un pat brūnā lāča dinamiku Krievijā atkarībā no politiskās varas. Organizatoru rīcībā ir tēžu krājums, kurš aptver 29 referātus un 29 stenda ziņojumus, kas visi piedalījās 6.Baltijas terioloģijas konferencē Valkas rajona Ķempēnos.
Noslēgumā, atbilstoši pasākuma tematiskajai ievirzei, tika demonstrēta unikālā BBC filma - Baltijas noslēpumi: Nevainīgais vilks. Nākošā tikšanās reize 10.janvārī, par ko būs atsevišķs uzaicīnājums. Andris Klepers, LDF | 
