Bebri vai upespērlenes?

Ziemeļu upespērlene ir evolūcijas gaitā ļoti šauri specializējusies suga: tā pielāgojusies dzīvei oligotrofās upēs un to kāpuru (glohīdiju) attīstībai nepieciešamas lašveidīgās zivis, kas arī pielāgojušās šādai videi. Tā kā Latvijā pēdējos gados pārmērīgi savairojušies bebri, tie ienākuši arī upespērleņu atradnēs.

Bebraiņu apsekošana pirms

medību sezonas sākuma

Bebri vai upespērlenes?

Ziemeļu upespērlene ir evolūcijas gaitā ļoti šauri specializējusies suga: tā pielāgojusies dzīvei oligotrofās upēs un to kāpuru (glohīdiju) attīstībai nepieciešamas lašveidīgās zivis, kas arī pielāgojušās šādai videi. Tā kā Latvijā pēdējos gados pārmērīgi savairojušies bebri, tie ienākuši arī upespērleņu atradnēs.

Bebri veido uzpludinājumus un izrok upju krastus, tādējādi pilnībā iznīcot pērlenēm un lašveidīgajām zivīm nepieciešamos dzīves apstākļus. Bebru uzpludinājumos pērlenes pakāpeniski iet bojā. Arī lejpus uzpludinājumiem tiek degradēti straujteču biotopi, jo tajos uzkrājas liels daudzums noskalotu kritalu un bebru nograuztie koki. Uzpludinājumos ūdens sasilst, veidojas dūņas, notiek anaerobā pūšana, kas ļoti pasliktina ūdens kvalitāti ne tikai pašā uzpludinājumā, bet arī lejpus tā.

Projekta galvenā aktualitāte ir pasargāt pērlenes no bebru darbības negatīvās ietekmes.

Ziemeļu upespērlenes aizsardzību Latvijā nosaka “Sugu un biotopu aizsardzības likuma” 7.pants, saskaņā ar kuru pērleņu aizsardzība pašlaik atzīstama par neapmierinošu, jo nav apturēta šīs sugas īpatņu skaita samazināšanās.

Projekta mērķis ir veicināt upju straujteču biotopu atjaunošanos un samazināt bebru skaitu pērleņu upju baseinu teritorijās, jo dabas lieguma statuss un NATURA 2000 vietas statuss pats par sevi nenodrošina pērleņu izdzīvošanu. Bebru darbība pašlaik ir galvenais negatīvais faktors, kas samazina pērleņu izdzīvošanas iespējas. Lai varētu risināt bebru problēmu, nepieciešams kampaņveidīgi uzsākt bebru skaita samazināšanu upespērleņu upēs un to tuvumā.

Rauzas upes baseinā 263 km2 platībā ir ap 450 bebru (Valkas virsmežniecība), Pērļupes baseinā 18,9 km2 platībā (Cēsu virsmežniecība) ir ap 70 bebru kopā. Kopā ir 9 mednieku kolektīvi, kuri medī šajās teritorijās.

Bebrs (Castor fiber)

M.Balodis savā grāmatā “Bebrs. Tā bioloģija un vieta Latvijas dabas un saimniecības kompleksā” (1990) devis novērtējumu, ka Latvijai optimālais bebru skaits ir 50 000 bebru.

Pēc ekspertu vērtējuma 2000.gadā Latvijā jau bijā ap 100 000 bebru, kas spēj dot pieaugumu apmēram 10 000 gadā. Tātad bebru skaits turpina augt, lai arī 2000.gadā tas jau divas reizes pārsniedza kādreiz plānoto optimālo skaitu.

Bebru darbības rezultātā cieš ne tikai pērlenes, bet arī to kāpuriem nepieciešamās saimniekzivis – strauta foreles. Bebru darbības rezultātā tiek iznīcinātas strauta foreļu nārsta vietas, uzpludinājumos savairojas līdakas, kas no uzpludinājumiem nonāk arī lejtecē un iznīcina strauta foreļu mazuļus vietās, kur bijis to dabiskais nārsts. Tāpēc tiek turpināta pagājušā gadā uzsāktā sadarbība ar SIA “Foreļu audzēšanas un pārstrādes sabiedrība”. Šogad izaudzēti un izlaisti 10 000 strauta foreļu mazuļi. Pilnu šo rakstu var lasīt projekta "Upespērleņu biotopu aizsardzība" 2005.gadā veikto pasākumu sadaļā.

Vairāk par aktualitātēm saistībā ar upespērleņu aizsardzību lasīt projekta sadaļā šeit. Sadaļa jau tuvākajā laikā tiks papildināta ar fotogaleriju.

Mudīte Rudzīte

Fotogrāfiju autori: Normunds Kukārs un Ilze Čakare