Parastās īves aizsardzība Rucavā un Nīcā

Galvenie parastās īves populāciju ietekmējošie faktori ir noēnojums un liela mežaudžu biezība. Lai nodrošinātu parastās īves aizsardzību divās NATURA 2000 teritorijās: “Nīcas īvju audze” un “Rucavas īvju audze”, tām tiek izstrādāti Dabas aizsardzības plāni.

Parastā īve Taxus baccata

Parastās īves aizsardzība Rucavā un Nīcā

Parastā īve ir Latvijā ceturtais savvaļas skuju koks. To sauc arī par platpaegli. Rudeņos parastajai īvei veidojas zaļas sēklas ar sarkanu sēklsedzi ar kuru barojas putni tā izplatot īves sēklas. Zaļās sēklas ar sarkano sēklsedzi atgādina ogas. Taču nav pareizi parasto īvi saukt par ogu īvi kā to dažreis dara, jo tai kā kailsēklim nav auglenīcas un līdz ar to nav arī augļa.

Parastās īves tāpat kā Baltijas efejas izplatība saistīta ar Piejūras ģeobotānisko rajonu: tā atrasta Rucavā, Nīcā, Slīteres nacionālajā parkā, arī Engures un Ķemeru apkārtnē un Vidzemes jūrmalā Salacgrīvas apkārtnē. Pirmo reizi īvi kā sastopamu Kurzemē min J. Fišers jau 1784. gadā. 

Parastā īve ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Dabas liegumi “Nīcas īvju audze” (94 ha) un “Rucavas īvju audze” (206 ha)  izveidoti jau 1987. gadā ar mērķi saglabāt parasto īvi Taxus baccata tās dabiskajā augšanas vietā. Tās ir NATURA 2000 teritorijas, kur bez parastās īves aug virkne citu aizsargājamu augu sugu.

Dabas liegumi reprezentē Piejūras zemienei raksturīgus pārmitrus egļu-bērzu, egļu-bērzu mežus ar platlapju (kļavu, ošu, liepu, gobu, ozolu) piejaukumu, kuros aug parastā īve Taxus baccata, kā arī melnalkšņu-bērzu staignājus, kaļķainus zāļu purvus ar pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa, augsto grīsli Carex elata un Devela grīsli Carex davalliana un pļavas ar zilgano molīniju Molinia caerulea un

Baltijas efeja Hedera helix

Rucavas īvju audzē

ārstniecības brūnvālīti Sanguisorba officinalis.

Dabas lieguma auglīgās, periodiski pārmitrās augsnes, ko nodrošina spiedes ūdeņi un lieguma atrašanās platlapju mežu dabiskās izplatības reģionā ir daudzviet noteicis galvenokārt mitriem platlapju mežiem raksturīgu augu sugu klātbūtni dabas liegumā.

Galvenie parastās īves populāciju ietekmējošie faktori ir noēnojums un liela mežaudžu biezība, kā arī nelielais īvju skaits dabas liegumā. Noēnotajiem kokiem neveidojas vairošanās orgāni, savukārt lielās biezības dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama apputeksnēšanās. Potenciāli īves var apdraudēt to izrakšana, nociršana, tāpēc dabas liegumā netiek plānota dabas tūrisma infrastruktūra.

Liene Salmiņa

Dabas aizsardzības plāni, kopsavilkumi un kartogrāfiskie pielikumi meklējami projektu sadaļā:

Rucavas īvju audze

Nīcas īvju audze

   Rucavas un Nīcas īvju audzes fotogrāfijās var aplūkot šeit