Konsultatīvā padome vērtē LIFE Purvu projektu
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

 Konsultatīvā padome vērtē LIFE Purvu projektu

2005. gada 12.oktobrī Olaines Vēstures un mākslas muzejā uz otro lielo sanāksmi pulcējās purva ļaudis – LIFE – Nature projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” Konsultatīvā padome. Projekta darbinieki atskatījās uz gada laikā paveikto un stāstīja par turpmākajiem plāniem un iecerēm.

Projekta vadītāja Māra Pakalne vēlreiz iepazīstināja klātesošos ar projekta norises vietām, projekta uzdevumiem un pasākumiem. Kopumā plānoti 24 pasākumu veidi, pašreiz uzsākts darbs pie 12 galvenajiem. Noris dabas aizsardzības plānu izstrāde, tiek izstrādāti tehniskie projekti aizsprostu būvei, taku un skatu torņu projektu izstrāde, cenu aptaujas un līgumu slēgšana. Ir uzsākti regulārie pasākumi – purva degradēto vietu monitorings pirms apsaimniekošanas pasākumu uzsākšanas, kurš turpināsies arī pēc dambju izbūves. Liela vērība tiek pievērsta sabiedrības izglītošanai - notikuši vairāki semināri, izdoti divi bukleti, sākusies filmas uzņemšana. Izprojektēta un dabā atzīmēta purva takas vieta Cenas tīrelī un Vasenieku purvā (Stiklu purvi). Visās teritorijās noris hidroloģiskā izpēte un monitorings.

Projekta biotopu eksperte Valda Baroniņa pastāstīja par dabas aizsardzības plānu izstrādes gaitu projekta teritorijās un salīdzināja dažādu organismu grupu izpētes rezultātus. Visās teritorijās tika kartētas reto augu atradnes, iezīmētas entomoloģiski un ornitoloģiski vērtīgākās teritorijas, balstoties uz kurām tika veidotas zonējuma kartes. Galvenie apsaimniekošanas pasākumi saistās ar purvu meliorācijas degradējošās ietekmes novēršanu, izbūvējot dambjus uz grāvjiem. Ar to saistīti arī galvenie monitoringa pasākumi. Taču ir ieplānota virkne citu pasākumu gan medņu riestu apsaimniekošanai (Stikli, Klāņi), gan teritoriju labiekārtošanai un pielāgošanai tūrisma attīstībai, gan sabiedrības informēšanai. Plānoti vairāki medību aizliegumi, visās teritorijās paredzēts dzīvnieku piebarošanas aizliegums. Plānu izstrādes nobeigumā tiks ierosināti arī vairāki teritoriju paplašināšanas varianti, kur tas nepieciešams – Cenā pa Starptautiski putniem nozīmīgo vietu teritorijas robežu, Klāņos teritorijas austrumu malā, bet Stiklos plānots ieteikums ietvert liegumā Sēmes purvu un putniem nozīmīgas vietas teritorijas DA malas mežos. Dabas aizsardzības plānus paredzēts pabeigt 2006. gada sākumā (Vesetas plānu - jau 2005. gada beigās).

Projekta sabiedrisko attiecību konsultante Ilze Salna Konsultatīvās padomes sēdes dalībniekiem pastāstīja par galvenajiem projekta sabiedrisko attiecību mērķiem - pieļaujamības un atbildības līmeņa pieaugums, kā arī sabiedrības līdzdalība dabas aizsardzības un saglabāšanas pasākumos, kā arī aktivitātēm, ar kādām iecerēts šos mērķus sasniegt. Tas panākams, informējot un iesaistot projekta teritoriju vietējos iedzīvotājus - ar masu saziņas līdzekļu palīdzību, aicinot piedalīties projekta organizētajās sanāksmēs un semināros, plānojot sadarbību ar skolām, jaunajiem vides reportieriem, ar drukāto materiālu un plānotās filmas palīdzību. No gada sākuma projekta darbu žurnālisti atspoguļojuši 16 publikācijās ar kopējo mediju kontaktu skaitu vairāk nekā 903.000.

Juris Nusbaums, projekta galveno pasākumu vadītājs, klātesošos iepazīstināja ar projekta inženiertehniskajiem pasākumiem:

  1. grāvju nosusināšanas ietekmes novēršana, aizdambējot tos ar koka vai kūdras aizsprostiem (visās teritorijās, izņemot Vesetu);
  2. purva laipu un skatu torņu būve (Cenas tīrelis, Stiklu purvi). Plānoto dambju būvniecību vadīs sertificēts būvdarbu vadītājs, lai darbs tiktu paveikts pareizi un saskaņā ar hidroloģiskajiem pētījumiem un apstiprināto projektu. Purva taku maršruti tika plānoti kopā ar projekta partneriem, Cenas tīrelī pēc ornitologu ieteikuma maršrutu nācās nedaudz izmainīt, lai pasargātu putniem vērtīgas vietas. Pašlaik ir pabeigti “Meliorprojekta” pētījumi trīs teritorijās un izprojektētas dambju vietas un veidi. Izejot garu procedūru, saskaņotas arī būvatļaujas.

Projekta hidrologs Aigars Indriksons iepazīstināja ar hidroloģisko pētījumu rezultātiem projekta teritorijās un galvenajiem uzdevumiem:

  1. noteikt purvu ūdensšķirtnes un ūdensplūsmu virzienus grāvjos, apsekot ūdensteces un prognozēt to izmaiņas dambju ierīkošanas gadījumā,
  2. noteikt gruntsūdens līmeņa un tā svārstību atšķirības starp purva neskarto un pārveidoto daļu dažādos apstākļos,
  3. izstrādāt rekomendācijas dambju izvietojuma skaita plānošanai,
  4. izveidot hidroloģiskā režīma novērojumu monitoriga punktus purvos, lai novērotu hidroloģiskā režīma un gruntsūdens līmeņa izmaiņas pēc dambju izbūves.

Projekta biotopu monitoringa eksperte Liene Salmiņa pastāstīja par purva apsaimniekošanas pasākumu monitoringu: plānots veikt divu veidu monitoringu: teritorijās, kur ir degradēts augstais purvs, notiks meliorācijas ietekmes novēršanas monitorings. Vesetas palienes purvā notiks koku un krūmu izciršanas un niedru pļaušanas monitorings. Metodes: augu sugu sastāva salīdzinājums parauglaukumos, kontroles parauglaukumi, parauglaukumu fotografēšana. Vietu izvēle: uz grāvjiem, kur plānota dambju veidošana, meliorācijas ietekmētajā blakus dambjiem, neskartajā purva daļā – salīdzinājumam. Paredzams, ka dambju būves rezultātā celsies ūdens līmenis purvos, notece nenotiks, grāvji pamazām aizaugs, viršu daudzums samazināsies, bet sfagnu daudzums palielināsies, mainīsies sugu sastāvs.

Kā projekta ieguvumu Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gundega Freimane atzīmēja veiksmīgo sadarbību ar zemju privātīpašniekiem Klāņu un Stiklu dabas liegumā. Tāpat tika uzsvērts, ka būtu vērtīgi projekta laikā uzkrāto pieredzi purvu apsaimniekošanā apkopot un publicēt, lai tā būtu pieejama visiem.

 

Ilze Salna