2002. gadā paveiktais

2002. gadā Ziemeļu upespērlenes aizsardzības programmas ietvaros apsekotas 59 upes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kopā 147,3 km. Pērlenes netika atrastas, bet iegūta vērtīga informācija par vietām, kur pērlenes iznīkušas, un arī par biezās perlamutrenes Unio crassus izplatību.

Aizpildītas 128 anketas par apsekotajiem upju posmiem, kurām sagatavotas divas rezerves kopijas. Oriģināli glabājas Latvijas Dabas fondā, viena kopija glabājas LU Zooloģijas muzejā, otra kopija Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Salacgrīvā. Anketās esošā informācija ir pieejama visiem speciālistiem zinātnisku pētījumu vajadzībām. Publiski, t.i., masu informācijas līdzekļiem šī informācija ir pieejama tikai ar speciālistu starpniecību.

Projekta laikā notika latviešu un somu kopīga ekspedīcija pa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upēm. Tajā piedalījās malakologs Dr. Ilmari Valovirta un trīs profesionāli nirēji Panu Oulasvirta, Vili Englund, Pekka Tuulenvire no Somijas. Nirēju piedalīšanās upju apsekošanā ir ļoti svarīga, jo ļauj iegūt informāciju par gliemeņu sugām, kas apdzīvo dziļākos upju posmus, kurus nav iespējams pārskatīt pat mazūdens periodos. Somijas speciālisti apsekoja atsevišķus posmus Salacā, Svētupē, Vitrupē un Korģē. Pērlenes netika atrastas, bet iegūta jauna informācija par pārējo gliemeņu sugu sastopamību dziļākajās vietās. Sadarbības nedēļas laikā gūta vērtīga pieredze, lai aprobētu nirēju izmantošanas metodi Latvijas upju pētījumos.

Pērlenēm piemēroti biotopi kostatēti 25 upēs. Pērleņu izdzīvošanai svarīga ir ūdens kvalitāte ilgākā laika periodā. Ja pērlenes netika atrastas nevienā no šīm upēm, tas nozīmē, ka pērleņu dzīvotnes prasībām neatbilst upes ekosistēma kopumā, lai arī vajadzīgie biotopi tur ir. Tātad jāsecina, ka vispārējā vides eitrofikācija skārusi visas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upes. Ja pērlenes kādreiz tur ir bijušas, tad galvenie to izzušanas iemesli ir:   

1. Plašas lauksaimniecības zemes visu minēto upju baseinu teritorijās.
2. Apdzīvotu vietu iepludinātais piesārņojums.
3. Uzpludinājumu veidošana uz upēm.
4. Upju taisnošana un meliorācijas projekti.

Korģe, Iģe un Vitrupe ir piemērotas, lai tajās sāktu gatavot pērleņu reintrodukcijas vietas.

« atgriezties uz projekta sākuma lapu