Gada laikā atjaunoti 1300 ha palieņu pļavu

Lai arī pļavu atjaunošanas darbi vēl intensīvi turpinās, projekta pirmajā darbības sezonā līdz šim ar zemes apsaimniekotājiem noslēgti 60 līgumi par palieņu atjaunošanu vairāk kā 1300 ha platībā par kopējo summu vairāk kā 79 tūkstoši latu.

Ceļš uz Dvietes palieni

Ilūkstē

Gada laikā atjaunoti 1300 ha palieņu pļavu

ES LIFE-Daba programmas un ANO Attīstības programmas (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijām) finansētais projekts “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai” sākās 2004.gada 1.oktobrī un tūdaļ būs apritējis pirmais darbības gads.

Pēc pirmās pļaušanas sezonas (Saskaņā ar Lauku Atbalsta dienesta  noteikumiem, pļaušana iespējama no 10.jūlija līdz 10 septembrim.  Projekta kontekstā palieņu pļaušana ir daļa no atjaunošanas metodēm un tāpēc nav ierobežota ar vēlāko iespējamo datumu - to regulē daba un laika apstākļi. Tikmēr agrākais pļaušanas datums ir noteikts vēlāk kā LAD - 15 jūlijs - pamatojumu lasīt šī raksta beigās.) lielākajā daļā pļavu veikta tā saucamā pirmreizējā pļaušana. Pirmreizējā jeb sākotnējā pļaušana tiek pielāgota aizaugušām un vairākus gadus nepļautām pļavām, kur pļaušana ir īpaši grūta un sarežģīta. Piemēram, pļavās, kur nule kā izcirsti krūmi un atjaunotā teritorija jāapgūst kā no jauna pļaujama pļava. Daudzas atjaunotās pļavas bija tik kritiskā stāvoklī, ka tajās vispirms veikta krūmu ciršana vai pat jau paaugušos koku zāģēšana. Šie darbi iesākās jau ziemā un turpinājās līdz pavasara paliem, ja netraucēja sniegs. Pļavu atjaunošanai klusais periods bija putnu ligzdošanas laiks no 1.aprīļa līdz 15.jūlijam.

Atjaunoto pļavu apsaimniekošanu nākotnē nodrošinās „Agrovides” programma, jo apsaimniekotājiem to nosaka līgumsaistības un viņi arī ir motivēti saņemt maksājumus par „Bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu”.

Bez jau minētajām palieņu pļavu atjaunošanas darbībām nelielās platībās (18 ha) veikta arī atsevišķu ozolu attīrīšana no

Krūmu cirtēji atpūtas

brīdī pie Burtnieku ezera

krūmiem aizaugušajās parkveida pļavās Pededzes upes krastos. Šobrīd rit arī darbi pie divu kilometru gara žoga uzstādīšanas Burtnieku zirgu ganībās dabas liegumā „Burtnieku ezera pļavas”. Visvairāk līgumi (12) par pļavu atjaunošanu  noslēgti „Dvietes palienes” dabas parkā, taču tur ir ļoti liels īpašnieku skaits un tiem pieder salīdzinoši nelielas platības.

Projekta vadības grupas sanāksmē Ķempēnos vadītāja I.Račinska šo sezonu vērtēja kā kopumā izdevušos, kaut arī vairākkārt krūmu ciršanas līgumus nācies atlikt sniega segas biezuma vai plūdu dēļ. Atgādināsim, ka projekta ietvaros paredzēts atjaunot ~ 2400 ha aizaugušo palieņu pļavu.

Pļaušana gadsimtiem ir uzturējusi un veidojusi pļavu augāju Latvijā – šis ir pirmais un galvenais pļavu apsaimniekošanas veids. Vēsturiski Latvijā pļavas, it īpaši „tālās pļavas” upju piekrastēs, kas parasti bija arī palieņu pļavas, tika pļautas vēlu – tikai jūlijā, agrāk pļaut neļāva to laiku tehniskās iespējas. Tas sekmēja šo pļavu bioloģiskās

Parkveida pļava Pededzes

ļejtecē

daudzveidības veidošanos un pastāvēšanu, jo pēc jūlija vidus daudzām putnu sugām mazuļi jau ieguvuši lidspēju. Vēl jāpiebilst, ka senāk, kad sienu pļāva ar izkaptīm, pļavas tika nopļautas pakāpeniski – cilvēkiem vienkārši nebija pa spēkam nopļaut visas pļavas vienlaicīgi un tas arī pasargāja putnus, jo pļaujas laikā iztraucētie putni paslēpās vēl nenopļautajās vai jau ataugušajās pļavās.

Agronomi ir izpētījuši, ka lauksaimnieciski pļavas būtu jāpļauj agrāk, jo tad parasti iegūst visvērtīgāko lopbarību – no platības vienības tā iegūst visvairāk sagremojamo barības vielu. Pie tam zāli nopļaujot agrāk tā ātrāk ataug, jo jaunākās attīstības fāzēs stiebrzālēm ir vairāk veģetatīvo dzinumu. Tomēr ir augi, kuriem arī saimnieciskā pļaušanas fāze iestājas vēlāk.

Pļavu putniem turpretim agra pļaušana nodara postu, izpostot to ligzdas un sapļaujot nelidojošos mazuļus. It īpaši tas attiecas uz vēlu ligzdojošām sugām – griezi un ķikutu. Mūsdienu tehnisko iespēju dēļ pļavas var nopļaut agri un vienlaicīgi – tieši pretēji pļavu putnu izdzīvošanas interesēm, tādēļ par pļavu putnu aizsardzību jādomā īpaši. [O.Keišs, 2005]

Burgas pļavas. Pļava tiek pļauta, taču grāvji vēl aizauguši ar .

krūmiem, tādejādi fragmentējot pļavas vienlaidu platības.

Andris Klepers, Tel.: 7221580