Atklāta vēstule Latvijas Republikas vides ministram Raimondam Vējonim

Atsaucoties uz publikācijām vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem "Neatkarīgā Rīta avīze", kurā savdabīgā gaismā izklāstītas dabas aizsardzības problēmas Latvijā, dabas aizsardzības speciālisti ir nosūtījuši atklātu vēstuli Vides ministram Raimondam Vējonim. Vēstules teksts nosūtīts arī lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem.

                Godātais ministra kungs,

Tieši šobrīd Jums ir lieliska iespēja īstenot valdības deklarācijas vides sadaļas 10.punktu – „uzlabot sabiedrības iesaisti un informētību vides jomā, kā arī veicināt dabas aizsardzības pozitīva tēla veidošanu sabiedrībā”. Skan skaisti, bet darīts šai ziņā ir nepiedodami maz – par to liecina pēdējā laika publikācijas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem „Neatkarīgā Rīta avīze”.

Beidzot ir jāpasaka sabiedrībai, kas īsti veido valsts politiku dabas aizsardzības jomā. Spriežot pēc „Neatkarīgās” publikācijām, to dara saujiņa merkantilu ekspertu, lai gan patiesībā tas ir Jūsu vadītās Vides ministrijas darbs.

Citādāk kā par absolūtu situācijas neizpratni (vai varbūt vienkāršu muļķību? Jeb, nedod Die`s, pasūtījumu...) nevar nosaukt apgalvojumus, ka Latvijas biologi šauru profesionālu interešu un personiskā labuma dēļ cenšas iznīcināt lauksaimniecību (NRA, 19.07.2005.), turpat Natura 2000 saraksts nodēvēts par galveno argumentu, aiz kura platās muguras tiek slēptas dabas mīļotāju merkantilās intereses, „manipulējot ar stereotipiem [...] botāniķi uzbūvējuši naudas izspiešanas mehānismu” (NRA, 04.07.2005.) un tamlīdzīgi. Šim konkrētajam gadījumam loģiski argumenti nestrādā, savukārt klaja demagoģija un skaļi lozungi nav biologu stiprā puse. Mēs darām savu ikdienas darbu tieši tik nesakārtotā situācijā, kāda šobrīd ir dabas aizsardzības jomā mūsu valstī.

Atgādināsim, ka likumdošanas vakuums joprojām valda jautājumā par dabas ekspertīžu veikšanu būvniecībai – nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, saskaņā ar kādu procedūru ekspertu atzinumi tiek sagatavoti un pat kam tās jāveic. Nav nevienas institūcijas vai amatpersonas, kuras darba pienākumos ietilptu ekspertīžu veikšana. Visa ekspertīžu sistēma balstās galvenokārt uz dažu speciālistu godaprāta, bet rezultātā par situācijas ķīlniekiem kļūst gan biologi, gan zemju īpašnieki.

Līdz šim sabiedrībai neefektīvi skaidrota Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju saraksta Natura 2000 veidošanas jēga. Nākas secināt, ka pēc saraksta pabeigšanas 2004. gada sākumā ministrija un citas valsts institūcijas nav darījušas pilnīgi neko, lai pašvaldības, zemju īpašnieki un sabiedrība uzzinātu par Natura 2000 mērķiem, veidošanas mehānismu un galu galā – iespējām, ko tas sniedz. Kā citādāk skaidrot smieklīgo apgalvojumu, ka „par katra hektāra iekļaušanu Eiropas sarakstos atalgojumu saņem ierobežots vides nozares darboņu loks” (NRA, 19.07.2005.)? Par šādu izteikumu iespējamību politiska un morāla atbildība jāuzņemas Jūsu vadītajai ministrijai.

Nepietiekami funkcionē arī ministrijas sadarbība ar tās pakļautībā esošajām reģionālajām vides pārvaldēm. Kliedzošākais piemērs te ir kompensācijas pieprasīšana no Latvijas ebreju kopienas par memoriāla celtniecību Šķēdē. Reģionālā vides pārvalde, atsaucoties uz likuma burtu un nevērtējot situāciju pēc būtības, pieprasa kompensāciju no ebreju kopienas, ministrija mīkstmiesīgi noplāta rokas, bet sabiedrība sit „alkatīgos botāniķus”, kuri šādu neētisku soli patiesībā nosoda un no tā norobežojas.

Apsveicama, protams, ir nesenā kompensāciju likuma pieņemšana zemes īpašniekiem. Tomēr bez atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem un skaidrojuma likums šobrīd rada vairāk jautājumus un spriedzi starp biologiem un īpašniekiem, nekā sniedz atbildes.

Mēs apzināmies ne vien „šauras profesionālas” dabas aizsardzības intereses, bet arī nepieciešamību rast kompromisus starp dabas aizsardzības un ekonomikas attīstības interesēm. Mēs nestreikosim. Bet mēs arī nepieļausim, ka aprobežotības vai lielas naudas dēļ tiek nomelnots mūsu darbs. Pat vislīkākajai Ulmus laevis ir vieta Latvijas dabā.

Atliek cerēt, ka Jūs mums pievienosieties.

M. biol. Inga Račinska
Dipl. biol., ihtiologs Māris Olte
Dr. biol., valsts emeritētais zinātnieks Edgars Vimba
Dr. biol., LU asoc. profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis
M. biol., botāniķe Liene Salmiņa
Dr. biol., LU asoc. profesors, ornitologs Jānis Priednieks
M. biol., ornitologs Edmunds Račinskis
Dr. biol., botāniķe Māra Pakalne
Dipl. biol., botāniķe Valda Baroniņa
Dr. hab. biol., botāniķis, LU docents Alfons Piterāns
M. biol., botāniķe Vija Kreile
Dipl. biol., botāniķis Ivars Kabucis
Dr. biol., LU asoc. profesors, ekologs Guntis Brumelis
Biologs Māris Kreilis
M. biol., botāniķe Ieva Rove
Dipl. biol., ornitologs Ainārs Auniņš
M. biol., botāniķe Daina Bojāre
M. biol., botāniķe Vija Znotiņa
Dipl. biol. Kārlis Kalvišķis
B. ģeogr. Baiba Strazdiņa
M. biol., entomologs Jānis Gailis
Dipl. biol., ornitologs Aivars Petriņš
M. biol., ornitoloģe Ilze Vilka
M. ģeogr., botāniķe Lelde Eņģele
M. biol., botāniķis Pēteris Evarts-Bunders
M. biol., zoologs Viesturs Vintulis
Dipl. biol., teriologs Valdis Pilāts